Artim Riekstiņam jau kopš mazotnes bija tikai viena sapņu profesija – viņš vēlējās būt pilots. Soli pa solim viņš uz šo mērķi virzījās: tika uzsāktas studijas aviācijā (apgūts aviācijas inženiera arods), 18 gadu vecumā Artis ieguva tiesības vadīt planieri. Gadiem ejot, tika uzkrāta pieredze vadīt arī cita kalibra gaisa putnus. Bet jau četrus gadus viņš uzņēmies rūpes par jauno pilotu apmācībām.
Artis stāsta, ka nozarē trūkst jaunu censoņu, taču vienlaikus piebilst – darbs aviācijā nav domāts kuram katram, pilota profesija pieprasa gan eksaktās zināšanas, gan raitu angļu valodu un virkni emocionāli stipras personības iezīmju.
Artis skaidro: lai varētu strādāt algotu darbu kā pilots, ir jāiegūst komercpilota apliecība, ko izsniedz Civilās aviācijas administrācija. Apgūt pilota profesiju iespējams arī Latvijā – šādas apmācību iespējas piedāvā vairākas iestādes. Apmācībās ļoti svarīgs komponents, protams, ir praktizēšanās, tāpēc jaunajiem obligāti ir jānolido vismaz 200 stundu, lai izglītošanās process būtu pilnvērtīgs un varētu saņemt iepriekšminēto apliecību. Artis gan norāda – apmācības ir dārgas. Ir jārēķinās, ka savā izglītībā būs jāinvestē vairāki desmiti tūkstoši eiro.
Mācās septiņus gadus
Tāpēc Artis mudina jauniešus ļoti rūpīgi izvērtēt savu atbilstību pilota profesijai. «Pirmkārt, ir ļoti labi jāzina matemātika un fizika, teicamā līmenī jāprot angļu valoda, jo tieši šī svešvaloda ir pasaules aviācijas valoda. Otrkārt, cilvēkam jābūt augstai pašdisciplīnai, jo pilota darbs ir ļoti strukturēts un regulēts. Mums ir standarta procedūras, kas ir 100% jāievēro, nekādas atkāpes nav pieļaujamas. Treškārt, ir jāspēj darboties paaugstināta stresa apstākļos. Lidojumi ir ļoti atšķirīgi – gan ļoti mierīgi, gan gadās situācijas, kad laika apstākļi īpaši nelutina, atgādās kāda tehniska ķibele, salonā pasažieri sakašķējas, bet pilotam ir jāspēj loģiski sakārtot visus veicamos darbus, izvēloties prioritātes, lai veiksmīgi lidmašīnu ar pasažieriem nogādātu galapunktā,» stāsta Artis.
Viņš norāda, ka apmācību procesam var būt divi scenāriji: pirmais – intensīvs aptuveni gadu ilgs apmācību kurss, otrs – pakāpeniska izglītošanās, kas ir laba alternatīva, ja uzreiz topošajam pilotam nav pieejama visa apmācībām vajadzīgā nauda. Arī Artis izvēlējās otro variantu, apmācībās aizvadot septiņus gadus – viņš strādāja un visus brīvos naudas līdzekļus ieguldīja, lai varētu iegūt komercpilota kvalifikāciju.
Dažāda izmēra lidaparātus Artis stūrē kopš 18 gadu vecuma. «Sāku lidot ar planieri. Pēc tam ar lidmašīnām, kas velk planieri gaisā, vēlāk vadīju vēl lielākas lidmašīnas, kas tiek izmantotas izpletņlēcēju vajadzībām. Tādējādi pakāpeniski arī sāku krāt nepieciešamās lidojumu stundas. Piedalījos arī Gaisa spēku apmācības programmā un divus gadus nolidoju Gaisa spēkos.»
Mākoņi katru dienu ir savādāki
Artis arī saprata, ka gadu gaitā ir uzkrājis vajadzīgo rūdījumu un iemaņas, tāpēc bija laiks atvērt jaunu lappusi – viņš sāka raudzīties pēc atbilstoša darba piedāvājuma kādā no aviokompānijām. Viņa ceļi 1997. gadā krustojās ar airBaltic, kur, izturot atlasi, Artis sāka strādāt par pilotu.
Viņš stāsta, ka intensīvākais darba posms ir vasaras mēneši, kad pasažieru straumes ir vislielākās, bet ziema ir nedaudz mierīgāks periods. Papildus tiešajiem pienākumiem piloti regulāri reizi pusgadā piedalās arī apmācībās – lido stimulatorā, kur tiek trenētas iemaņas, kā rīkoties ārkārtas, nestandarta situācijās. Arī teorētiskā bāze reizi gadā tiek atsvaidzināta. Tāpat reizi gadā obligātas ir veselības pārbaudes.
Artis pilota profesiju raksturo kā ļoti interesentu, kur nav divu vienādu darba dienu. «Pat mākoņi katru dienu ir savādāki,» uzsver Artis. Ar savu profesijas izvēli viņš ir ļoti apmierināts. Vienīgā profesijas ēnas puse, ko Artis saskata, ir tas, ka sanāk strādāt arī brīvdienās un svētku dienās, kad tuvinieki labprātāk redzētu viņu mājās. «Ģimenei tas nav viegli, bet allaž jau var atrast balansu. Turklāt gandarījums par darbu man atsver šo profesijas ēnas pusi,» akcentē airBaltic pilots.
Vajag dzīves pieredzi
Lai arī komercpilota apliecību var iegūt no 18 gadu vecuma, Artis savā praksē nav saskāries ar tik jauniem pilotiem. «Pilotiem vajadzīga arī dzīves pieredze, arī es airBaltic sāku strādāt 26 gadu vecumā.»
Viņš teic, ka daudzviet pasaulē aviācija izjūt vajadzību, lai nozarē ienāktu jauni cilvēki. Latvijā jaunpienācēju esot mazāk, nekā būtu nepieciešams.
Taujāts, kādas izaugsmes iespējas piedāvā pilota profesija, Artis atbild: «Vispirms cilvēks darbu sāk kā otrais pilots, pēc tam var izaugt līdz kapteinim, vēlāk – kļūt par instruktoru.» Tas gan nenotiek uz burvju mājiena – ir vajadzīga gan pieredze, gan jākārto pārbaudījumi, lai sasniegtu jaunu izaugsmes pakāpienu.
Arī viņš pats jau četrus gadus pilda arī instruktora pienākumus – iegulda savu artavu jauno speciālistu izglītošanā, kā arī sniedz savu rezumē, vai pārbaudījums ir nokārtots godam. «Lielu uzmanību pievēršam pilotu atlasei un apmācībām, jo labs pilots ir būtisks elements drošībai aviācijā. Tam nevar pievērsties pavirši. Tāpēc ir gadījies, ka kandidāti atlasi neiztur, jo viņi neatbilst laba pilota pamatkritērijiem, kurus jau minēju iepriekš.» Šo profesiju nevar izvēlieties tā vienkārši, garām skrienot...