Rīgas Āgenskalna sākumskolā skaidro, ka biometrijas ierīci, kas ļautu skolā iekļūt pēc pirkstu nospiedumiem, neieviesīs, kamēr nesaņems pilnīgu audzēkņu vecāku apstiprinājumu. Taču, pat ja vecāki piekritīs, to var nepieļaut Datu valsts inspekcija (DVI).
"Ja skolas telpās mēģinās iekļūt kāds narkomāns, tad sieviete dežurante viņu nespēs aizkavēt," skaidro mācību iestādes direktore Ināra Kaķīte. Arī skolas vecāku padome uzskata, ka ar to vien, ka skolas durvis slēdz un tās telpās un teritorijā veic video novērošanu, nepietiek. Biometrijas ierīces uzstādīšana izmaksātu mazāk nekā alternatīvi risinājumi, sarēķinājuši vecāki. Tāpat ņemts vērā, ka, piemēram, elektroniskās ieejas kartes šā vecuma bērni varētu arī nozaudēt, stāsta I. Kaķīte.
Zādzību gadījumi skolā gan nav bieži. Pēdējais noticis pērn, kad kāda sieviete tika garām gan skolas, gan garderobes dežurantam un nozaga bērnam virsjaku un apavus. Tas pagājušajā gadā arī bija vienīgais gadījums.
"Ierīces uzstādīšana ir pilotprojekts. Datorprogrammu un atpazīšanas ierīci dāvina iekārtas uzstādītājs SIA DPA, savukārt, piemēram, par datora iegādi būs jāmaksā vecākiem," skaidro vecāku padomes priekšsēdētājs Modris Skrodelis. Pagaidām vēl esot grūti teikt, cik izmaksās sistēmas ieviešana, taču aprēķināts, ka bērna vecākiem būtu jāatvēl ne vairāk kā lats.
Pēdējās dienās ar jautājumiem pie skolas vadības vērsušies vairāki vecāki, kuri satraucas par to, kā tiks gādāts par datu aizsardzību. M. Skrodelis gan mēģina nomierināt pārējos vecākus, norādot, ka pirkstu nospiedumi datu bāzē saglabāsies nevis kā personas dati, bet gan kā noteiktas ciparu virknes. Tie, kas šādai kārtībai nepiekrīt, arī turpmāk mācību iestādē varēs iekļūt, piezvanot pie durvīm un uzgaidot, kamēr skolas telpās ielaidīs dežurants.
Tiek uzsvērts, ka līgums ar uzņēmumu nav noslēgts un skolā vien izvērtē ierīces ieviešanu. "Kamēr mums līdz galam nebūs pateikts vecāku jā, sistēmu neuzstādīsim," skaidro I. Kaķīte.
Tikmēr DVI norāda, ka nepiederošu personu iekļūšanu mācību iestādes telpās veiksmīgi var novērst, ieviešot elektroniskās ieejas kartes, un pirkstu nospiedumu izmantošana ir pēdējais, pie kā jāķeras. "Runājot par cilvēktiesību jomu, izmaksu jautājums nebūt nav arguments. Ja skola iecerējusi vākt tik īpašus datus, kādi ir pirkstu nospiedumi, jāatceras, ka to var darīt tikai situācijā, kad pastāv draudi bērnu dzīvībai vai veselībai. Vecākiem, kuriem nav iebildumu pret šādas ierīces izmantošanu, būtu jāsniedz rakstveida piekrišana," skaidro DVI direktore Signe Plūmiņa. Ja sistēmu ieviesīs, jābūt arī alternatīvai, lai bērni, kuru vecāki nevēlas mācību iestādes rīcībā nodot savus pirkstu nospiedumus, iekļūst skolā un viņiem ir pieejams mācību process.
Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikts, ka datu apstrāde jāreģistrē DVI. Inspekcija tad arī izvērtēs konkrēto gadījumu un, ja pārliecināsies, ka biometrijas ierīces ieviešana mācību iestādē nav pamatota, datu apstrādi var liegt.