Lai strādātu par apsargu, būs jābeidz 640 stundu apmācība
Plānots, ka 2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā norma, kas nosaka – lai iegūtu apsarga sertifikātu, cilvēkam būs jāapgūst 640 stundu gara izglītības programma. Gaidāmās pārmaiņas dara bažīgu pašu nozari, jo tā uzskata – ilgais apmācību kurss vēl vairāk saasinās kvalificētu darbinieku trūkumu: cilvēki nebūs ar mieru tik ilgas stundas mācīties, lai galu galā strādātu par apsargu, piemēram, veikalā. Turklāt aktuāls ir arī jautājums, vai būs, kas māca un kāds būs mācību saturs.
Šobrīd apsargu sagatavošanas posms ir krietni īsāks – persona dodas uz kādu no mācību centriem, kas piedāvā šādu izglītības iespēju, un 160 stundu laikā apgūst vajadzīgo teoriju un trenē fizisko sagatavotību, piemēram, izzina cīņas elementus. Pēc tam ir jādodas uz Valsts policiju un jākārto eksāmens. Ja tas nokārtots, cilvēks saņem apsarga sertifikātu, stāsta Drošības nozaru kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs.
Stundu lēciens ir neadekvāts
«Pērn, kad Saeimā tika strādāts pie korekcijām Apsardzes darbības likumā, parādījās priekšlikums, kas paredzēja: lai iegūtu apsarga sertifikātu, ir jāpabeidz mācību programma, kura ir saskaņā ar profesijas standartu. Šī iecere bija atbalstāma, jo tādējādi persona iegūtu ne tikai sertifikātu, bet arī profesiju, kas palīdzētu celt arī apsarga darba prestižu. Taču vēl līdz šim brīdim profesijas standarta nav. Tas jāizstrādā nozarei, šajā gadījumā: DNKA un vēl vienai apsardzes nozari pārstāvošai organizācijai – Latvijas Drošības biznesa asociācijai (LDBA), kas ir pārmaiņu iniciators. Ir pagājis gads, kura laikā ir veikta izpēte. Redzam, ka risināmo jautājumu loks ir daudz plašāks, nekā sākumā šķita. Turklāt izglītības programmas minimālais ilgums saskaņā ar profesijas standartu ir 640 stundas. Ņemot vērā vēl profesionālās prasības, kādas varētu būt apsargam, apmācību ilgums pagarinās kopumā par 480 stundām,» norāda A. Marcinkēvičs.
Viņš uzsver, ka stundu pieaugums ir neadekvāts. Viņš šaubās, vai cilvēki būs gatavi tik ilgi mācīties, lai strādātu par apsargu, piemēram, veikalā, labi apzinoties, ka darbs apsardzē nepiedāvā galvu reibinošas karjeras iespējas. Turklāt šobrīd mācības izmaksā dažus desmitus eiro, bet iecerētais apmācību kurss no izglītojamā prasīs aptuveni 500 eiro (LDBA aplēses).
Likums ir, skaidrības nav
A. Marcinkēvičs norāda – jau tagad apsardzē kadru mainība ir ļoti liela un uz brīvajām vakancēm gribētāji nestāv rindā, taču, stājoties spēkā jaunajām normām, situācija ar kvalificētu darbinieku atrašanu kļūs vēl sliktāka.
Tāpat vēl nav skaidrs, kas uzņemsies apmācīt topošos apsargus, jo mācību centriem būs nepieciešams akreditēt jaunas izglītības programmas. Neatbildēts paliek jautājums, vai būs ieinteresētība to darīt. Nav arī zināms, kāds būs mācību saturs.
«Zinot, cik gausi notiek birokrātiskie procesi, esmu pārliecināts, ka divu gadu laikā šos jautājums nav iespējams atrisināt. Pienāks 2017. gads, un radīsies situācija, ka faktiski nebūs iespējams iegūt apsarga kvalifikāciju, tāpēc DNKA aicina lēmumu pieņēmējus uz konstruktīvu dialogu,» akcentē A. Marcinkēvičs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku risku – ja jau nepieciešamās izglītības iegūšana būs tik laikietilpīga un dārga, cilvēki izvēlēsies strādāt bez sertifikāta. Šādas situācijas tiek konstatētas arī tagad. Jaunās normas šo praksi var tikai veicināt. «Zinot Valsts policijas kapacitāti, nav pārliecības, ka viņi spēs visus uzņēmumus pārbaudīt [patlaban Latvijā strādā vairāk nekā 550 licencētu apsardzes firmu, bet tās uzrauga apmēram 10 policijas darbinieki, kuriem ir jāveic vēl citi pienākumi]. Būs virkne negodprātīgu uzņēmēju, kas ļaus strādāt bez sertifikāta, un tas nozīmē aplokšņu algas, nenomaksātus nodokļus,» skaidro A. Marcinkēvičs.
Attīrīt nozari
Viņš atzīst – lai sakārtotu nozari un tajā paliktu vien godprātīgi uzņēmumi, ir jāiegulda milzu darbs. DNKA saredz nepieciešamību radīt vienotu apsardzes nozari pārraugošu institūciju. Tās izveidi un darbību ir ar mieru finansēt pati nozare.
Tāpat ir iecere izveidot apsardzes komersantu reģistru, kur būtu norādīta ne tikai katra uzņēmuma adrese, bet pārskati par nodokļu nomaksu, darbinieku, līgumu un nostrādāto stundu skaits.
Vēl DNKA ierosina noteikt apsardzes komersantiem ikgadējo licences pārreģistrācijas nodevas apmēru – apmēram 25% no pamata licences maksas. Priekšlikums sekmētu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, uzskata DNKA, jo pašreizējā situācija rāda, ka ir daudz uzņēmumu, kas nemaksā valstij nodokļus, izbeidz savu darbību, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu uzrēķins, un pēc tam viegli pārreģistrējas un iegūst jaunu licenci uzņēmējdarbības veikšanai.