Katru gadu vairāk nekā 25 jaunieši nolemj vienu mācību gadu skoloties kādā ārvalstu izglītības iestādē, informē starpkultūruizglītības organizācija AFS Latvija, kuras galvenais darbības virziens ir vidusskolēnu apmaiņas nodrošināšana. Mācības ārvalstīs ļauj ne tikai gūt ieskatu izvēlētās valsts izglītības sistēmā un apgūt mācību vielu Latvijas skolēniem neierastākā veidā, bet sniedz būtisku ieguldījumu jaunā cilvēka personības veidošanā un patstāvības stiprināšanā. Organizācija norāda, ka vēl iespējams pieteikties nākamā gada mācību programmām tādās valstīs kā Brazīlija, Itālija, Kanāda, Ķīna un ne tikai.
Iecienīta kļūst Āzija
Starptautiskā asociācija AFS Intercultural Programs ir ar ļoti senām saknēm – tā tika izveidota pirms 101 gada, bet Latvijā tā savu darbību uzsāka pirms 26 gadiem, šo gadu laikā ar organizācijas palīdzību mācību apmaiņas programmās uz ārvalstīm devušies vairāk nekā 640 vidusskolēnu no Latvijas, savukārt Latvijā no citām valstīm uzņemti ap 860 jauniešu. AFS vispasaules tīklā ir vairāk nekā 60 partnervalstu, un jaunietis var brīvi izvēlēties sev interesējošo.
AFS Latvija brīvprātīgā Ieva Rībena stāsta, ka pēdējos gados interese par mācībām ārzemēs atkal palielinās (krīzes gadi interesentu pulku sašaurināja). Vidēji ik gadu izglītošanos ārzemēs uzsāk 25–30 jauniešu. Mācību ilgums var variēt no viena mēneša līdz gadam. Lielākoties dalībnieki izvēlas ārvalstīs uzturēties visu mācību gadu. Latvijas jaunieši ir iecienījuši vāciski, franciski un spāniski runājošas zemes, populāra kļūst arī Āzija.
Vēl var pieteikties
I. Rībena iesaka par mācībām ārzemēs sākt interesēties laikus – oktobrī, novembrī, lai bez steigas varētu nokārtot visas formalitātes, taču arī tagad vēl nekas nav nokavēts. Piemēram, vēl ir iespējams pieteikties uz vairākām apmaiņas programmām – mācībām Beļģijā, Brazīlijā, Ungārijā, Itālijā, Krievijā un Kostarikā iespējams pieteikties līdz 1. aprīlim, mācībām Kanādā, Ķīnā un Japānā līdz 31. martam, Dānijā līdz 18. martam, savukārt mācībām Šveicē līdz 22. aprīlim.
Pieteikšanās process ir pavisam vienkāršs – AFS Latvija mājaslapā ir jāaizpilda pieteikuma anketa, tad seko pārrunas ar jaunieti un viņa vecākiem par visiem nepieciešamajiem dokumentiem – ārsta izziņas, atzīmju izraksti utt. Pēc tam tiek slēgts līgums un anketa tiek nosūtīta partnervalstij, uz kuru skolēns vēlas doties. Savukārt partnervalsts sāk meklēt viesģimeni. Informāciju par to jaunietis saņem ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms došanās ceļā – tas ir laiks, lai varētu laikus gūt priekšstatu viens par otru.
Dzīvošana viesģimenēs
«Dzīve viesģimenē ļauj daudz labāk iepazīt vietējo kultūru. Un tā savā ziņā ir kā aizsargzona – viesģimenē jaunietis var saņemt atbildes par vietējiem paradumiem, ēšanas kultūru, uzvedību, lai izvairītos no pārpratumiem skolā un ne tikai,» stāsta I. Rībena. Katram dalībniekam ir pieejama arī viena kontaktpersona neskaidru jautājumu risināšanā, tostarp, ja neizdodas izveidot sekmīgu komunikāciju ar viesģimeni un tā ir jāmaina.
Jāņem vērā, ka atsevišķās valstīs, lai dotos apmaiņas programmās, ir nepieciešamas konkrētās valsts valodas priekšzināšanas, taču lielākoties jaunieši valodu iemācās uz vietas. Mācību programmas ietvaros daudzās valstīs visa gada garumā turpinās arī valodas apmācības.
Svarīgi arī pirms došanās ceļā aprunāties ar savas pašreizējās skolas vadību, vai skolēnam ārvalstīs pavadītais laiks tiks automātiski ieskaitīts kopējā mācību procesā, proti, ja, piemēram, jaunietis pēc 10. klases dodas gadu mācīties uz ārvalstīm, ir jātiek skaidrībā, vai viņš atgriežoties varēs mācīties 12. klasē vai tomēr 11. klasē.
Pieredze, kas maina cilvēku
AFS Latvija brīvprātīgā ir pārliecināta, ka mācības ārzemēs sniedz ieguvumu personības veidošanā – cilvēks ir nokļuvis svešā vidē, un viņam tajā ir jāadaptējas. Stiprinās patstāvība, arī atbildība.
Dalība programmā ļauj arī iepazīt citu valstu izglītības sistēmas nianses, kas mēdz būt atšķirīgas no mums ierastās. Piemēram, Ķīnā mācības sākas pulksten 7 no rīta ar rīta rosmi, bet mājup skolēni no skolas dodas ap pulksten 19. Atšķirīgi ir arī veidi, kā māca – piemēram, Dānijā anatomijas, bioloģijas apguvē liels uzsvars ir uz sadzīvē noderīgām un pielietojamām zināšanām. Bet, piemēram, Skandināvijā skolotājus pieņemts uzrunāt uz tu, nezaudējot savstarpējo cieņu. Papildus mācībām reizi ceturksnī tiek rīkotas nometnes AFS dalībniekiem.
I. Rībena teic, ka ikvienam dalībniekam jārēķinās, ka, visticamāk, ik pa laikam pārņems ilgas pēc mājām – vienam tās ir izteiktākas, citam ne tik ļoti. «Parasti emocionālais kritums ir pēc aptuveni trīs mēnešiem, jo tad apkārtne ir iepazīta un saviļņojums noplacis, un sākusies parastā ikdiena,» piebilst AFS Latvija brīvprātīgā.
Protams, jaunietis var pārtraukt dalību programmā un doties mājup. Dalība tiek patraukta arī tad, ja pārkāpti kādi no līguma punktiem: par apreibinošu vielu lietošanu, par izvēlētās valsts likumdošanas pārkāpšanu, par automašīnas vai kādas citas motorizētas vienības vadīšanu un par stopēšanu. «Organizācija par jaunieti uzņemas atbildību visās situācijās, tāpēc ir jāievēro arī noteikumi, lai skolēns nepakļautu sevi riskam. Ja tiek pārkāpti noteikumi, mēs nevaram atbildēt par jaunieša drošību,» teic I. Rībena.
Stipendijas sedz 30–80% tēriņu
Jāpiebilst, ka mācības ārzemēs nav bez maksas. Ir nepieciešams segt daļu izdevumu, kas var veidot pat vairākus tūkstošus eiro. Izturot konkursu, protams, ir pieejamas stipendijas, kas sedz 30–80% no visiem izdevumiem (apdrošināšana, ceļa izdevumi, mācību maksa, mācību materiāli, uzturēšanās izdevumi, vīzas, ja vajag). Bet šobrīd stipendiju konkursi nākamajam mācību gadam ir noslēgušies, un visi izdevumi būs jāsedz pašam dalībniekam, piemēram, Eiropā tie var būt aptuveni 6500 eiro gadā. Ja tomēr šīs summas nav pa kabatai, bet ir vēlme gūt starpkultūru pieredzi, organizācija aicina pievienoties viņu brīvprātīgo saimei un, piemēram, palīdzēt organizēt nometnes ārvalstu jauniešiem. «AFS ir sava veida mūžizglītības organizācija, kur var apgūt jaunas prasmes vai pilnveidot jau esošās, piemēram, prezentēšanas mākā, pasākumu organizēšanā.».