Bez bankas izsniegtā kredīta daudziem vēlme studēt būtu nerealizējama. Neatkarīgās aptaujātie studenti gan apliecina, ka kredīts studiju vajadzībām kļuvis par apgrūtinājumu. Uzrunātie ir ņēmuši komerckredītu.
Jāatzīmē, ka finansiāli izdevīgāki studentiem ir valsts galvotie kredīti, taču ātrāk vajadzīgo finansējumu students saņems, piesakoties komerckredītam, kas neparedz garo birokrātijas ceļu, kāds tas ir, ņemot valsts galvoto kredītu.
Studiju kredīts paredzēts mācību maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Bankas piedāvā segt līdz pat 100 procentiem no studiju maksas bez valsts galvojuma. Tālāk jau šī naudas summa pa daļām automātiski tiek pārskaitīta uz mācību iestādes kontu. Ja studiju kredīts ir noformēts eiro valūtā, banka pirms kredīta pārskaitīšanas nodrošina automātisku eiro konvertāciju uz latiem.
Aptaujātie studenti atzīst, ka studijas sākotnēji bijušas pašsaprotamas – studēt ir prestiži un nākotnei nepieciešami. Lai arī savu finanšu studijām neesot bijis, par labu atzīta iespēja naudu macībām aizņemties no bankas. Aptaujātajiem studentiem kredītsaistības ar banku paredzētas vēl desmit gadu, tāpēc saprotama ir viņu vēlme palikt anonīmiem.
Divkāršs procentu likmes pieaugums
"Kredīts mācību maksas segšanai bija ar procentu likmi 9,9 procenti gadā, taču tagad kredītu procentu slogs audzis divkārt un šobrīd ir 20,62 procenti gadā. Paaugstinātie maksājumi katru mēnesi rada vēlēšanos studijas likt pie malas. Pilna laika studentam šajos ekonomiskajos apstākļos, kad atrast darbu praktiski nav iespējams, rodas vēlme braukt prom no Latvijas, meklēt darbu ārvalstīs. Mans uzskats ir, ka bankas uzliktie lielie procentu maksājumi noteikti ir krīzes sekas, jo kā savādāk lai izskaidro vairāk nekā divkāršu procentu likmes pieaugumu," stāsta Latvijas Universitātes 3. kursa students Andis.
Krista bankas kredītu 2004. gadā aizņēmās studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē. "Pēc vidusskolas absolvēšanas vēlējos turpināt mācības, papildināt savas zināšanas un iegūt bakalaura grādu. Vecāki, kuriem bez manis vēl ir trīs bērni, nevarēja atļauties apmaksāt man augstskolas izdevumus. Man nebija citas izejas, kā ņemt kredītu. Bez tā studijas nebūtu uzsākusi."
Studijas neatmaksājas
Krista atstāsta kredīta atmaksas gaitu: "Pašlaik manus kredīta maksājumus veido noteikta daļa no pamatsummas un 25 procentu likme. Man tas patiešām liekas iespaidīgs cipars. Ja būtu zinājusi par bargajām summām, pavisam noteikti nebūtu devusies studēt, pašreizējā situācijā studijas neatmaksājas."
Arī Agris atklāj, ka bankas kredīts ir kļuvis par nastu: "Sākotnēji studijām redzēju jēgu, bet tagad nezinu, vai atradīšu darbu, lai atmaksātu aizņemto kredītu mācību maksas segšanai."
Izsniedzot studiju kredītu, bankas piemēro procentu likmi, kas sastāv no mainīgās starpbanku likmes (Rigibor – kredītiem latu valūtā) un bankas noteiktās nemainīgās papildu likmes. Piemēram, bankas nemainīgā likme ir 3,5 procenti, kurai tiek pieskaitīta sešu mēnešu Rigibor likme – 9,34. Rezultātā kopējā procentu likme būs 12,84. Bankā, kurā abi studenti ņēmuši komerckredītu, norāda: "Mainīgo starpbanku likmi nenosaka kāda komercbanka. Mēs nemainām Rigibor procentu likmi. Tāpēc procentu atmaksa bankā nav saistīta ar to, ka banka uzliek lielākus procentus. Protams, procentu likmes mainīgums var studentiem radīt vēlmi vainot banku. Taču banka nosacījumus nemaina, mainās Rigibor jeb mainīgā starpbanku likme."
***
UZZIŅAI
Bankas, kas izsniedz studiju kredītu (komerckredītu):
• Latvijas Krājbanka – kredītu līdz 7000 latiem izsniedz visu akreditēto Latvijas augstskolu, koledžu un licencēto programmu studentiem.
• Nordea banka – kredītu līdz 16 000 latiem izsniedz visu akreditēto Latvijas augstskolu studentiem.
• SEB banka – kredītu līdz 8000 latiem izsniedz visu akreditēto Latvijas augstskolu, koledžu un licencēto programmu studentiem.
• Swedbank – kredītu līdz 8000 latiem izsniedz visu akreditēto Latvijas augstskolu, koledžu un licencēto programmu studentiem.
Kā norit studiju kredīta atmaksa?
• Swedbank: ja kredīta summa nepārsniedz 1000 latu – līdz 5 gadiem;
ja kredīta summa lielāka par 1000 latiem – līdz 10 gadiem.
• Latvijas Krājbankā: līdz 10 gadiem neatkarīgi no summas.
• Nordea bankā: ja kredīta summa nepārsniedz 2000 latu – līdz 5 gadiem;
ja kredīta summa lielāka par 2000 latiem – līdz 10 gadiem.
• SEB bankā: ja ir absolvējis augstskolu – līdz 10 gadiem;
ja tiek izslēgts no augstskolas – līdz 5 gadiem.