KARJERAS STĀSTS: Farmaceits pēc aicinājuma

«Mūsu mērķis ir strādāt sabiedrības veselības labā. Un katra klienta pateicība, labais vārds dod stimulu turpināt šo vienlaikus interesanto un atbildīgo darbu, jo pavirša attieksme, neuzmanība nav savienojama ar šo specialitāti, zinot, ka farmaceiti arī paši gatavo zāles,» stāsta 58. BENU aptiekas vadītājs Vitālijs Mitrohins © F64

Vitālijs Mitrohins bērnībā bieži ciemojās savas vecmāmiņas darbā – viņa bija aptiekas vadītāja. Jaunais vīrietis atceras, ka redzētais viņā raisījis lielu interesi – zāļu pagatavošana, tolaik vēl bērna acīm uz šo procesu raugoties, Vitālijam šķita kā aizraujoša spēle. Arī skolas laikā interese nenoplaka, tāpēc likumsakarīga bija Vitālija studiju izvēle – farmācija. Ātri vien viņš nolēma izzināt šīs sfēras praktisko pusi, piesakoties darbā aptiekā par farmaceita palīgu. Tas bija pirms astoņiem gadiem, bet tagad nepilnus divus mēnešus viņš jau pats vada 58. BENU aptieku.

«Zāļu pagatavošanas process man saistījās ar ko maģisku. Vismaz tā es redzēto atceros. Man patika aptiekā notiekošais,» stāsta Vitālijs, kas itin bieži viesojās vecmāmiņas vadītajā aptiekā. Turklāt arī skolā tieši tādi grūtie mācību priekšmeti kā ķīmija un bioloģija Vitālijam padevās ļoti labi. Vitālijs vidusskolas izskaņā nelauzīja galvu par savas nākotnes profesiju, lēmums bija pieņemts jau laikus – viņš bija nolēmis kļūt par farmaceitu. Profesiju viņš apguva Latvijas Universitātē, un pēc piecus gadus ilgām studijām diploms bija kabatā. Lai pēc iespējas ātrāk uzkrātu arī praktisko pieredzi, viņš jau 1. kursā nolēma startēt darba tirgū. «Jāteic, ka vairākas nianses, ko stāsta augstskolā un kas notiek nozarē, ir diezgan atšķirīgas, tāpēc jo ātrāk jaunietis iepazīs profesijas praktisko pusi, jo viņam būs pēc tam vieglāk strādāt,» uzskata Vitālijs.

No palīga par vadītāju

Sociālajos tīklos viņš pamanīja BENU aptiekas (tolaik – Ģimenes aptieka) darba sludinājumu. Noskatīto vakanci – farmaceita palīgs – arī ieguva. «Manos pienākumos ietilpa recepšu apstrāde. Par farmaceita palīgu nostrādāju visus piecus studiju gadus, bet pēc diploma iegūšanas kļuvu par farmaceitu, tātad varēju veikt visus pienākumus patstāvīgi,» stāsta Vitālijs. Tomēr viņš bija nolēmis kāpt vēl solīti augstāk, tāpēc nolēma kārtot pārbaudījumu, kuru veiksmīgi izturot, viņš iegūst sertifikātu, kas paver ceļu uz aptiekas vadītāja amatu. Tā arī notika, un kopš šā gada septembra Vitālija pārziņā ir 58. BENU aptieka. Komanda pavisam neliela – viņš un vēl viena farmaceite (un farmaceita palīgs).

Vitālijs stāsta, ka, kamēr adaptēsies jaunajai lomai, viņš visus veicamos darbus sīki un smalki atzīmē piezīmju bloknotā. «Es gan apkalpoju klientus, gan veicu virkni citu darbu, lai aptieka varētu funkcionēt, – uzraugu naudas, preču plūsmu, pieņemu klientu pasūtījumus. Un gadās, ka šie visi darbi notiek paralēli, tāpēc, lai neko neaizmirstu, visu pierakstu. Kad ar jaunajiem pienākumiem būšu apradis, pieļauju, ka darba dienas ritēs nedaudz rimtāk,» prāto Vitālijs.

Farmaceiti pieprasīti

Bet par piedāvāto iespēju vadīt aptieku viņš, protams, ir gandarīts. Taujāts, kas ir tie iemesli, kāpēc jau astoņus gadus Vitālijs ir uzticīgs farmaceita profesijai, viņš atbild: «Mūsu mērķis ir strādāt sabiedrības veselības labā. Un katra klienta pateicība, labais vārds dod stimulu turpināt šo vienlaikus interesanto un atbildīgo darbu, jo pavirša attieksme, neuzmanība nav savienojama ar šo specialitāti, zinot, ka farmaceiti arī paši gatavo zāles.» Viņš novērojis, ka pēdējā laikā cilvēki nāk nevis uz aptieku, bet pie konkrēta farmaceita, līdz ar to komunikācija, apkalpošana kļuvusi daudz personiskāka. «Ir jāzina klienta slimības vēsture, lietotie medikamenti, jāsniedz informācija par jaunumiem klientam vajadzīgo zāļu klāstā. Labi, ka farmaceitiem notiek regulāras apmācības, kur uzzinām par visām novitātēm, tas ļauj allaž būt lietas kursā un klientam piedāvāt piemērotāko, jo zāļu klāsts ir ļoti plašs un par visu farmaceitam jābūt zinošam.»

Vitālijs ir ļoti apmierināts ar savas profesijas izvēli un arī nākotnē saredz sevi strādājam farmācijas nozarē. Viņš piekrīt apgalvojumam, ka sabiedrība farmaceita profesiju vairāk pieskaita sieviešu profesiju saimei, arī ikdienā aptiekās visbiežāk redzamas rosāmies sievietes. «Daudzviet pasaulē ir vērojama pretēja situācija, Latvijā arī pamazām šī proporcija mainās. Pavērojot pēdējo gadu absolventus, redzu, ka gandrīz viena trešdaļa ir tieši vīrieši,» stāsta Vitālijs, piebilstot, ka par darba iespējām jaunie farmaceiti nevar sūkstīties. «Neviens kursabiedrs nav bezdarbnieks. Turklāt ir izvēles iespējas, jo darba piedāvājumi varbūt pat ir vairāki.».



Svarīgākais