Turpinās uzņemšana bezmaksas programmās – 53 profesijās

© F64

Iespēju viena vai pusotra gada laikā bez maksas apgūt profesiju izmantojuši jau vairāki tūkstoši gados jaunu cilvēku. Kā norāda jaunieši, pieteikties mācībām motivē salīdzinoši neilgais izglītošanās process, iespēja saņemt stipendiju un iegūt reālu darba pieredzi, kas, kā zināms, darba devēju acīs ir augstā vērtē. 26 profesionālās izglītības iestādēs līdz 30. septembrim turpinās uzņemšana, piedāvājot apgūt kādu no 53 profesijām.

Pašlaik mācības Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās turpina 1256 jaunieši, kuri mācības uzsāka pērn rudenī vai šajā ziemā, bet 900 audzēkņu šovasar pēc gadu ilgām mācībām jau saņēma diplomus.

Daudzi vēlas būs pavāri

Vispopulārākā Jauniešu garantijas absolventu iegūtā profesija ir pavārs – to apguvuši 209 jaunieši. 112 jauniešu ieguvuši lietveža profesiju, 91 pievienojies friziera profesijai, bet 64 apguvuši darba tirgū pieprasīto lokmetinātāja profesiju. Vēl 64 jaunieši kļuvuši par konditoriem, 45 par mazumtirdzniecības veikala pārdevējiem, 36 par zobārsta asistentiem un 35 par vizāžistiem.

Kopumā Jauniešu garantijas ietvaros kopš 2014. gada var apgūt vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītāku profesiju, kuras ir izraudzījušās nozaru ekspertu padomes ciešā sadarbībā ar darba devējiem. Šīs profesijas jaunieši iegūst bez maksas, saņemot ikmēneša stipendiju 70–115 eiro apmērā. Tāpat mācību laikā tiek apmaksāta dienesta viesnīca un segti ceļa izdevumi uz prakses vietu, kā arī pieejamas citas priekšrocības.

«Mūsu novērojumi liecina, ka tie absolventi, kas sevi veiksmīgi parādījuši prakses laikā, jau uzsākuši darbu savā profesijā, jo tūlīt pēc mācību beigām arī saņēmuši darba piedāvājumu,» stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās.

Motivēja stipendija

Piemēram, Toms Ļebedevs Saldus profesionālajā vidusskolā ieguva pavāra profesiju un šobrīd strādā restorānā Bibliotēka Nr. 1 par pavāra palīgu. Par galveno ieguvumu viņš uzskata iespēju īsā laikā piepildīt savu sapni: «Es jau sen interesējos par pavārmākslu un iespēju to apgūt. Mācībām Jauniešu garantijas izglītības programmā mani motivēja piedāvātā stipendija, jo 115 eiro bija ļoti labs atbalsts katru mēnesi. Darba piedāvājumu saņēmu restorānā, kurā biju praksē.»

Bet Raimondam Loginam pēc mācību pabeigšanas Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā piedāvāja darbu salons City Rīgā, kur Raimonds strādā par frizieri: «Mācības man deva iespēju apgūt un izmēģināt pilnīgi jaunu profesiju, jo iepriekš darbojos citā nozarē. Mācību gada laikā un praksē sapratu, ka man patīk friziera darbs un vēlos tajā strādāt. Ar apgūto pietika, lai uzsāktu darbu un tad turpinātu pilnveidoties.»

Tik īsi, ka neapnīk

Savukārt Marta Tērauda mērķtiecīgi bija izvēlējusies apgūt kokkopja – arborista profesiju, kuru Latvijā var mācīties tikai Priekuļu tehnikumā Ērgļos: «Mācību ilgums bija ļoti optimāls. To var izturēt katrs, jo nekas nepaspēj apnikt. Mācības bija interesantas, daudz apguvām praktiskās iemaņas, bija iespēja strādāt kopā un iepazīties ar nozares profesionāļiem, tāpēc darbu pēc mācībām man uzreiz piedāvāja uzņēmums Arborists. Tagad strādāju uzņēmuma objektos visā Latvijā. Mana ikdiena paiet, kāpjot kokos, lai veidotu koku vainagus, atbrīvotu kokus no bīstamajiem zariem un veiktu citus kokkopja darbus.»

Edgars Jusis strādā par autoatslēdznieku. Šo profesiju viņš apguva Jelgavas tehnikumā: «Iepriekš nekad nebiju domājis par autoatslēdznieka profesiju, bet vecāki ieteica, lai sāku mācīties un tad varēšu pārliecināties, vai profesija ir vilinoša. Īsais mācību laiks un prakses iespējas bija tās, kas man patika visvairāk un pārliecināja. Praksē biju autoservisā, kolēģi redzēja, ka strādāju rūpīgi, un teica, ka man ir «ķēriens», tāpēc piedāvāja darbu arī pēc prakses beigām.»

Noskata kolēģus

Nenoliedzami, projektā neiztikt bez darba devēju iesaistes. Piemēram, tajā iesaistījies uzņēmums Mūsa Motors Rīga. Pie tā praksē nāk automehāniķi, piemēram, no Priekuļu tehnikuma. Ir arī praktikanti elektronikas diagnostikas jomā. Viens no dzinuļiem piedalīties projektā ir iespēja tādējādi sagatavot sev jaunus kolēģus.

«Jā, vadīt praksi nav vienkārši, tur vajag arī talantu un vēlēšanos to darīt, bet tomēr ieguvums ir abpusējs, jo mēs redzam, ka jaunieši grib mācīties un turpināt strādāt šajā nozarē, savukārt mēs esam ieinteresēti, lai mūsu nodotās zināšanas paliek pie mums, lai jaunieši turpina strādāt pie mums vai citos mūsu uzņēmuma servisos,» akcentē uzņēmuma Pēcpārdošanas nodaļas vadītājs Gunārs Bebrišs. Gadā vismaz vienam praktikantam tiek piedāvāts pastāvīgs darbs, «ja redzam, ka praktikants ir motivēts mācīties, pilnveidoties un māk sevi pierādīt», piebilst G. Bebrišs.

Viņš novērojis kādu pozitīvu tendenci – jaunieši mērķtiecīgāk, pārdomātāk izvēlas profesiju, ar domu tajā arī reāli strādāt, nevis uz skolu iet, jo mamma tā lika. «Tas nozīmē, ka jaunieši apzinās, ka varēs atrast darbu un arī gana labi nopelnīt, jo kvalificēts mehāniķis saņem algu krietni virs vidējās algas valstī,» stāsta G. Bebrišs.

Palīdz kļūt par meistariem

Jauniešiem sniegt vērtīgas praktiskas iemaņas apņēmies arī zemnieku saimniecības Saliņas īpašnieks, Latvijas Amatniecības kameras meistarsnamdaris Tālis Sala.

«Mēs jau agrāk esam centušies iedarbināt šādu mehānismu, ka amatu apgūst reālā darbā, jo, lai kļūtu par amata zelli vai meistaru, nepietiek ar zināšanām, ir vajadzīgas daudzas darba stundas, kurās tiek attīstītas amata prasmes. Princips un mūsu mērķis ir vienkāršs – sagatavot tādus speciālistus, par kuru meistarību un atbildību mums nav šaubu, lai mēs zinātu, ka tālākajā sadarbībā, piemēram, noslēdzot līgumu ar šo amatnieku par konkrēta darba izpildi, mēs zinām, kāds būs rezultāts. Turklāt man pašam ir svarīgi arī tas, lai jaunieši kļūst par meistariem, lai viņi var nopelnīt, nodrošināt ģimeni, lai strādā Latvijai,» stāsta T. Sala. Zemnieku saimniecībā praksi iziet namdari un guļbūves ēku celtnieki.

Praksē ierauga realitāti

Bet topošie māsu palīgi tiek gaidīti Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā. «Esam ieinteresēti uzņemt jaunos praktikantus, jo tas ilgtermiņā palīdz piesaistīt jaunus darbiniekus, līdz ar to nodrošinot pēctecību un vakanču aizpildīšanu. Turklāt kā klīniskajai universitātes un vienīgajai īpaši bērniem paredzētai slimnīcai mums ir pienākums apmācīt studentus un nodrošināt viņus ar prakses iespējām,» norāda galvenā klīniskā māsa Valija Paegle. Viņa novērojusi, ka vairumam jauno māsu palīgu ir labas teorētiskās zināšanas, taču ļoti pietrūkst praktisko iemaņu, kā arī izpratnes par reālā darba specifiku, jo Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā jābūt papildus saskarsmes prasmēm gan ar bērniem, gan bērnu vecākiem. «Mūsu novērojumi arī liecina, ka daudzi jaunieši ir motivēti mācīties, lai turpmāk savu profesionālo darbību saistītu ar citu nozari vai ar privāto sfēru (piemēram, kosmetoloģiju, masāžu, ārstu privātpraksi, darbu ārvalstīs u. c.). Saskaroties ar darbu stacionārā un pacientiem ar smagu veselības stāvokli, daļa izlemj par labu vieglākam darbam,» teic V. Paegle.

Jauniešu garantijā var iesaistīties jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā un nemācās. Patlaban saņemti ap 2000 pieteikumu no jauniešiem, kas vēlas uzsākt mācības. Vairākas izglītības iestādes ir gatavas uzņemt audzēkņus arī septembrī, jo piedāvātajās izglītības programmās vēl ir brīvas vietas. Līdz ar to uzņemšana līdz 30. septembrim turpinās 26 profesionālās izglītības iestādēs, 53 profesijās.

Izglītības iestādes, kurās turpinās uzņemšana

Atsevišķas profesijas, kurās īpaši tiek gaidīti jauniešu pieteikumi, jo pietrūkst tikai dažu audzēkņu, lai varētu nokomplektēt grupu

Rīga un Pierīga:

• Rīgas 3. arodskola

• Rīgas 1. medicīnas koledža

• RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža

• Rīgas Amatniecības vidusskola – interjera noformētājs un vizuālās reklāmas noformētājs

• Rīgas Stila un modes profesionālā vidusskola – multimediju dizaina speciālists un tērpu stila speciālists

• Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola

• PIKC Rīgas Valsts tehnikums

• VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums

• VSIA Bulduru Dārzkopības vidusskola

Latgalē:

• Daugavpils Būvniecības tehnikums

• Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola

• Daugavpils tehnikums

• Malnavas koledža

• Rēzeknes tehnikums – apdares darbu tehniķis un elektromontieris

• Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola

Kurzemē:

• Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums – autoatslēdznieks un auto elektriķis

• PIKC Liepājas Valsts tehnikums

• Saldus profesionālā vidusskola

• Ventspils tehnikums

Zemgalē:

• Aizkraukles Profesionālā vidusskola

• Jelgavas Amatu vidusskola

• Ogres tehnikums – meža mašīnu operators un mežsaimniecības tehniķis, datorsistēmu tehniķis, vizuālās reklāmas noformētājs un lietvedis

Vidzemē:

• Priekuļu tehnikums – lauku īpašumu apsaimniekotājs un automehāniķis, ekotūrisma speciālists un pavārs, guļbūves celtnieks un kokkopis, drēbnieks un auklis

• Smiltenes tehnikums

• Valmieras tehnikums

• Barkavas Profesionālā vidusskola



Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais