KARJERAS LĒCIENS: 15 gadu līdz bankas vadītāja amatam
Nereti jauniešiem darbs bankā saistās ar modīgu biroju, švītīgu apģērbu, rimtām darba stundām – viņiem vairāk ir priekšstats par fasādi, ne saturu. Kā skaidro DNB bankas Igaunijā valdes priekšsēdētājs Ivars Kapitovičs, zem šīs fasādes ir grūts un atbildīgs darbs, kas vienlaikus piedāvā arī vilinošas karjeras izaugsmes iespējas. Viņš pats banku nozarē nonāca pirms 15 gadiem un šo gadu laikā ir izaudzis līdz bankas vadītājam. Laba izglītība, daudz ieguldīta darba, pacietība, spēja būt elastīgam mainīgajos tirgus apstākļos – viņaprāt, šie ir galvenie atslēgvārdi, kas paver iespējas ar laiku sasniegt šādu augsta amata pozīciju.
I. Kapitovičs arī uzsver – nekas nenotiek uz burvju mājienu, turklāt jauniešiem, kas vēl ir tikai ceļā uz savām virsotnēm, viņš rekomendē visu enerģiju vispirms ieguldīt sevis attīstībā, lai viņi būtu gatavs bruģēt ceļu augšup. Viņš stāsta, ka šobrīd jebkurā nozarē ir vērojama konkurence un, ieceļot kādu darbinieku jaunā amatā, viņam ir jāspēj pilnvērtīgi strādāt jau no pirmās dienas. Konkurences apstākļos nav īsti laika gaidīt, kamēr darbinieks apgūs visu jauno.
Jurisprudenci nomaina bizness
Darbu DNB bankā Latvijā viņš uzsāka 2000. gadā, kad kļuva par Juridiskās pārvaldes vadītāju. «Pirms tam strādāju airBaltic. Esmu absolvējis [Latvijas Universitātes] Juridisko fakultāti, līdz ar to darbs airBaltic bija saistīts ar dažādu juridisko jautājumu risināšanu. Ar laiku priekšplānā izvirzījās ar biznesu saistīti jautājumi, taču vēlējos atgriezties pie savas pamatprofesijas. Tobrīd DNB banka meklēja Juridiskās pārvaldes vadītāju, un es šai vakancei pieteicos,» atceras I. Kapitovičs, piebilstot, ka, arī strādājot DNB bankā, pamazām viņa darba fokuss virzījās uz biznesa projektiem, ne jurisprudenci. Šoreiz viņš pieņēma lēmumu priekšroku tomēr dot biznesam. Lai stiprinātu savu zināšanu bāzi, I. Kapitovičs iestājās arī Banku augstskolā un maģistrantūrā apguva finanšu vadību.
Pēc laika radās iespēja pāršķirt jaunu lappusi savās profesionālajās gaitās, un viņš sāka pildīt Produktu attīstības pārvaldes vadītāja pienākumus. Līdztekus tiešajiem pienākumiem – visu bankas produktu pilnveidei un attīstībai – I. Kapitovičs iesaistījās arī DNB Līzings izveidē un bankas filiāles atvēršanā Igaunijā. Aptuveni gadu viņa darba dienas bija ļoti piesātinātas, jo nācās savienot trīs amata pozīcijas – viņš bija Produktu attīstības pārvaldes vadītājs, DNB Līzings valdes loceklis un Igaunijas filiāles izveides vadītājs. I. Kapitovičs secina, ka viņš profesionālā gultnē audzis caur iesaisti dažādos projektos, jo regulāri bijis gatavs darīt vairāk, nekā paredz tiešie pienākumi. Un šī iniciatīva veiksmīgi rezultējusies jaunos darba piedāvājumos. Nākamais I. Kapitoviča karjeras solis bija DNB bankas Latvijā valdes locekļa un viceprezidenta pienākumu veikšana, atbildot par privātpersonu apkalpošanu filiāļu tīklā visā Latvijā no 2006. gada līdz pat 2015. gadam.
Bija vajadzīgas pārmaiņas
Arī šogad I. Kapitovičs pieņēma jaunu izaicinājumu un kļuva par DNB bankas Igaunijā valdes priekšsēdētāju. «Bankā ir aizvadīti 15 gadi, turklāt iepriekšējā amatā biju nostrādājis astoņus gadus – gan es pats vēlējos kādas pārmaiņas, gan sapratu, ka jaunas vēsmas vajag arī uzņēmumam, tāpēc labprāt akceptēju piedāvājumu kļūt par DNB bankas Igaunijā valdes priekšsēdētāju,» stāsta I. Kapitovičs.
Viņa pienākumu klāstu var iedalīt divos lielos blokos: pirmkārt, ir ļoti precīzi jāpārzina uzņēmuma biznesa modelis un jāspēj to attīstīt. Otrkārt, svarīga darba šķautne ir komunikācija ar saviem darbiniekiem, pareizo cilvēku izvēle un piesaiste komandai, motivācija. «Bankas kvalitātes līmeni raksturo tas, cik labi strādā visa komanda.» Šobrīd DNB bankas Igaunijā kolektīvu veido aptuveni 100 cilvēku. Bankas valdes priekšsēdētājs norāda, ka šis ir optimālais darbinieku skaits biznesa modelim, kas tiek attīstīts Igaunijā, proti, bankas mērķauditorija ir korporatīvie klienti un līzinga pakalpojumu nodrošināšana.
Stājoties jaunajā amatā, viņš kā vienu no būtiskākajām prioritātēm ir izvirzījis DNB bankas konkurētspējas stiprināšanu korporatīvajā jomā. «Nepieciešams attīstīt darbinieku kompetences, lai viņi pēc iespējas labāk izprastu klientu biznesu, spētu sniegt augstvērtīgus padomus un piedāvātu atbilstošus risinājumus jau 3–4 gadus uz priekšu.»
Svarīgas divas kompetences
Darbs bankā daļai jauniešu allaž šķitis vilinošs, arī tagad, kā stāsta I. Kapitovičs, bankai nav īpašu grūtību piesaistīt darbiniekus – nozarē ienāk jaunie. «Konkurencē vērojama cīņa par talantiem,» uzsver DNB bankas Igaunijā valdes priekšsēdētājs.
Banka katru gadu atver durvis praktikantiem, jo tas ir lielisks veids jauniešiem pavisam reāli izzināt bankas virtuvi un saprast, vai redzētais ir viņiem saistošs. Arī banka tādējādi var izvērtēt katra praktikanta atbilstību darbam finanšu jomā un potenciālu. Labākajiem pēc prakses tiek izteikts aicinājums sadarbību turpināt.
I. Kapitovičs stāsta – lai kļūtu par labu bankas speciālistu, cilvēkam ir jāpiemīt divām galvenajām kompetencēm: jābūt labām komunikācijas un pārdošanas prasmēm, kā arī jābūt apveltītam ar analītiķa dotībām. Jāņem arī vērā, ka darbs pieprasa nemitīgu pašizglītošanos: darbā ar korporatīvajiem klientiem ir jābūt zinošam par klienta pārstāvēto nozari, notikumiem tirgū, attīstības tendencēm, savukārt, apkalpojot privātpersonas, jāorientējas jaunākajos tehnoloģiju risinājumos. «Ja pirms 10 gadiem bija svarīgi, kā izskatās filiāle, tad tagad – cik laba ir mūsu mobilā banka,» skaidro I. Kapitovičs.