Bērnībā, kad mūslaiku Ulmanis vel valdīja, gan bija jauki. Lats – tā bija liela nauda. Par vienlatnieku pilnu maisu ar saldējumiem no bodes varēju mājās stiept. Maizi pa desmit santīmiem pirku.
Ar autobusu līdz skolai vien pa pieciem melnajiem braucu. Pienu spainītī pats nesu no kūtiņas, jo slaucām paši savu brūnaļu. Tajā laikā latu nebija daudz, bet vienmēr pietika.
Treknajos gados vienlatnieku bija daudz un maks bija tiešām smags, reizēm, kabatu pat spieda. Saldējums vairs nebija tik gards un vairāk latu par to bija jāliek galdā. Maize jau uz pusi dārgāk, bet uz skolu pat jau ar mašīnu varēja braukt. Gotiņas vairs nebija, bet vismaz olas vistas deva. Tēvs treknajos gados paspēja māju uzcelt un tagad ir laimīgs, ka kredītu bankā nenācās ņemt.
Šobrīd brālis uz skolu un atpakaļ jau brauc par latu. Pats triecos mācīties pāri visai republikai. Autobusu biļetēs desmitnieks aiziet kā nebijis. Saldējums jau palicis par lielu lepnību. Divi kukuļi maizes un lata atkal vairs nav. Piens jāpērk kartona pudelēs, bet olas plastmasas paciņās.
Šķiet, ka lasim uz lata tiešām ir simboliska nozīme, jo vienu brīdi viņš ir, nākošajā jau peld prom. Vienu brīdi to ir daudz, bet pēc mirkļa jau vairs nav neviena.
Katrs lats nāk ar smagu darbu un lielām grūtībām, bet mums ir tik daudz vēlmju un vajadzību, kurās nauda ātri aiziet. Ja cilvēks vakarā izdomā aiziet ar draugiem izklaidēties publiskā vietā, iespējams, visa nauda, kas ir makā, no rīta tur vairs nebūs. Daudzi vienu latu cenšas pavairot spēļu zālēs vai totalizatoros, lielākoties nākas vairāk atdot nekā iegūt. Vispareizāk, liekas, „likt zeķē” latu pie lata un ieguldīt kādā lietā, kas noderēs ilgtermiņā, nevis viena vakara baudai.
Katra cilvēka apziņā lata vērtība ir savādāka. Vieniem vienlatnieks ir tikai piliens jūrā. Viņi var atļauties ar latiem šķiesties pa labi un kreisi. Citam no viena vienīga spīdīgā rimbuļa ir atkarīgs vai ģimenei būs ko likt galdā un vai tā būs paēdusi.
Lats nav tikai norēķinu vienība. Tas ir nacionālais simbols, kas pierāda latviešu tautas suverenitāti brīvā Latvijas valstī. Bez lata mūsu tauta nebūs brīva un valsts neatkarīga.