Darba vidē balstīto mācību princips: daudz skolojas pie darba devēja
Jau vairāk nekā 500 profesionālo skolu audzēkņi savu izvēlēto speciālisti apgūst, piedaloties darba vidē balstītās mācībās. Tas nozīmē, ka lielu daļu mācību procesa viņi pavada pie darba devēja, gūstot vērtīgu praktisko rūdījumu.
Pēc divu gadu pilotprojekta beigšanas, pamatojoties uz iegūto pieredzi, tiek gatavots normatīvs darba vidē balstītu mācību (DVB) ieviešanai sistēmas līmenī. Šobrīd tiek sakārtota normatīvā bāze, lai no šī gada septembra darba vidē balstītas mācības pavisam oficiāli kļūtu par vienu no profesionālās izglītības ieguves formām Latvijā.
Piemēram, PIKC Ogres tehnikums darba vidē balstītas mācības piedāvā no 2013. gada 1. septembra. «Mēs esam profesionālās izglītības iestāde, kura audzēkņus darba vidē balstītā izglītībā iesaistīja četrgadīgajā izglītības programmā, tas ir pēc pamatskolas. Pašlaik esam nonākuši trešajā kursā,» stāsta Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.
Ieguvēji visi
Viņa uzsver, ka galvenais nosacījums, lai noorganizētu darba vidē balstītas mācības, ir uzņēmējs. Un Ogres tehnikumam ir stabili sadarbības partneri – uzņēmēji. Piemēram, SIA Hanza Matrix 2013. gadā savā pulkā uzņēma 10 topošos elektronikas tehniķus. Uzņēmums izveidoja desmit darba vietas audzēkņu darba vidē balstītu mācību nodrošināšanai. Tagad tā laika pirmkursnieki mācās jau 3. kursā un viņiem ir piepulcējušies nākamo kursu audzēkņi. Amatniecības uzņēmumā Saliņas praktiskās iemaņas apgūst vairāki topošie namdari, un SIA Malevss mācās maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālisti un ēdināšanas un viesmīlības pakalpojumu profesionālās kvalifikācijas audzēkņi. Kopumā Ogres tehnikums ir noslēdzis sadarbības līgumus ar 59 uzņēmumiem, iesaistot 193 audzēkņus darba vidē balstītās mācībās septiņās profesionālās kvalifikācijās: elektronikas tehniķis, namdaris, mēbeļu galdnieks, maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists, viesmīlības pakalpojumu speciālists, ēdināšanas pakalpojumu speciālists un meža mašīnu operators.
I. Brante uzskata, ka būtiskākais ieguvumus uzņēmējiem ir sagatavots speciālists atbilstoši nozares vajadzībām. «Ceturtajā kursā, kad sākas kvalifikācijas prakse, audzēknis ir sagatavots, lai kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus,» skaidro I. Brante. Savukārt jauniešiem iesaiste darba vidē balstītās mācībās sniedz šādas priekšrocības: piemēram, no pirmā kursa viņi iepazīst tuvāk profesiju, reālu darba vidi, zina, kas viņus sagaida pēc profesionālās kvalifikācijas ieguves, rodas izpratne par teorētisko mācību priekšmetu nozīmi un nepieciešamību tos apgūt, kā arī ir iespēja nopelnīt, jo ir prakses vietas, kas audzēkņiem par paveikto darbu maksā jau no pirmā kursa, stāsta I. Brante. «Jauniešiem reālā sadarbība ar uzņēmumiem patīk.»
Ir gaidītais rezultāts
Ogres tehnikumā pirmais izlaidums darba vidē balstītajās mācībās iesaistītajiem audzēkņiem būs 2017. gadā. «Uzņēmumi vēlas ņemt darbā audzēkņus, kurus ir sagatavojuši. Bet audzēkņiem ir brīva izvēle. Ja cits uzņēmums piedāvā, pēc audzēkņa ieskata, labākus darba apstākļus un izdevīgākus darba nosacījumus, viņš var izvēlēties citu uzņēmumu. Bet rezultāts ir – audzēknis ir iekārtojies darbā. Šobrīd mūsu apliecinājums kvalitātei ir audzēkņu panākumi valsts mēroga konkursos. Piemēram, Ogres tehnikuma 3. kursa elektronikas tehniķu profesionālās kvalifikācijas audzēknis Sandis Mālnieks ieguva godalgotas vietas jauno elektroniķu konkursā 2014. un 2015. gadā,» stāsta I. Brante.
Otro gadu jauno pieeju piedāvā arī PIKC Liepājas valsts tehnikums. «Darba vidē balstītas mācības piedāvājam šādās izglītības programmās: pavārs, automehāniķis, inženierkomunikāciju montētājs. Ar šā gada 1. septembri plānojam uzsākt mācības 1,5 gadu mācību programmā Loģistikas darbinieks,» teic tehnikuma direktora vietnieks Valdis Avotiņš. Patlaban darba vidē balstītās mācībās piedalās divi izglītojamie. «Darba vidē balstītu mācību ieviešanu kavē šī brīža nelabvēlīgā ekonomiskā situācija pilsētas uzņēmumos. Uzņēmumi nelabprāt vēlas uzņemties papildu saistības visā mācību garumā,» norāda V. Avotiņš.
Vēršas plašumā
Lai arī darba vidē balstītās mācības Latvijā kā pilotprojekts uzsāktas nesen, tomēr tām ir tendence vērsties plašumā. Pilotprojekta pirmajā mācību gadā tajā iesaistījās sešas profesionālās izglītības iestādes, īstenojot 17 dažādas programmas sadarbībā ar 29 uzņēmumiem un iesaistot aptuveni 130 audzēkņus. Trīs gadu laikā šie skaitļi ir auguši – kuplāks kļuvis gan skolu piedāvāto izglītības programmu, gan darba devēju un audzēkņu skaits. «Ieviest darba vidē balstītās mācības – tā bija brīvprātīga kustība no visām iesaistītajām pusēm. Divu gadu pilotprojekts ir noslēdzies, un šogad mēs strādājam pie normatīvās bāzes sakārtošanas, kā turpmāk sistēmas līmenī tiks organizētas darba vidē balstītās mācības. Pilotprojekta ietvaros vēlējāmies gūt sapratni [ar praktiskām darbībām] par darba vidē balstītu mācību organizēšanu, nevis sākt ar regulējumu izstrādi,» informē IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta.
Plānots, ka no šī gada septembra darba vidē balstītās mācības kļūs par vienu no profesionālas izglītības ieguves formām. Jauniešiem šīs izglītības liels pluss, protams, ir savas izvēlētās profesijas praktiskās puses pilnvērtīga izzināšana, strādājot pie darba devēja, bet vērtīgs ieguvums ir arī izpratnes veidošana par darba kultūru, disciplīnu un iekļaušanos kolektīvā.
Par katru audzēkni valsts maksās
Svarīga loma darba vidē balstītu mācību īstenošanas procesā nenoliedzami ir darba devējiem – uzņēmējiem, kas ir ar mieru, ieguldot gan savus laika, gan naudas resursus, sniegt savu artavu zinoša speciālista sagatavošanā. Taču gana daudz darba devēju joprojām ieņem novērotāja lomu. «Protams, uzņēmējiem ir izvēle: pašiem izaudzināt jauno cilvēku vai ņemt kādu no brīvā darba tirgus. Apmācīt vajadzēs gan vienu, gan otru, taču, kā zināms – jo ātrāk ar potenciālo darbinieku sāk strādāt, ieguldīt viņa attīstībā, jo lojālāku darbinieku var iegūt,» uzsver I. Šusta, piebilstot – pēdējos gados profesionālajās skolās ir veikta vērienīga modernizācija, tostarp iegādāta mūsdienīga materiāltehniskā bāze, iekārtas, tāpēc pie darba devēja jaunietis neieradīsies kā balta lapa.
Ir iecerēts darba vidē balstītu mācību sekmīgai realizācijai piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, piemēram, lai iedrošinātu darba devējus atvērt durvis jaunajai paaudzei, viņi par katru apmācāmo saņems noteiktu finansējumu. Tāpat finansējums tiks piešķirts darba audzinātāju apmācībām, jo darba devēji ir norādījuši uz šādu nepieciešamību, uzsverot, ka labs sava darba pratējs ne vienmēr var būt arī prasmīgs skolotājs citiem.
UZZIŅAI
• Šobrīd ministrija, pamatojoties uz ekspertu darba grupas priekšlikumiem, ir sagatavojusi MK noteikumu projektu par DVB organizēšanas kārtību. Līdztekus tiek gatavots MK noteikumu projekts par ES finansējuma atbalstu DVB ieviešanas veicināšanai laika posmā līdz 2023. gadam.
• Darba vidē balstītas mācības piedāvā profesionālās izglītības iestādes.
• Mācības var uzsākt jaunieši, sākot no 15 gadu vecuma.
• Mācības ir bez maksas.
• Tiek realizētas četru gadu izglītības programmas (pēc pamatskolas) un 1 līdz 1,5 gadu izglītības programmas (pēc vidusskolas)
• Audzēkņi saņem valsts stipendiju (10 līdz 150 eiro, stipendijas lielums ir atkarīgs no sekmēm, stundu apmeklētības utt). Šobrīd regulējuma projektā paredzēts – kad audzēknis jau būs apguvis lielāko daļu teorētiskās bāzes, vispārizglītojošos mācību priekšmetos nokārtojis eksāmenus un 100% strādās uzņēmumā, darba devējs ar viņu slēgs darba līgumu un maksās atalgojumu