Farmaceiti noveco, bet jaunie vietā nenāk straumēm

Katru gadu farmācijas nozarē strādājošo pulkam pievienojas apmēram 100 jaunu speciālistu, lielai daļai (ap 60–70%) vilinošs šķiet darbs valsts institūcijās vai zāļu ražošanas jomā. Taču jaunas asinis un paaudžu nomaiņa nepieciešama arī aptiekām, tomēr uz turieni jaunieši nesteidz bariem – darbu aptiekā izvēlas 30–40% jauno farmaceitu vai farmaceita asistentu.

Aptieku tīkla Apotheka rīkotājdirektors, valdes loceklis Jānis Kūliņš ir nobažījies – vairumam esošo farmaceitu, kas strādā aptiekā, vecums pārsniedz 50 gadu slieksni, bet jaunpienācēju skaits ir nepietiekams, tāpēc arvien aktuāks kļūst jautājums, it sevišķi reģionos, vai un kas nāks pieredzējušo speciālistu vietā, kad tie dosies pelnītā atpūtā.

Vakances aizpildās gausi

«Situācija reģionos ir bēdīga, jo jaunie farmaceiti neatgriežas savā dzimtajā pusē, bet darba gaitas un pastāvīgu dzīvi uzsāk Rīgā. Tad, kad ilggadējie farmaceiti aizies pensijā, daudzas apdzīvotas vietas var palikt bez savas tūvējās aptiekas,» neiepriecinošo nākotnes prognozi ieskicē J. Kūliņš.

Apotheka meklē jaunas darba rokas gan Rīgā, gan reģionos. Šobrīd uzņēmuma komandai primāri aicināti pievienoties farmaceiti un farmaceitu asistenti. Vienlaikus ļoti gaidīti ir arī klientu konsultanti darbam ar skaistumkopšanas produktiem, kas īpaši plašā klāstā pieejami jaunā koncepta aptiekās Apotheka.

J. Kūliņš stāsta, ka brīvas vakances aizpildīt ir grūti, turklāt darbu nevar uzsākt kurš katrs: farmācija ir regulēta nozare, kur strikti likumdošanā atrunāts, kāda kvalifikācija nepieciešama darbam, kā arī jāņem vērā, ka visā farmācijas nozarē ir vērojama sīva konkurence par strādājošajiem. Šie apstākļi jaunu speciālistu piesaisti padara komplicētu. «Visproblemātiskāk darbiniekus ir atrast Kurzemē, tur uzņēmēju cīņa par speciālistiem ir ļoti izteikta,» skaidro J. Kūliņš.

Visiem nepietiek

Papildus izglītības segumam Apotheka jaunajos profesionāļos īpaši novērtē iniciatīvu, vēlmi un spēju apgūt jaunas prasmes un iemaņas, lai celtu ne tikai savu profesionalitāti un kompetenci, bet arī sniegtu aptiekas klientiem izcilu servisu. «Vēlamies mainīt pieņēmumu, ka aptiekas ir vieta, kur doties tikai tad, kad sākušās veselības problēmas. Mūsu jaunā koncepta aptiekās bez medikamentiem piedāvā ikvienam visu nepieciešamo veselības un labas pašsajūtas bagātināšanai un augstvērtīgai skaistumkopšanai. Jaunais koncepts koriģē arī farmaceitu ikdienu, tāpēc no jaunajiem sagaidām atvērtību un elastību,» stāsta J. Kūliņš.

Viņš teic, ka uzņēmumā, protams, darbu uzsāk jauna speciālistu paaudze, tomēr tā nespēj nosegt visu pieprasījumu, turklāt speciālistus dabūt sev ir ieinteresēti arī citi farmācijas nozari pārstāvošie uzņēmumi. «Kopumā jāteic, ka interese par farmāciju no jauniešiem ir gana liela, piemēram, uz vienu budžeta vietu šogad pretendēja pieci reflektanti, taču pieprasījums no darba devējiem ir krietni lielāks,» informē J. Kūliņš.

Kalve jāveido jau skolā

Lai nemitīgi nebūtu jācīnās ar sekām, proti, darbaspēka deficītu, uzņēmums ir pārliecināts, ka jauno profesionāļu kalve ir jāsāk veidot jau skolā, jo īpaši ķīmijas stundās, raisot skolēnos interesi par farmācijas nozari un ceļot nozares prestižu viņu acīs. Arī Apotheka ir atvērta skolēniem, piemēram, tā vairākas reizes piedalījusies Ēnu dienās, tādējādi interesentus iepazīstinot ar uzņēmumā notiekošo, speciālistu darba ikdienu. J. Kūliņš novērojis, ka Ēnu dienā uzņēmumā viesojas patiesi motivēti jaunie cilvēki, kas uz minēto aktivitāti ierodas sagatavojušies, ieinteresēti.

Taujāts, vai obligātais eksāmens fizikā/ķīmijā vidusskolēniem, viņaprāt, mudinās jauniešus nopietnāk pievērsties eksakto priekšmetu apguvei, J. Kūliņš atbild: «Manuprāt, svarīgāk ir raudzīties uz šo priekšmetu saturu – vai tas izraisa vēlmi, interesi eksaktās zinības izzināt. Eksāmens ķeksīša pēc neko nedos.»

Iztrūkst praktisko zināšanu

Apothekā gaidīti ir arī studenti – principā uzņēmums savā komandā uzņem jau pirmkursniekus. Sākumā, lai iegūtu pamata izpratni par farmācijas un aptieku biznesa nozari kā tādu, praktikanti tiek nodarbināti kā tehniskie darbinieki. Pēc tam visas iespējas darbiniekam ir izaugt līdz aptiekas vadītāja amatam. Uzņēmums secina, ka bieži jaunpienācējiem iztrūkst praktisko zināšanu: augstskolās topošie farmaceiti vairāk apgūst teorētiskās zināšanas, turpretim daudz mazāk tiek mācīts tas, kāds būs reālais darbs aptiekā, viņi nezina aptiekas virtuvi. Ar augstākas izglītības iestādēm ir pārrunāts šis jautājums, bet reāla rīcība nav vēl sekojusi. «Profesija ir reglamentēta, un mācību iestādes, iespējams, nav tik fleksiblas programmu satura mainīšanā,» norāda Apotheka rīkotājdirektors.

Lai arī sabiedrības acīs farmaceita darbs aptiekās tiek pieskaitīts sieviešu profesiju saimei, tomēr šajā ziņā ledus ir nedaudz sakustējies: Apotheka farmaceita pienākumus šobrīd pilda vienpadsmit gados jaunu vīriešu. «Citviet Eiropā šī proporcija ir daudz lielāka, piemēram, Vācijā ļoti daudz farmaceitu ir tieši vīrieši,» stāsta J. Kūliņš, piebilstot, ka arī uzņēmumā stiprais dzimums tiek gaidīts.