Iespēja strādāt mājās – ne visiem darbiniekiem piemērota

Plašās tehnoloģiskās iespējas mūsdienās ļauj īstenot elastīgu darba stilu, tāpēc pasaulē, tostarp arī Latvijā, attālinātais darbs tiek praktizēts arvien plašāk, proti, darbinieki savus tiešos pienākumus pilda ārpus ierastajām biroja telpām. Uzrunātie darba devēji norāda, ka viņiem būtisks ir darba rezultāts, nevis strikta astoņu stundu darba dienu grafika ievērošana, vienlaikus uzsverot: lai neciestu darba kvalitāte, elastīgs darbs prasa zināmu briedumu gan no darbinieka, gan no vadītāja.

Piemēram, viens no attālinātā darba praktizētājiem ir Pasaules dabas fonds. «Pasaules dabas fonds jau vairākus gadus savā birojā īsteno WWF Zaļā biroja programmu – praktisku vides pārvaldības sistēmu, kas ļauj samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, kā arī taupīt dabas resursus un līdztekus arī finanšu līdzekļus. Šādā programmā pasaulē iesaistījušies jau vairāk nekā 500 biroju jeb 67 000 darbinieku.

Viens no Zaļā biroja principiem ir arī nodrošināt attālinātas darba iespējas. Šobrīd to izmanto aptuveni puse no darbiniekiem,» stāsta fonda direktors Jānis Rozītis.

Neatsēdēt darba dienu

Viņaprāt, attālinātas darba iespējas ļauj pielāgoties darbinieka individuālajam ritmam, tā paaugstinot paveikto darbu efektivitāti. «Protams, ir reizes, kad efektīvāks ir darbs birojā, kas iepriekš tiek saskaņots atkarībā no projekta, mērķa,» skaidro J. Rozītis, piebilstot, ka ieguvējs no attālinātā darba īstenošanas ir arī vide – tādējādi tiek samazināts resursu patēriņš, īpaši tas, kas saistīts ar pārvietošanos. Taču vienlaikus viņš atzīst, ka ne visi darbinieki izvēlas strādāt mājās, arī šāda izvēle tiek respektēta, «jo būtiskākais ir efektivitāte un sasniegtie rezultāti», akcentē J. Rozītis.

Viņš piekrīt, ka visiem darbiniekiem attālinātais darbs nav īsti piemērots. «Tas prasa augstu disciplinētību. Tomēr uzskatām, ka darbinieki nav jāmotivē produktīvam darbam, skaitot birojā nosēdētās stundas, tāpēc katra ieguldījums tiek vērtēts pēc rezultāta,» stāsta Pasaules dabas fonda direktors.

Atsakās no fiksētām darba vietām

Arī Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis uzskata, ka elastīgs darbs prasa zināmu briedumu gan no darbinieka, gan no vadītāja. «Ļoti svarīgi, lai darbinieks tiktu vērtēts nevis pēc tā, cik stundas viņš nosēž birojā, bet pēc konkrētiem, izmērāmiem darba rezultātiem, par ko iepriekš esam savstarpēji vienojušies. Tad vairs nav svarīgi, vai darbs tiek paveikts birojā, vai ārpus tā – galvenais ir rezultāts. Nepieciešama arī disciplinētība, plānojot savu pieejamību un informējot par to kolēģus, organizējot sanāksmes, bet to visu palīdz nodrošināt dažādi tehnoloģiju rīki – koplietošanas kalendāri, videokonferences, iespēja attālināti piekļūt darba informācijai un dokumentiem un citi,» saka Ē. Eglītis. Microsoft elastīga darba kultūra tiek praktizēta jau sen. «Pirms četriem gadiem, pārvācoties uz jaunām telpām, aizgājām vēl soli tālāk – atteicāmies arī no fiksētām darba vietām birojā. Ja darbinieki lielu daļu darba laika pavada ārpus biroja – vai nu tiekoties ar klientiem, vai strādājot, piemēram, no mājām, tad katram nav nepieciešama sava darba vieta. Protams, tās ir diezgan radikālas pārmaiņas. Darba galds vairs nav darbinieka neaizskaramā teritorija, kurā atrodams viss – no gadiem veciem, noputējušiem papīriem līdz piemiņas lietiņām un suvenīriem. Katram darbiniekam ir savs skapītis darbam nepieciešamajiem materiāliem, bet darba vietai pēc tās atstāšanas jābūt tādā kārtībā, lai tur varētu strādāt jebkurš cits kolēģis. Birojs ir sadalīts zonās, kas paredzētas individuālam darbam, telefonkonferencēm, diskusijām un prāta vētrām un atpūtai. Kaut arī pārmaiņas ir diezgan lielas, tagad varam ar pārliecību teikt, ka šāda pieeja ir uzlabojusi darba organizāciju un savstarpējo komunikāciju, veicinājusi darba ražīgumu un produktivitāti, samazinājusi kopējās biroja izmaksas un atradinājusi no nevajadzīgas papīra dokumentu drukāšanas,» secina Ē. Eglītis.

Pieaug darbinieku apmierinātība

Šobrīd uzņēmuma darbinieki, iepriekš reģistrējoties, var strādāt ārpus biroja līdz pat 50% laika. Šādu iespēju var izmantot ikviens, kura darba pienākumi to atļauj. «Protams, ir pozīcijas, kur jābūt darbā katru dienu noteiktu laiku, piemēram, biroja vadītāja darbs, bet šādu amatu nav daudz,» teic Ē. Eglītis.

Taujāts, kādi apsvērumi veicināja šāda lēmuma (par attālināto darbu) pieņemšanu, viņš atbild: «Pirmkārt, tehnoloģiju iespējas un mākoņpakalpojumi ļauj vienlīdz produktīvi strādāt gan birojā, gan ārpus tā. Otrkārt, iespēja strādāt elastīgi veicina darbinieku apmierinātību, produktivitāti un darba un privātās dzīves vajadzību balansu, kas ir īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem. Treškārt, tā ir izmaksu ekonomija, jo atteikšanās no fiksētām darba vietām ļauj samazināt birojam nepieciešamo platību, tajā pašā laikā pat palielinot sanāksmju un tikšanos telpu skaitu. Ceturtkārt, atklāta plānojuma birojs bez fiksētām darba vietām veicina savstarpēju komunikāciju un jaunu ideju ģenerēšanu.»

Microsoft Latvia vadītājs ir pārliecināts, ka šī pieeja ir sevi attaisnojusi gan no izmaksu ekonomijas, gan produktivitātes, gan darbinieku apmierinātības viedokļa.

Pozitīvu vērtējumu attālinātā darba iespējām sniedz arī DPA direktors Gatis Ošs. «Mēs pārstāvam sfēru, kas veicina cilvēces strauju progresu, un ir tikai pašsaprotami, ka izmantojam visas tehnoloģiskās iespējas un risinājumus, ko pārstāvam un piedāvājam mūsu klientiem. Globalizācijas laikmetā ir ļoti būtiski biznesā būt elastīgiem un spēt pielāgoties ikdienas straujajam dzīves ritmam arī bez fiziskas klātbūtnes, ar tehnoloģiju radītām iespējām,» akcentē G. Ošs.

Prasa patstāvību un disciplinētību

Viņš uzskata, ka svarīgs ir darba rezultāts «un veids, kā to panākt, bieži vien var būt ļoti atšķirīgs. Taču ikdienā iespēja strādāt attālināti, šajā gadījumā domājot – pastāvīgs darbs no mājām, tiek praktizēta tikai atsevišķos nepieciešamības gadījumos, bet ne kā pastāvīga ikdienas darba forma. Protams, pavisam kas cits ir organizēt savu ikdienu mobili, risinot darba jautājumus ārpus biroja starp dažādām ikdienas sanāksmēm, tikšanām un komandējumiem. Tad caurmērā attālināti mēs strādājam aptuveni 1/3 daļu no kopējā darba laika», skaidro DPA direktors.

Viņš secina: «Kopš uzņēmums praktizē darbu attālināti, tas kļuvis daudz progresīvāks un konkurētspējīgāks. Par to pārliecināmies gan ikdienā, gan ikreiz atverot jaunas uzņēmuma filiāles ārvalstīs. Daudzi speciālisti ikdienā apkalpo vairākas filiāles – gan klātesot, gan attālināti. Tas ļauj mums piesaistīt labākos speciālistus uz ikvienu projektu, risināt operatīvi ikdienas jautājumus un nodrošināt kvalitatīvu un ātru pakalpojumu servisu. Viens no galvenajiem ieguvumiem attālinātam darbam ir tieši darbinieku produktivitāte un apmierinātība. Tomēr šāds darba stils paredz lielāku patstāvību un disciplinētību,» prāto G. Ošs, piebilstot, ka, «neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām un tendencēm, mēs augsti vērtējam cilvēcisko saskarsmi un, lai to veicinātu, uzņēmumā ikdienā praktizējam kopīgas brokastis. Tas ļauj vismaz reizi dienā satikt savus kolēģus un nereti neformālā vidē pārrunāt arī kopējās aktualitātes.»

UZZIŅAI

• Jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijā atzīmēs Strādā jebkur! dienu, kuras mērķis ir popularizēt elastīgu darba stilu un demonstrēt tā priekšrocības. Šogad elastīgā darba stila piekritēji 28. maijā pulcēsies skvērā pretī Latvijas Nacionālajai operai.
• Pasākumā dalībniekiem būs iespēja ne tikai kopīgi strādāt un tīkloties radošā vidē, svaigā gaisā, bet arī smelties iedvesmu, klausīties iedvesmojošas prezentācijas, aplūkot jaunākās ierīces un iepazīties ar dažādiem produktivitātes un mākoņa risinājumiem. Tāpat pasākumā varēs uzzināt vairāk par epakalpojumu un eparaksta izmantošanas priekšrocībām, Zaļā biroja ideju un iespējām mazināt sava darba negatīvo ietekmi uz dabu un vidi.
• Strādā jebkur! ir iniciatīva ne tikai strādājošajiem, bet arī jauniešiem, kuriem pasākumā būs iespēja uzzināt, kā labāk sevi sagatavot darba intervijām, un pat uzrunāt potenciālos darba devējus, kas būs sastopami Operas skvērā.
• Pagājušogad Strādā jebkur! dienā Spīķeru kvartālā pulcējās ap 250 elastīga darba stila piekritēju no 70 uzņēmumiem un organizācijām, savukārt 2013. gadā Stacijas laukumā pie t/c Origo šo darba stilu pārstāvēt un popularizēt bija ieradušies ap 150 cilvēku no 55 organizācijām.