Darbā – inženieris, ārpus tā – futbola vārtsargs
«Man patika autora Roberta Kijosaki kādā grāmatā paustā doma, ka darbs jāizvēlas, lai iemācītos ko jaunu, nevis atalgojuma dēļ,» stāsta akciju sabiedrības Putnu fabrika Ķekava mehānikas inženieris Nauris Smaļķis. Šī atziņa viņam kalpo kā vadmotīvs viņa karjeras līkločos.
Izvēlas mehatroniku
Pēc izglītības Nauris ir mehatronikas inženieris. Tā kā pamatskolā un vidusskolā eksaktie priekšmeti viņam nesagādāja raizes, turklāt publiskajā telpā aktīvi tika uzsvērts inženierzinātņu nākotnes potenciāls, Naurim bija skaidrs, ka jāstudē tieši šis virziens. Par studiju vietu tika izvēlēta Rīgas Tehniskā universitāte, vienīgi bija nedaudz jāpalauza galva, kāds tieši inženieris viņš grib kļūt. «Godīgi sakot, gala izvēli izdarīju pēdējā brīdī,» atzīst Nauris. Galvā viņš izkristalizēja, ka no plašā inženierzinātņu spektra visvairāk uzmanību saista iekārtas jeb, precīzāk sakot, Nauris vēlējās izzināt, kā tās darbojas. Tāpēc arī tika apgūta mehatronika. Lai arī vispārējs priekšstats par to, ko šādi mehatronikas inženieri dara, kāds ir viņu uzdevums darba vietā, Naurim bija, bet, tikai nokļūstot reālā darba vidē, bilde kļuva pavisam skaidra. Viņš spriež, ka joprojām līdz jauniešiem nenonāk detalizēta informācija par inženiera darba specifiku. Nauris uzskata – lai pēc iespējas vairāk jaunos prātus piesaistītu inženierzinātnēm, valstiski ir jāveic daudz lielāks skaidrojošs darbs, jāveicina izpratne par speciālistu iespējām darba tirgū, darba pienākumiem. Tikai ar saukļiem – mums vajag, mums trūkst inženieru – ir par maz.
Ambīcijas jāpiebremzē
Pats savas praktiskās iemaņas Nauris sāka uztrenēt prakses laikā, kas bija neatņemama studiju procesa sastāvdaļa. Prakses vietas bija vairākas, bet visspilgtāk atmiņā palikusi stažēšanās akciju sabiedrībā Laima. Nauris atceras, ka ar neviltotu interesi iepazina visu cehu darbību, pēc vislabākās sirdsapziņas pildīja visus dotos uzdevumus. Tobrīd pats svarīgākais bija apliecināt savu varēšanu. Par praksi gan nemaksāja, taču tas Naurim šķita mazsvarīgi, galvenais bija gūt pieredzi, turklāt klusībā tika cerēts, ka, sevi labi parādot, varbūt tiks piedāvāts arī pastāvīgs darbs. Tā arī notika. Arī jauniešiem, kas vēl ir tikai sava īstā ceļa meklējumos un klauvē pie darba tirgus durvīm, Nauris iesaka nolikt malā savas ambīcijas par pasakainu algu jau no pirmās darba dienas, par augstiem amatiem tūliņ un tagad. «Vajag paskatīties uz sevi no darba devēja viedokļa: ja jaunietis ar maksimālu atdevi pievēršas darbam, ir ieinteresēts, ir daudz lielāka iespēja, ka viņš iepatiksies darba devējam, bet, ja jaunietis uzreiz nāk tikai ar saviem nosacījumiem, lai arī vēl nav devis nekādu pienesumu uzņēmumam un nav parādījis, ko viņš māk, darba tirgū iekļūt būs problemātiskāk,» ir pārliecināts Nauris.
Roka uz pulsa 24 stundas
Nauris par remontatslēdznieku nostrādāja gandrīz trīs gadus, līdz sajuta nepieciešamību pēc jauniem izaugsmes apvāršņiem. Nauris tika uzaicināts uz vairākām pārrunām, un vienas no tām noslēdzās ar darba piedāvājumu: akciju sabiedrība Latvijas finieris piedāvāja mehāniķa – brigadiera amatu. Pamatfunkcijas ļoti krasi neatšķīrās no iepriekšējiem darba pienākumiem, bet atbildības slogs gan bija lielāks, jo Naurim tika uzticēti arī vadītāja pienākumi: viņam bija jāplāno ne tikai savs darbs, bet jāorganizē arī atslēdznieku brigādes darba solis.
Bet kopš pērnā gada oktobra Nauris strādā akciju sabiedrībā Putnu fabrika Ķekava, pildot mehānikas inženiera darba uzdevumus putnu pārstrādes nodaļā, kas nozīmē, piemēram, nodrošināt tehnisko iekārtu kvalitatīvu, nepārtrauktu darbību; organizēt atslēdznieku darbu nestandarta situācijās, veikt ceha optimizācijas procesus un sadarboties ar iekārtu un rezerves daļu piegādātājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. «Tik lielā ražošanas uzņēmumā, kāds ir Putnu fabrika Ķekava, darbs notiek dinamiski. Turklāt iekārtas darbojas 24 stundas diennaktī un vienmēr jābūt gatavam, ka jebkurā brīdī var kas iziet no ierindas, tāpēc arī rēķinos, ka man padomu var lūgt arī ārpus oficiālā darba laika beigām,» stāsta mehānikas inženieris. Viņš teic, ka citreiz jau viņam pat ir priekšnojautas, sajūtas, ka drīzumā kāda iekārta saniķosies un vajadzēs ātri reaģēt. Minēto pienākumu sekmīgā izpildē palīdz arī četru darbinieku liela komanda, ieskaitot atslēdznieku, elektriķi, aukstumiekārtu speciālistu.
Gaida praktikantus
Viņš ir gandarīts, ka Putnu fabrika Ķekava ir atvērts uzņēmums, uzklausa viņa iniciatīvas un ir gatavs tās īstenot, piemēram, Nauris ierosināja savā cehā uzņemt praktikantus, turklāt par praksi viņiem tiktu maksāts, kā arī nodrošināts transports uz un no prakses vietas. Tagad tiekot gaidīti pretendenti. «Pasaules tendences rāda, ka arvien vairāk cilvēka roku darbu aizstāj iekārtas, tāpēc pieprasījums pēc speciālistiem, kas šīs iekārtas mācēs pārvaldīt un remontēt, būs. Pats no savas pieredzes varu teikt, ka jau studiju laikā biju atradis darbu tehniskajā jomā. Protams, izvēloties profesiju, katram ir jāklausa savai sirdij, ne sabiedrības spiedienam un vēlmēm. Ja darām darbu, kurš mums patīk un kurā maksimāli realizējam savu potenciālu, tad gūstam enerģiju, esam laimīgāki, priecīgāki un piepildītāki ne vien darbā, bet arī ārpus tā. Pats savu izvēli noteikti nenožēloju,» akcentē Nauris.
Raits ir ne tikai Naura darba dienu ritējums, bet piesātināts dažādām aktivitātēm ir arī brīvais laiks. Pirmkārt, Nauris pusprofesionālā līmenī spēlē futbolu (ir vārtsargs). Otrkārt, savas uzkrātās vārtsarga iemaņas nodod jaunajai paaudzei – viņš trenē sešus līdz divpadsmit gadu vecus bērnus un pusaudžus. Treškārt, uzsācis apmācības Latvijas Futbola federācijas kursos, lai iegūtu C-LFF treneru kategorijas licenci. Ceturtkārt, nodarbojas ar koučingu, kur jauniešiem palīdz īstenot viņu apņemšanās. «Ir vairāki koučinga principi, kas palīdz atraisīt cilvēkos potenciālu. Arī ikdienas darbā šīs zināšanas izmantoju,» norāda Nauris.