KARJERAS LĒCIENS. Kopš pamatskolas zināja: būšu baņķieris

Sergejs Pavlovs novērojis, ka katrā jaunā amatā viņš aizvada aptuveni divus gadus, – tas ir Sergejam vajadzīgais laika posms, lai izzinātu attiecīgā amata pienākumu buķeti un smeltos jaunu pieredzi. Kad šis laiks aizvadīts, Sergeju pārņem vēlme savās profesionālajās gaitās ieviest kādas pārmaiņas © F64

«Es gribētu bankā būt kādas struktūrvienības vadītājs,» šāda doma Sergejam Pavlovam ienāca prātā, pirms nepilniem deviņiem gadiem sākot strādāt bankā Citadele (kādreiz – Parex banka) par klientu apkalpošanas speciālistu. Šī doma tika realizēta – Sergejs vispirms kļuva par nodaļas, tad par filiāles, bet pirms trīs mēnešiem par bankas Citadele Rīgas Ziemeļu reģiona vadītāju.

Viņš uzskata, ka sasniegt arvien jaunas virsotnes viņam palīdzējusi nerimstošā vēlme darīt ko vairāk ārpus tiešo pienākumu rāmjiem, palīdzēt kolēģiem, ar azartu risināt nestandarta situācijas, tādējādi mācoties no tām pats.

Arī augstākā izglītība viņam ir saistīta ar banku sektoru, proti, Sergejs ir absolvējis Latvijas Biznesa koledžas studiju programmu Banku darbība. Studiju izvēle nebija nejauša – Sergejs jau apmēram 8. klasē sācis apjaust, ka darbs bankā varētu saistīt viņa interesi. «Maniem vecākiem ir neliels uzņēmums, un daudzi jautājumi, piemēram, saistībā ar kreditēšanu, tika risināti bankā. Bieži vien viņiem līdzi uz banku devos arī es. Man šķita saistoša tur valdošā rosība,» atceras Sergejs. Viņš spriež, ka redzētais atstājis gana paliekošas pēdas atmiņā, tāpēc, vēl pusaudzis būdams, Sergejs nosprieda, ka nākotnē varētu kļūt baņķieris.

Sāk no starta pozīcijas

Mācoties 1. kursā, kursabiedres iedrošināts (jauniete jau tur strādāja), viņš nosūtīja savu CV Parex bankai (tagad – Citadele). Banka drīz vien deva pozitīvu atbildi, un Sergejs sāka pildīt klientu apkalpošanas speciālista pienākumus. «Strādājot šajā amatā, apguvu pārdošanas iemaņas un pamatprocedūras, kas jāveic. Uzticēto pienākumu izpilde man padevās gana labi, tāpēc sāku konsultēt kolēģus – viņi allaž zināja: ja kas neskaidrs, droši man var zvanīt, palīdzēšu. Par savu darbu saņēmu arī vairākus apbalvojumus,» stāsta Sergejs. Viņa aktivitātes pamanīja citas filiāles vadītāja un aicināja pievienoties filiāles Citadele kolektīvam, sākot strādāt informācijas centrā. «Šī bija centrālā filiāle, vislielākā, kas, šķita, varētu man pavērt vēl vairāk iespēju, tāpēc piedāvājumam piekritu.» Kad bija aizritējis gads, Sergeju arvien vairāk pārņēma izjūta, ka darba dienas kļūst arvien vienmuļākas un darba ritējumā iezogas garlaicības momenti. «Devos pie savas vadītājas, sakot, ka filiāles darbības nodrošināšanā varu un gribu dot daudz vairāk. Tika rasts risinājums – sāku atkal kā klientu apkalpošanas speciālists strādāt ar klientiem. Tā atkal bija jauna pieredze, jo iznāca strādāt arī ar bankas lielajiem klientiem.»

Divu gadu cikls

Šajā amatā aizritēja aptuveni divi gadi, līdz tika izsludināta vakance klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja pozīcijai. Sergejs pieteica savu kandidatūru un konkursā uzvarēja. Viņš atzīst – tā kā vairākus gadus viņš bija plecu pie pleca ar klientu apkalpošanas speciālistiem strādājis kā kolēģis, sākotnēji izjutis nelielu diskomfortu tagad sākt uzraudzīt viņu darbu, norādot, ko un kā darīt. Pamazām gan ar jauno lomu maiņu aprasts, iegūta darbinieku atzinība un respekts kā pret vadītāju. «Mana stiprā puse biju uzkrātā zināšanu bāze, kurā dalījos, un darbinieki allaž varēja rēķināties, ka no manis varēs saņemt vajadzīgo padomu, atbalstu,» norāda Sergejs.

Viņš novērojis, ka katrā jaunā amatā viņš aizvada aptuveni divus gadus, – tas ir Sergejam vajadzīgais laika posms, lai izzinātu attiecīgā amata pienākumu buķeti un smeltos jaunu pieredzi. Kad šis laiks aizvadīts, viņu pārņem vēlme savās profesionālajās gaitās ieviest kādās pārmaiņas. Brīvā filiāles Citadele pārvaldnieka pozīcija tieši sakrita ar Sergeja vēlmi pēc jaunām vēsmām. Tāpēc viņš nolēma pretendēt uz brīvo vietu un to arī ieguva. Bet pavisam nesen – pērnā gada oktobrī – viņš pakāpās vēl solīti augstāk, kļūstot par bankas Citadele Rīgas Ziemeļu reģiona vadītāju. Tagad viņam roka jātur uz pulsa par sešu filiāļu sekmīgu darbību. «Esmu atbalsts filiāļu vadītājiem, tā teikt, dodu instrumentus, lai filiāles varētu strādāt un tiktu sekmēta biznesa attīstība.»

Darba gaisotne uzlādē

Tā kā darbs bankā Sergejam ik pa laikam piedāvā arvien jaunas izaugsmes iespējas, kā arī kopumā darba vide un gaisotne viņu pozitīvi uzlādē, Sergejs šo deviņu gadu laikā ne reizi nav apsvēris domu par karjeras veidošanu kaut kur citur. Arī nākotnē viņš sevi saredz rosāmies banku sektorā, taču vienlaikus piebilst, ka varbūt dzīve pēc gadiem negaidīti piedāvās arī citas iespējas. Sergejs uzskata, ka darbs bankā ļauj iegūt skatījumu arī par citām nozarēm, tāpēc gadu laikā viņam ir izveidojies plašs redzesloks – šīs zināšanas tiek iegūtas sarunās ar klientiem.

«Jau savā pirmajā darba dienā bankā nolēmu, ka gribu būt vadītājs. Tāds, kāds bija mans tā brīža vadītājs – kompetents, atsaucīgs. Tāpēc ar lielu interesi centos risināt dažādas nestandarta situācijas, problēmas, kas palīdzēja gūt vērtīgas prasmes, zināšanas darbā ar klientiem un ne tikai. Un šīs manas aktivitātes pamanīja arī vadība,» stāsta Sergejs, pieļaujot, ka šī degsme arī palīdzējusi bruģēt karjeras ceļu un viņam uzticēti arvien atbildīgāki amati.



Svarīgākais