Vizuāli pievilcīga vide, pagarināts darba laiks – šie ir daži no Rīgas Centrāltirgus Tirdzniecības departamenta direktores Lauras Krīgeres un kopējās Rīgas Centrāltirgus komandas galvenajiem izvirzītājiem mērķiem, domājot par tirgu kā draudzīgu un interesantu vietu gan pircējiem, gan pārdevējiem.
Lauras galva ir pilna jaunu un interesantu ieceru tirgus pilnveidē. Šajā ziņā ļoti noderīga ir viņas uzkrātā iepriekšējā darba pieredze. "Esmu strādājusi ar komercobjektiem, to attīstību. Tas sevī ietvēra gan vīzijas, gan koncepcijas izstrādi un realizāciju. Darbojos arī pie moderna tirgus koncepta izstrādes. Projekta ietvaros pētīju divus Stokholmas tirgus, un redzētais palīdz ieskicēt galvenās idejas, ko varētu ieviest arī Centrāltirgū. Protams, mums ir cita vide, bet ir dažas nianses, ko varam pārņemt no citu valstu pieredzes. Piemēram, kā vecā ēkā, saglabājot to senatnīguma auru, radīt sakoptu, tīru vidi, kur ir patīkami uzturēties."
Saskata potenciālu
Pamatojot savu izvēli, pievienoties Rīgas Centrāltirgus kolektīvam, Laura akcentē: "Rīgas Centrāltirgū ikdienā tirgojas vairāk kā 3000 tirgotāju un to apmeklē ap 60 000 cilvēku dienā. Tirgum ir milzīgs potenciāls. Šis gads jau ir iesākts ar pozitīvām pārmaiņām. Esmu dinamisks un aktīvs cilvēks, tāpēc darbs Centrāltirgū man ir jauns izaicinājums."
Viņas darba pienākumos ietilpst Vidzemes un Centrāltirgus pārraudzība, darbs ar nomniekiem, tirgotājiem, kas ir ļoti dažādi: no lieliem ražotājiem līdz cilvēkiem, kuri tirgū pārdod savu roku darbu. "Ir svarīgi aptaujāt un uzzināt viņu vēlmes, ierosinājumus un censties rast kompromisu," akcentē Rīgas Centrāltirgus Tirdzniecības departamenta direktore.
Mainīt patērētāju ieradumus
"Nav noslēpums, ka Latvijā, ienākot lielveikaliem, tie mainīja iepirkšanās paradumus. Mēs mainīsim šos ieradumus, atgādinot par tirgus unikālajām priekšrocībām. Šogad tiks īstenota Sakņu paviljona rekonstrukcija. Laika gaitā ir plānots rekonstruēt visus Rīgas Centrāltirgus paviljonus. Apsveram iespēju arī pagarināt darba laiku, lai cilvēkiem ikdienā pēc darba būtu ērti iepirkties tirgū. "
Viņa turpina: "Tādu zivju klāstu, kāds ir Zivju paviljonā, nevar atrast nevienā lielveikalā. To pašu var attiecināt arī uz galas piedāvājumu Gaļas paviljonā. Sezonas laikā šeit tirgojas līdz pat 600 vietējo zemnieku ar pašaudzētu produkciju. Diemžēl daudzi cilvēki nezin, ka mums ir dubultā pārtikas produktu kontrole, jo mums pašiem ir savs Pārtikas un veterinārais dienests, kas vispirms pārbauda piegādātās preces dokumentāciju (vai ir vajadzīgās atļaujas, sertifikāti) un pēc tam paši veic konkrēto produktu pārbaudi un analīzi."
Patlaban Lauras vadībā strādā 80 darbinieku, tomēr arī pirms šā jaunā amata viņai ir liela pieredze dažādos vadošos amatos, piemēram, bijusi projekta Kuldīgas pilsētas galerija vadītāja, projektu Koncepcijas izstrāde multifunkcionālam kompleksam Kalnciema ielā Rīgā un Investīciju memoranda izstrāde 99 Latvijas dzelzceļa pasažieru stacijām vadītāja, kā arī tirdzniecības centra Liiba direktore un SIA Devine Development stratēģiskā vadītāja, partnere. Raksturojot labu vadītāju, Laura norāda: "Ir jātic tam, ko tu dari, un jāspēj iedvesmot apkārtējos kopīgiem mērķiem, skaidrojot un pamatojot to nepieciešamību.
***
LAURA KRĪGERE
Izglītība
- Bakalaura grāds Ventspils augstskolā – loģistikas un mārketinga pārvaldība
- Maģistra grāds Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā
Ārpusdarba aktivitātes
- Sporta zāles apmeklējumi, paturot prātā domu – veselā miesā vesels gars
- Aizraujas ar kino, ceļošanu un cenšas apmeklēt interesantus koncertus
- Plāno apmeklēt jogas nodarbības
- Spilgtākais pēdējā gada piedzīvojums - laimīga piezemēšanās ar izpletni dažu krūmā, Tunisijā.