Jaunieši trenē uzņēmējspējas

ČETRI Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. komerczinību klases skolēni jau pusgadu iejūtas uzņēmēju ādā – viņi ir nodibinājuši skolēnu mācību uzņēmumu, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs. SMU mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē – skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus © Privāts arhīvs

Četri aktīvi un radoši Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. komerczinību klases skolēni kopš pērnā gada oktobra nav vairs tikai klasesbiedri, bet kļuvuši par biznesa partneriem. Viņi ir nodibinājuši savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) un norāda, ka tādējādi caur praksi iepazīst ne vien biznesa vidi, bet attīsta daudzas sev vērtīgas prasmes un iemaņas, ko skolas solā ne vienmēr var pilnvērtīgi apgūt.

Jaunieši par sava uzņēmuma Route busters nišu ir izvēlējušies tūrisma jomu. «Šajā nozarē veicam manāmus jaunatklājumus. Pirmais mūsu produkts ir kastīte – komplekts, kurā apvienots viss, kas ģimenei nepieciešams, lai apceļotu kādu Latvijas pilsētu. Domājot ideju un veidojot produktu, centāmies atrisināt pēc iespējas vairāk problēmu, ar ko saskars tūristi Latvijas pilsētās. Kastītē atrodama ne vien pašu veidota karte, bet arī maršruts, kurā ietverti gan stāsti par pilsētas interesantākajām vietām, gan vairāku muzeju ģimenes biļetes, gan ēdināšanas atlaižu kuponi, gan dažādi interesanti piedāvājumi pilsētas lielākajos uzņēmumos, ko dažviet, starp citu, paši uzņēmumi bez mūsu starpniecības nepiedāvā. Jau gatavo ceļojuma komplektu papildina arī uzdevumi un aktivitātes, kas nodrošina aizraujošu ceļojumu ne tikai vecākiem, bet arī bērniem,» stāsta uzņēmuma vadītāja Ieva Laila Kalniņa. Viņa vienlaikus ir arī grāmatvede. Mārketinga cilvēks ir Vēsma Asja Kurzemniece, bet ražot produkciju un veidot pārdošanas stendus gadatirgiem palīdz Elgars Rihards un Ralfs Rogaļevs. 

Produkts ārzemnieku auditorijai

Otrs viņu produkts ir citādāks, tas ir angļu valodā un veltīts ārzemniekiem, kas vēlētos apceļot Latviju, taču nespēj tam atrast ne laiku, ne materiālos līdzekļus. «Uzņēmumā šo piedāvājumu esam iesaukuši par couchtraveling, jo šajā kastītē ir apvienots viss, kas nepieciešams ģimenei, lai apceļotu Latviju, neizejot no mājām. Arī šajā kastītē ietverti stāsti par Latvijas pilsētām, taču katrai pilsētai ir pievienots uzdevums, kāds interaktīvs veids, kā iepazīt šo vietu,» informē Ieva.

Jaunieši ir pārliecināti, ka, veidojot savu mācību uzņēmumu jau skolas laikā, var ātrāk saprast, vai uzņēmējdarbība ir skolēna aicinājums vai tomēr sava nākotne jāsaista ar kādu citu jomu. Ieva norāda, ka dalība programmā dod arī citus ieguvumus, piemēram, prasmi sadarboties, strādāt komandā «Veidojot uzņēmumu, ir jāiemācās plānot savu laiku, jo darba ir daudz gan SMU, gan ārpus tā. Aizstāvot savu uzņēmuma ideju un produktu, noteikti tiek uzlabotas prezentēšanas spējas, kas ir noderīgas jebkurā dzīves jomā, taču viens no visnoderīgākajiem ieguvumiem ir kontaktu iegūšana – gan gadatirgos, gan dažādos semināros un konferencēs ir iespējams satikt tik dažādas personības,» piebilst Ieva.

Vieno sports un bizness

Arī Māra Mackeviča un Tīna Graudiņa, Rīgas valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolnieces, pērn oktobrī nolēma trenēt savas uzņēmējdarbības spējas un radīja savu SMU ar nosaukumu BBag. Māra ir uzņēmuma direktore, kā arī ražošanas daļas vadītāja, turpretī Tīna ir mārketinga un finanšu daļas vadītāja. «Neskatoties uz sadalītajiem pienākumiem, mēs abas palīdzam viena otrai un pārzinām visu, kas notiek uzņēmumā,» skaidro Māra. Meiteņu uzņēmums piedāvā ūdensnecaurlaidīgas somas sporta bumbām. «Mēs abas esam sportiskas un aktīvas meitenes. Tīna ir Eiropas čempione pludmales volejbolā U18 grupā. Savukārt es brīvo laiku pavadu kimono, trenējoties Japāņu cīņas sporta veidā aikido. Līdz ar to mūsu brīvais laiks pēc skolas un vasarā tiek pavadīts aktīvi, un mēs pašas esam saskārušās ar problēmu, ka bumbu ir grūti pārvietot, jo sporta somā jau ir ielikts sporta tērps, sporta apavi, dvielis un ūdens pudele. Braucot, piemēram, ar riteni, bumbu neturēsim rokās, jo tas ir neērti un nedroši. Šīs ikdienas problēmas mums ļāva nākt klajā ar unikālu produktu – somu sporta bumbām,» stāsta Māra.

Taujātas, vai arī sevi nākotnē saredz uzņēmējas ampluā, Māra atbild: «Sākumā es biju noskaņota skeptiski. Sava skolēnu mācību uzņēmuma pilnveidošanā un preces uzlabošanā, mārketingā un visur citur bija un joprojām ir jāiegulda liels darbs, tomēr tagad, kad redzu, ka prece tiešām kļūst atpazīstama un populāra, varu teikt – jā, es vēlētos nākotnē turpināt sporta somu biznesu. Es vēlos turpināt iedvesmot cilvēkus nodarboties ar sportu un piekopt veselīgu dzīvesveidu!» Savukārt Tīna norāda: «Sākotnēji es biju ļoti ieinteresēta saistīt savu nākotni ar uzņēmējdarbību, bet ar katru nedēļu vairāk sapratu, cik milzīgs darbs tas ir, tāpēc es ļoti novērtēju, ka man ir dota šāda iespēja ielūkoties biznesa pasaulē.»

Uz gadatirgu

Bet abas ir vienisprātis, ka neatsverama ir iegūta pieredze «Pieredze ne tikai uzņēmuma veidošanā, produkcijas ražošanā vai tās pārdošanā, bet arī pieredze strādāt komandā, sadarboties ar skolotājiem un cilvēkiem no ārvalstīm. Bez šaubām, esam uzklausījušas daudz padomu, ieteikumu, guvušas iespēju turpināt jau uzsākto sporta bumbu somu biznesu,» apgalvo jaunietes.

Jāpiebilst, ka SMU ir iespēja piedalīties dažādos gadatirgos, piemēram, drīzumā – 24. un 25. martā – notiks Vislatvijas skolēnu mācību uzņēmumu pavasara gadatirgus, kurā varēs iegādāties dažādus skolēnu izveidoto uzņēmumu piedāvātos izstrādājumus. Gadatirgus norisināsies tirdzniecības centrā Domina Shopping un kopā pulcēs vairāk nekā 200 SMU no visas Latvijas. Gadatirgus pirmajā dienā piedalīsies 90 SMU tikai no Rīgas. Otrajā dienā – 137 SMU no visas Latvijas, ieskaitot arī iepriekšējās dienas labākos jaunos uzņēmējus no Rīgas. Gadatirgu organizē biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija, kas ir SMU programmas īstenotājs.



Latvijā

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi.

Svarīgākais