Prakse kā pirmais solis nokļūšanai darba tirgū

Kvalitatīva prakse ir lielisks veids, kā sevi parādīt un apliecināt darba devējam, un tā var vainagoties ar darba piedāvājumu. Šāds starts darba tirgū bijis ne vienam vien jaunietim. Taču, pat ja prakse tomēr nepāraug pilnvērtīgās darba attiecībās, zināms darba rūdījums ir gūts, kā arī izpratne par izvēlēto profesiju un jomu.

Piemēram, Edgars Viļumsons jau vairāk nekā divus gadus ir piederīgs Accenture Latvia komandai. Edgara un uzņēmuma ceļi krustojās laikā, kad Edgars meklēja prakses iespējas. Lai arī Edgars ir studējis būvniecību, taču praksi viņš nolēma iziet informācijas tehnoloģiju nozari pārstāvošā uzņēmumā. Accenture jau strādāja Edgaram pazīstami cilvēki, un no viņiem par uzņēmumu Edgars dzirdēja labas atsauksmes.

Lai prakses vietu iegūtu, bija sekmīgi jānokārto tests, kā arī bija jāapmeklē nedēļu garas apmācības, kas ietvēra darba videi pietuvinātu praktisku uzdevumu izpildi gan individuāli, gan komandā. Šos atlases kritērijus viņš veiksmīgi izpildīja un kļuva par vienu no praktikantiem uzņēmumā. Edgars augstu novērtē vienu nedēļu garās mācības, jo tās palīdzējušas, sākoties praksei, iegūt labu priekšstatu un zināšanas darbam.

Nejūtas kā no laivas izsviests

Jau piesakoties vakantajai prakses vietai, Edgars bija pārliecināts, ka labprāt uzsāktu arī pastāvīgas darba gaitas Accenture. «Neilgi pirms sāku praksi Accenture, es jau biju pabeidzis augstskolu, līdz ar to man bija liela motivācija pilnvērtīgi strādāt uzņēmumā,» stāsta Edgars. Viņš Accenture pavadīto prakses laiku vērtē ļoti atzinīgi – tas bijis vērtīgs un pilnveidojošs posms pirms darba uzsākšanas. «Prakses laikā cilvēku pamazām ievirza uzņēmumā, meklē stiprās puses un atrod piemērotu lomu, kur attīstīties profesionāli. Cilvēks nejūtas kā no laivas izmests, viņš jūt nemitīgu atbalstu,» norāda Edgars. Viņš uzskata, ka par praksē pavadīto laiku būtu jāsaņem samaksa. «Ja tā ir pilnvērtīga prakse, kur students iegulda dažas darba dienas nedēļā un rada vērtību darba devējam, viennozīmīgi par darbu būtu jāsamaksā. Manuprāt, ir ētiski atalgot cilvēku par viņa ieguldītajām pūlēm. Tas arī motivē attīstīties pašam un būt uzticīgam uzņēmumam.» Viņa prakses laiks bija apmaksāts.

Edgars ir pārliecināts, ka sākt praktizēties vai meklēt darbu jomā, kas patiešām interesē, ir lietderīgi jau vismaz no 2. kursa, kad iegūtas pamatzināšanas. «Tas ļauj laikus saprast, vai izvēlētā joma ir pareizā, un iegūt pieredzi,» uzsver Edgars. Arī viņš pats stažēšanās iespējas meklēja, vēl būdams students. Kā prakses vieta tika atrasts būvniecības uzņēmums, taču no šīs prakses nekādu pievienoto vērību Edgars neguva. «Prakse gan aprobežojās ar dažām stundām nedēļā, ko pavadīju uzņēmumā. Viņiem nebija darbu, ko man īsti uzticēt darīt. Tāpēc, manuprāt, augstskolām vajadzētu veidot daudz ciešāku sadarbību ar ieinteresētiem darba devējiem, lai tiktu nodrošinātas kvalitatīvas prakses,» stāsta Edgars, kas Accenture strādā projektu vadības atbalsta jomā.

Iepazīst profesiju praktiski

Arī Pēterim Sarkanam prakse rezultējās ilgtermiņa darba attiecībās. Viņš jau četrus gadus par savu darbavietu sauc Hausmaster, kur ir vadošais pārvaldnieks. «Mācījos Juridiskajā koledžā – dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nodaļā. Prakses laikā bija iespēja vairāk apgūt pārvaldnieka ikdienas praktisko daļu, kas palīdzēja apzināt reālo pārvaldnieka darba specifiku – tai skaitā problēmsituāciju risināšanu un vadību, normatīvo aktu lietojumu, prasmi sadarboties ar visdažādākajiem klientiem,» teic Pēteris. Viņam prakse ilga trīs mēnešus, kuru laikā viņam tika uzticēti pārvaldnieka palīga pienākumi. Arī pēc prakses beigām viņš ieņēma šo pašu amatu, pēc pusgada kļuva par pārvaldnieku un vēlāk – par vadošo pārvaldnieku.

Savukārt Lelde Nagliņa jau vairāk nekā pusgadu ir korporatīvo attiecību aģentūras Hauska&Partner asistente. Un arī viņa uzņēmumā nonāca, pateicoties praksei. «Man nebija pieredzes darbā aģentūrā, tādēļ labprāt gribēju pamēģināt. Biju dzirdējusi, ka darba dinamika ir pavisam citādāka, nekā strādājot sabiedriskajās attiecībās uzņēmuma iekšienē. Tā kā man nebija plašas darba pieredzes, uz praksi skatījos kā uz iespēju sevi pierādīt nopietnām darba attiecībām,» skaidro Lelde.

Prakses laikā viņai bija iespēja iesaistīties aģentūras darba ikdienā. «Man nebija jāgatavo kafija vai jāšķiro dokumenti, kā ir dzirdēts par citām prakses vietām. Es tiešām piedalījos reālā ikdienas darbā. Man ļoti paveicās, jo trīs mēnešu laikā paguvu gan tikties ar klientiem un partneriem, gan palīdzēt organizēt mediju pasākumu, gan arī piedalīties Hauska & Partner darbinieku divu dienu komandas saliedēšanas pasākumā brīvā dabā. Izdevās iepazīt aģentūras darbu no vairākām pusēm, kas man lika saprast, ka beidzot esmu nonākusi savā īstajā vietā,» gandarīta ir Lelde.

Maksā par pieredzi, ne dokumentu

Viņa secina – ja prakses laikā tiek dota iespēja iesaistīties ikdienas darbā un parādīt, uz ko esi spējīgs, tad arī vadītājs redz, ka vari būt vērtīgs darbinieks. «Praktikanta iesaiste uzņēmuma darbā prasa papildu laiku no citiem darbiniekiem, īpaši, ja praktikantam nav plašu nozares zināšanu. Tādēļ bieži vien praktikantam tiek uzticēti ļoti vienkārši uzdevumi, kas ne vienmēr ļauj parādīt savu potenciālu. Manuprāt, uzņēmumiem vajadzētu vairāk iesaistīt praktikantus reālā ikdienas darbā – jaunieši to novērtē. Manuprāt, praktikanti un jaunie darbinieki bieži var palīdzēt uzņēmumam uz sevi un savu ikdienu paskatīties it kā no malas,» uzskata Lelde. Taujāta, vai, viņasprāt, darba devējam par prakses laiku ir jāmaksā, Hauska&Partner asistente atbild: «Protams, ir daudz patīkamāk, ja par savu darbu saņem atalgojumu. Iespējams, ka tas ir atkarīgs no darba pienākumiem, kas uzticēti praktikantam. Ja praktikanta loma ir pasīva un viņš tikai vēro procesu no malas, tad prakse sniedz minimālu labumu tikai pašam praktikantam. Taču, ja praktikanta intelektuālā kapacitāte tiek izmantota uzņēmuma labā un sniedz reālu pienesumu, tad ieguvējs ir gan pats praktikants, gan darba devējs, un praktikants ir pelnījis atalgojumu. Skatoties uz situāciju darba tirgū, jāsaprot, ka konkurence starp jauniešiem ir ļoti liela. Ir ļoti daudz jauniešu, kuri proaktīvi iesaistās dažādos brīvprātīgos darbos, nevalstiskās organizācijās un tamlīdzīgi. Tas bagātina viņu profesionālo pieredzi un arī viņu CV. Tādēļ uzskatu, ja ir iespēja iegūt kādu papildu pieredzi vai prasmes, tad tā noteikti ir jāizmanto. Jārēķinās, ka uzņēmumi ir gatavi maksāt par reālu pieredzi un zināšanām, nevis dokumentiem par iegūto izglītību. Tāpēc skolēniem un studentiem iesaku uzkrāt pieredzi un veidot savu karjeru vēl pirms augstskolas pabeigšanas, lai brīdī, kad sāksies pastāvīga darba meklējumi, kaut neliela pieredze jau būtu uzkrāta.» 

DARBS SKOLĒNIEM

Vairāk nekā 4100 skolēnu plāno nodrošināt ar darbu vasarā

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Līdz 4. aprīlim ir saņemti 269 darba devēju pieteikumi 3485 darba vietu izveidei skolēniem vasaras brīvlaikā.

• Darba devēju pieteikšanās jau ir noslēgusies 14 NVA filiālēs – Aizkrauklē, Bauskā, Jēkabpilī, Krāslavā, Liepājā, Limbažos, Madonā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Siguldā, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Pārējās filiālēs darba devēji vēl var pieteikties dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā

• NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas.

• NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītājam būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. NVA finansēs veselības pārbaudes skolēniem, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

• Kā darba devējiem pieteikties? 1. solis: darba devējam jāizpilda pieteikuma veidlapa, kas atrodama NVA mājaslapā; 2. solis: pieteikums jāiesniedz NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā izveidotas darba vietas skolēniem

• Skolēnu pieteikšanos elektroniski plānots uzsākt 2. maijā. Vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus, pasākuma īstenošanai plānotais finansējums ir 844 506 eiro.