Datorikas aprobācija skolās sākusies veiksmīgi

Šobrīd 154 mācību iestādēs dažādās klašu grupās jau pusgadu notiek mācību programmas Datorika aprobācija. Datoriku visās skolās plāno ieviest no 2018. gada © Scanpix

Plānots, ka no 2018./2019. mācību gada skolās tiks uzsākta kompetenču pieejā veidota mācību satura īstenošana, kurā tiks iekļauts jauns mācību saturs datorikā. Šobrīd 154 mācību iestādēs dažādās klašu grupās jau pusgadu notiek mācību programmas Datorika aprobācija. Lai arī programma vēl nav pilnīga un tai nepieciešami uzlabojumi, tomēr pirmie aprobācijas rezultāti rāda, ka bērniem ne tikai rodas interese un izpratne par tehnoloģijām, bet arī uzlabojas sekmes citos mācību priekšmetos.

Patlaban Latvijā informātiku māca no 5. līdz 7. klasei un vidusskolā, un informātikas stundas vairāk ir vērstas uz zināšanu ieguvi, kas nepieciešamas datora lietotāja līmenim, bet Datorikā lielāks fokuss ir uz izpratnes un prasmju apguvi, lai cilvēks ar laiku pats ko spētu radīt IKT jomā, kā arī intereses veicināšanu par šo nozari kopumā. Turklāt Datorikas apguve sākas jau sākumskolā.

Pieci paraugi

Kopš mācību gada sākuma 154 skolām aprobācijai tika piedāvāti pieci programmas paraugi, kas paredzēti dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni. Skolas arī brīvi izvēlējās Datorikas mācību satura apguves veidu, piemēram, mācot to integrēti ar citiem priekšmetiem, kā atsevišķu priekšmetu, izveidoja fakultatīvu nodarbību, pulciņu.

Lielu artavu, tostarp finansiālu, piemēram, apmācot skolotājus, Datorikas īstenošanā sniedz IT uzņēmums Accenture Latvija. Uzņēmums arī nodrošina portāla Startit.lv, kas ir pirmā programmēšanas apguves platforma vispārizglītojošām skolām, darbību. Portālā pieejami vairāk nekā 90 stundu Datorikas mācību metodiskā nodrošinājuma komplekti un instrukcijas skolotājiem, ko Accenture radīja kopā ar Valsts izglītības satura centru.

Bez datorprasmēm neiztikt

«Kvalitatīva izglītība ir viens no veidiem, kā cilvēks var paaugstināt savu sociālo līmeni,» uzsver Accenture vadītājs Maksims Jegorovs. Mūsdienās datorprasmes, līdzīgi kā rakstītprasme un lasītprasme, pieder pie tām prasmēm, kas ir vitāli svarīgas, lai sevi apliecinātu darba tirgū, kā arī ērtākas būtu ikdienas gaitas. Eurostat dati liecina, ka vismaz deviņās no desmit darbavietām nepieciešami darbinieki ar digitālajām prasmēm, bet trešdaļai nodarbināto Eiropas Savienības (ES) valstīs šīs prasmes ir nepietiekamas. «Pēc Accenture novērtējuma, 75% no Latvijas iedzīvotājiem IT pamatzināšanas būtiski ietekmē darba iegūšanas, izaugsmes iespējas vai algas palielināšanas iespējas. Tāpat bez šīm zināšanām ir problemātiski radīt pašam savu biznesu. Tieši tādēļ izmaiņas, kuras notiek Latvijas izglītības sistēmā, ir solis tuvāk, lai mēs radītu augsni cilvēku labklājībai Latvijā. Mēs gribam pēc iespējas vairāk bērniem iemācīt pamatiemaņas programmēšanā, jo labi apzināmies, ka tās viņiem noderēs, strādājot vairākumā profesiju. Tas ir vērtīgs zināšanu fundaments,» akcentē M. Jegorovs, pamatojot uzņēmuma motivāciju iesaistīties Datorikas ieviešanā skolā.

Taču IKT nozare tikai priecāsies, ja Datorika jauniešiem raisīs padziļinātu interesi un vēlmi arī studēt un strādāt minētajā jomā, jo jau vairākus gadus darba devēji norāda par pieaugušo IKT speciālistu trūkumu, jo joma turpina savu straujo attīstības ceļu, tāpēc arī vajadzība pēc jauniem censoņiem kļūst izteiktāka. Piemēram, 2014. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš par 470 pieauga IKT uzņēmumu skaits, kopējais eksports palielinājās par 22,5% (avots: Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija). «Latvijā no visiem strādājošajiem 2% ir IKT speciālisti, kas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati,» stāsta M. Jegorovs.

Pusgada rezultāti

Datorikas aprobācija notiek jau pusgadu. Valsts izglītības satura centrs norāda, ka tā līdz šim noritējusi sekmīgi, ko apliecina stundu vērojumi dažādās klašu grupās un apkopotie statistikas dati, kas tapuši, aprobācijā iesaistītajām skolām gatavojot atbildes uz jautājumiem pēc katras Datorikas mācību stundas. «Skolotāji mācību saturu vērtē atzinīgi un piebilst, ka tas patīk arī skolēniem,» teic M. Jegorovs. Bērniem ne tikai rodas interese un izpratne par tehnoloģijām, bet arī uzlabojas sekmes citos mācību priekšmetos. «Skolā bērniem mācu Datoriku, kas aptver vairākas jomas – datorikas pamatus, algoritmu veidošanu, programmēšanu, attēlu un videomateriālu apstrādi. Tas izteikti attīstīta loģisko domāšanu, un bērni daudz veiksmīgāk risina arī teksta uzdevumus matemātikā. Datorika ļauj skolēniem aptvert, kas informāciju tehnoloģiju jomā notiks tuvākajā nākotnē, turklāt arī darba tirgū noderēs programmēšanā iegūtās zināšanas. Datorklasē redzu, ka sākumskolas vecuma bērni prasmīgi izmanto datora piedāvātās iespējas, piemēram, apstrādājot fotoattēlus. Tehnoloģijas attīstās, taču informātikas mācību priekšmeta saturs šobrīd atpaliek par vairākiem gadiem. Uzskatu, ka mūsdienu bērniem Datorika kā mācību priekšmets ir nepieciešama, jo mazākajās klasēs skolēni ir drošāki un nebaidās veikt dažādas darbības programmēšanā un veiksmīgāk apgūst pirmās iemaņas. Datorikā ietilpst arī robotika, un tas ir aizraujoši – veidot savus robotiņus, ieprogrammējot tos tā, lai tie varētu veikt dažādas darbības,» stāsta Užavas pamatskolas skolotāja Santa Broša. Skolā Datoriku apgūst 1.–4. klašu skolēni.

Gaida skolotāju atsauksmes

Protams, programmas saturs vēl tiek slīpēts un pilnveidots. «Labu izglītības programmu uzreiz ir praktiski neiespējami izveidot, taču mums vēl līdz 2018. gadam ir laiks veikt labojumus. Programmas saturs ietver gan labāko skolotāju pieredzi, gan tiek ieviesti jauni elementi. Taču ir vajadzīgs laiks, lai radītu skaidrību, kā tā darbojas realitātē. Tāpēc gaidām no pedagogiem atgriezenisko saisti, lai veiktu pilnveides darbus atbilstoši viņu vajadzībām, ieteikumiem,» skaidro M. Jegorovs.

Lai arī pirmprojektā startēja 154 skolas, taču portālā Startit.lv pieejamos materiālus izmanto vēl aptuveni 150 Latvijas skolas.

Minētajā portālā pieejamas arī vairāk nekā 50 video lekcijas un uzdevumi programmēšanas apguvei – šo izglītības atbalsta projektu Accenture sāka īstenot pirms trīs gadiem.



Svarīgākais