Budžeta vietu nodrošināšanai valsts gadā tērē 54 miljonus eiro

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu pēc inženierzinātņu speciālistiem, pēdējos gados notikusi budžeta vietu pārdale par labu dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju jomām. Taču ir kāds būtisks bet – aptuveni trešdaļa šīs jomas studentu studijas nepabeidz – nauda (valsts vai sava) iztērēta, bet speciālista nav.

Šajā (2014./2015.) akadēmiskajā gadā kopējais studējošo skaits augstākajās izglītības iestādēs sasniedza 85 881 cilvēku. No tiem 40% jeb 34 722 izglītojas budžeta grupā.

Sadales principi

Budžeta vietas tiek pārdalītas vienreiz gadā, pirms tam Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veicot pārrunas ar augstskolām un koledžām, vērtējot tām piešķirtā finansējuma izlietojumu budžeta vietu nodrošināšanai iepriekšējā gadā. «Katra augstskola, koledža ir atbildīga par valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu – vienošanās ar katru augstākās izglītības iestādi paredz par piešķirtajiem līdzekļiem sagatavot noteiktu skaitu speciālistu. Ja jau pēc gada redzams, ka ir nobīdes no plāna, piemēram, students ir atskaitīts, augstskola neatmaksā iztērēto naudu, taču šie rezultāti ietekmē naudas piešķīrumu nākamajam gadam budžeta vietām. Kopējais finansējums katrai augstskolai un koledžai pēdējos gados palicis relatīvi nemainīgs, bet mainās akcenti, kur novirzīt budžeta vietas, vai arī lemjam par studiju vietu skaita samazinājumu, palielinot budžeta vietu finansiālo nodrošinājumu,» skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane. Budžeta vietu sadalē IZM arī raugās, lai augstskolas attīstītu savu piedāvājuma tajās jomās, kur tām ir vislielākās iespējas un potenciāls radīt konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu. Budžeta vietu plānošanās procesā svarīgs aspekts ir arī darba tirgus tendences un absolventu nodarbinātība. Lielāku atbalstu saņem tās studiju jomas, kas ir vitāli svarīgas tautsaimniecības attīstībai un kurās sagaidāms liels speciālistu pieprasījums. Tāpēc pēdējos gados vērojams budžeta vietu pieaugums dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, piemēram, 2013. gadā inženierzinātnēs bija 8876 budžeta vietas, bet šogad 9091, turpretī sociālajās zinātnēs, kur tiek prognozēta speciālistu pārprodukcija, budžeta vietu kļuvis mazāk – no 3800 līdz 3510.

Budžeta vietas inženierzinātnēs augs

«Protams, mēs nevaram veikt radikālas izmaiņas. Tam jābūt ļoti pārdomātam procesam, lai nodrošinātu iespējas esošajiem studentiem studijas pabeigt. Turklāt budžeta vietu plānošanu nevar veidot atrauti no kopējās ekonomiskās situācijas. Lai ieguldījumi izglītībā dotu rezultātus, ir nepieciešama arī ilgtspējīga darbaspēka politika, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu izglītības programmu absolventiem darba tirgū, tādējādi motivējot par valsts finansējumu sagatavotos speciālistus veidot savu karjeru Latvijā. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka ir jomas, kuras mēs nevaram finansēt, ņemot vērā tikai ekonomiskos apsvērumus. Tās ir jomas, kas ir svarīgas mūsu nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,» norāda L. Treimane. Viņa informē, ka arī turpmāk dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju jomā budžeta vietu kļūs vairāk, lai attīstītu zināšanu bāzi jomās, kas dod pienesumu Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākās pievienotās vērtības ražošanu atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam budžeta vietu skaitu STEM jomās (no angļu val. – Science, Technology, Engineering and Math) plānots palielināt līdz 50% no kopējā valsts finansēto studiju vietu skaita. Vienlaikus tiks nodrošināts atbalsts humanitārajām zinātnēm un īpaši letonikai – latviešu valodas, kultūras, vēstures studijām un pētniecībai.

Augsts atbirums

Taču, neraugoties uz budžeta vietu skaita kāpumu, tas automātiski nenozīmē arī vairāk sagatavotu speciālistu darba tirgū. Gadu no gada redzams, ka faktiskais budžeta vietu aizpildījums ir mazāks nekā plānotais.

Vidēji gadā valsts augstskolās un koledžās studijas pārtrauc 14% pilna laika studenti (iekļauti arī maksas studenti), bet vislielākais atbirums ir tieši dabaszinātnēs (27% iekļauti arī maksas studenti) un inženierzinātnēs (ap 30% iekļauti arī maksas studenti). Tam var būt vairāki skaidrojumi: pirmkārt, jaunieši nav pietiekami sagatavoti studijām šajā jomā – uz augstskolu viņi atnākuši ar nepietiekamu zināšanu bagāžu (to uzsvērusi ne viena vien augstskola un darba devējs). Otrkārt, studiju process ir ar augstām prasībām, un studenti tās nespēj izpildīt. Būtiskas ir arī nodarbinātības perspektīvas un atalgojums. Šobrīd ministrija īsteno pētījumu par atbiruma tendencēm Latvijas augstskolās un to veicinošajiem faktoriem, izvirzot priekšlikumus atbiruma mazināšanai Pētījuma rezultāti gaidāmi šā gada rudenī.

UZZIŅAI

Valsts piešķirtais finansējums budžeta vietu nodrošināšanai (miljoni eiro*)

                                       Augstskolas                     Koledžas

2008. gads                         87                                        16

2009. gads                         54                                        13

2010. gads                         44                                         8

2011. gads                         45                                         8

2012. gads                         43                                         8

2013. gads                         43                                         8

2014. gads                         44                                        10

2015. gads                         44                                        10

*summas noapaļotas