LSA: Ideja par 100% budžeta vietu nodrošinājumu ir īstenojama

Saruna ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenti Mairu Belovu.

- Šā gada pavasarī kļuvāt par LSA prezidenti. Ko izvirzījāt par galvenajām prioritātēm (maksimums trīs), stājoties jaunajā amatā?

- Galvenā prioritāte ir stiprināt studentu interešu pārstāvniecību ministrijās, Saeimā un veicināt studentu iekšējo vienotību. Runājot par konkrētiem mērķiem, pirmais ir panākt, lai augstākajai izglītībai pieaugtu finansējums, kas veicinātu gan izglītības kvalitāti, gan pieejamību, un lai tiktu palielinātas valsts budžeta vietas. 10. februārī bijusī izglītības un zinātnes ministre parakstīja rīkojumu, kurā noteikts, ka nākamā gada valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits samazināsies līdz pat 15%. Studiju izmaksas no valsts budžeta tika segtas 85% apmērā, atlikušos 15% sedza augstākās izglītības iestādes (AII), savukārt turpmāk no valsts budžeta plānots segt 100% apmērā, nemainot AII budžetu, bet samazinot valsts finansēto vietu skaitu. Līdz ar budžeta vietu skaita sarukumu samazinās arī valsts budžeta stipendiju fonds. Pašreiz ar tagadējo izglītības ministru Kārli Šadurski aktīvi diskutējam par nepieciešamību budžeta vietu skaitu palielināt. LSA gan uzskata, ka augstākajai izglītībai vajadzētu būt pilnībā valsts dotētai jeb jābūt 100% budžeta vietu nodrošinājumam. Tāda prakse tiek īstenota, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, tāpēc nav brīnums, ka jaunietis no Latvijas, netiekot budžeta grupā tepat, dodas studēt uz kādu citu valsti. Protams, vienā dienā mēs nevar ieviest valsts dotētu augstāko izglītību, bet pakāpeniski. Par to jau runāja arī bijusī izglītības ministre Ina Druviete. Otrs mērķis ir izglītības kvalitātes celšana. Lai to nodrošinātu, ir svarīgi, lai finansējums, kas tiek saņemts valsts budžeta vietām, būtu piemērots un atbilstošs. Līdz šim pēdējos gados studiju un pētniecības bāzes finansējums netika nodrošināts atbilstošā apmērā. 2014. gadā LU un RTU kancleri veica pētījumu par faktiskajām studiju vietas izmaksām. Summa veidoja ap 1800 eiro, taču realitātē tika apmaksāti 1300 eiro. Aprēķini, pēc kuriem šobrīd vadās, ir jau novecojuši, un mums būtu jāvadās pēc reālajām izmaksām, piemēram, ņemot par pamatu kancleru gatavoto pētījumu, tādējādi, ja augstākajai izglītībai pieaugtu finansējums, mācību spēkiem varētu palielināties atalgojums. Mācībspēki ir viens no stūrakmeņiem ceļā uz izglītības kvalitātes celšanu. Pieaugot finansējumam, daļu naudas varētu novirzīt infrastruktūrai un citiem aspektiem, kas arī var celt kvalitātes latiņu.

Trešais mērķis - veicināt izglītības pieejamību, tostarp, lai arī tie, kas netiek budžetā, studijas varētu uzsākt, ņemot studiju vai studējošā kredītu ar valsts galvojumu. Tomēr ne visi to var saņemt, jo ir vajadzīgs galvotājs. Aktualizējām šo jautājumu jau pērn un panācām, ka šobrīd 1. un 2. grupas invalīdiem papildu galvotājs vairs nav nepieciešams. Vēl viens risināms jautājums - lai piešķirtā studiju kredīta apmēri ir tikpat, cik prasītā studiju maksa, jo ir situācijas, ka studentiem nākas pašiem vēl piemaksāt. Plānojam arī sākt pārrunas par to, ka arī cilvēkiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm papildu galvotājs netiek prasīts. Uzskatām, ka kredīti šobrīd ir kā spilveni, kamēr nav nodrošinātas 100% valsts budžeta vietas.

- Vai 100% valsts budžeta vietas vispār var būt realitāte Latvijā?

- Jā. Dažādi pētījumi apliecina un ir pierādīts, ka ieguldījums augstākajā izglītībā nes labumu ilgtermiņā. Ja mēs vēlamies, lai attīstās Latvijā tautsaimniecība, mums ir jādomā nevis trīs - piecu gadu griezumā, bet jābūt ilgtermiņa redzējumam.

- Kur dabūt naudu?

- Viens no veidiem, kā iegūt papildu finansējumu augstākajā izglītībā, ir veikt finansējuma pārdali izglītības sektorā. Raugoties uz Latvijas izglītības sistēmu kopumā, nav tā, ka pietrūktu nauda visur. Nepietiekams finansējums ir tieši augstākajā izglītībā. Uz vienu pirmsskolas audzēkni un skolēnu piešķirtais finansējums ir lielāks nekā uz studentu. Ir nepieciešams finansējumu pārdalīt par labu augstākajai izglītībai. Jautājums tikai, vai ir politiskā griba to darīt.

- Ar savām iniciatīvām jūtaties sadzirdēti IZM, citu ministriju, MK gaiteņos?

- LSA rit jau 23. darbības gads. Esam nostabilizējuši savu pozīciju, un LSA ir ierakstīta arī Augstskolu likumā kā oficiālā studentu interešu pārstāvniecība, kas nodrošina, ka mūsu viedoklī ir jāieklausās. Arī ar IZM ir izveidojies konstruktīvs dialogs.

- Taču izglītības ministri mainās tik bieži...

- Pērn apritēja 20 gadu, kopš darbojas Augstskolu likums. Šo gadu laikā ir nomainījušies 17 izglītības ministru. Stājoties amatā jaunam ministram, daudzu jautājumu risināšana mums ir jāsāk no nulles un vēlreiz jāaktualizē un jāpamato, kāpēc konkrētie aspekti studentiem ir svarīgi. Bieži vien viena ministra laikā nesanāk veikt plānotās reformas, jo to īstenošanas cikls parasti ir aptuveni trīs gadi. Bet no otras puses - ja kāda iniciatīva nevirzās uz priekšu, ministru nomaiņa vieš cerības, ka ar jauno ministru sarunas par konkrēto tēmu veidosies labākas, un iniciatīvu atkal no jauna var aktualizēt.

- Cik studentu intereses LSA pārstāv jeb cik liela ir Latvijas studentu saime?

- Mēs pārstāvam visu studējošo intereses. Latvijā šajā akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestādēs mācās 804 282 studenti. Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes ir izveidojušas LSA. LSA ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.

- Pavisam drīz augstākās izglītības iestādes vērs durvis reflektantiem. Vai arī šogad LSA organizē kampaņu Augstskolu anatomija, palīdzot jauniešiem lēmumu par tālākās izglītības izvēli pieņemt atbildīgi?

- Jā, kampaņa ir sākusies. Lai par šo kampaņu uzzinātu pēc iespējas plašāka auditorija, šogad visi 12. klašu absolventi pie atestāta saņem arī pievienotu mūsu bukletu. Rakstiski vai telefoniski mēs atbildam uz interesējošajiem jautājumiem un konsultējam, piemēram, kam jāpievērš uzmanība, parakstot studiju līgumu. Sniedzam praktisku informāciju, piemēram, vai augstskolai ir dienesta viesnīca. Cenšamies skaidrot, kas patiesībā slēpjas aiz augstskolas reklāmas. Piemēram, Latvijā joprojām darbojas neakreditēta augstākās izglītības iestāde - Eiropas Tālmācības augstskola. Reklāma skaista, bet jauniešiem ir jābūt zinošiem, kādas būs sekas, studējot neakreditētā augstskolā, proti, augstskola nav tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus.

- Latvijā augstskolu ir par daudz, studentu skaits sarūk - šīs frāzes dzirdētas gana bieži. Arī nesenajā OECD ziņojumā teikts, ka demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijā nāksies pārskatīt augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu. Kāda ir LSA nostāja šajā jautājumā?

- Uzskatām, reformas nav jāveic ķeksīša pēc - mehāniska augstskolu apvienošana necels nedz kvalitāti, nedz atrisinās citas problēmas. Ir jābūt reālam pamatojumam, kāpēc to vajag veikt un kāds no tā būs ieguvums studentiem. Reformām jābūt pārdomātām un ar pozitīvu rezultātu. Domājot par augstskolu skaitu, primāri ir domāt, kas mums notiek ar neakreditētajām augstākās izglītības iestādēm. Šādas augstskolas kopumā bojā izglītības sistēmu un ir mums kā kauna traips Eiropas izglītības telpā.

- Grozījumi Augstskolu likumā - kas ir atbalstāms un kas vēl maināms un ir nelabvēlīgs studentiem?

- Šobrīd Saeimas otrajā lasījumā ir grozījumi, kas skars nekustamā īpašuma jomu. Tas paredz, ka valsts augstskola varēs atbrīvoties no saviem nekustamajiem īpašumiem ar nosacījumu, ka tai ir stratēģisks plāns, kā augstskola vēlas attīstīties - celt jaunu ēku un tamlīdzīgi - jeb kur nauda tiks ieguldīta. Līdz šim nauda nonāca Valsts kasē. Atbalstām šos grozījumus. No LSA puses cenšamies aktualizēt to, ka būtu nepieciešami grozījumi Augstskolu likumā, kas ļautu realizēt arī Latvijā pētniecībā balstītas mākslinieciskās prakses doktorantūras programmas. Šādas programmas tiek realizētas lielākajā daļā valstu, kuras ir pievienojušās Boloņas procesam augstākajā izglītībā, bet Latvijā nav tā dēvētās praktiskās doktorantūras. Būtu tikai pašsaprotami, ja Latvija arī akceptētu trešo studiju ciklu mākslas un dizaina studiju jomās. Atbalstāma ir arī iecere atļaut daļu no studiju programmas īstenot kādā no Eiropas Savienības valodām, kā arī nobeiguma darbu rakstīt kādā no tām. Tas padarītu mūsu izglītību piesaistošāku starptautiskā vidē.

Kategoriski sākam nē ierosinājumam, ka mācībspēki tiek ievēlēti amatā uz neierobežotu termiņu. Arī iebilstam pret mehānisku augstākās izglītības iestāžu slēgšanu vai apvienošanu, ja tam nav argumentēta pamatojuma. Protams, neizslēdzam, ka diskusijas par augstākās izglītības institūciju skaitu ir jāturpina un jāmeklē risinājums jēgpilnām reformām.

- Ir iesākta augtākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana. LSA vērtējums par to.

- Trīs pīlāru modeli vērtējam pozitīvi. Tomēr modelis nevar pastāvēt ar esošo finansējumu. 2009. gada ekonomiskās krīzes laikā augstākajai izglītībai krasi tika samazināts finansējums, un tā sekas izjūtamas vēl šodien. Šobrīd Latvijas augstākās izglītības finansēšanā tiek ieviests «trīs pīlāru modelis», un LSA uzskata, ka 2016. gadā modelis būtu jāievieš pilnībā, primāri nodrošinot pirmā pīlāra finansējumu (studiju un pētniecības bāzes finansējumu augstskolu pamatdarbībai) pilnā apmērā. Tas palīdzētu nodrošināt divas būtiskas funkcijas - kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību un sagatavot kvalitatīvu darbaspēku un nākamos darba devējus ar augstāko izglītību. Ja pirmais pīlārs, ko var uzskatīt par mājas pamatu, netiks pietiekami nofinansēts, visa māja grīļosies un modelis nestrādās, jo tieši pirmā pīlāra finansējums tiek atvēlēts studiju procesa nodrošināšanai nepieciešamajām pamatlietām, piemēram, materiāltehniskajam nodrošinājumam un mācībspēku atalgojumam.