Saliņa dzīves sistajiem
Sabiedrību veido dažādas iedzīvotāju grupas, kur katrai no tām ir piešķirta zināma sociālā loma, sākot ar tādiem pašsaprotamiem kritērijiem kā, piemēram, dzimums, ģimenes stāvoklis un beidzot ar statusu, ko katrs pats ir sasniedzis un nopelnījis un kam mūsdienās tiek piešķirta ārkārtīgi liela nozīme.
Bet ko iesākt, ja dažādu iemeslu dēļ cilvēks ir nonācis šīs hierarhijas zemākajā punktā? Tad pirmā vai nereti vienīgā iespēja ir vēršanās pēc palīdzības Sociālajā dienestā.
Daudz kompetenču
Viens no galvenajiem Ventspils pilsētas domes Sociālā dienesta darbības mērķiem ir sniegt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Ventspils pilsētas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Lielākā daļa no Ventspils pilsētā pieejamajiem sociālajiem pabalstiem ir paredzēti trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības. Kopumā Ventspils pilsētas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja saņemt 34 dažādus sociālo pabalstu veidus. «Pabalstu patiešām ir ļoti daudz, tādēļ mums ir vairāki darbinieki, kuri to vien dara, kā izvērtē palīdzības pieprasītāju atbilstību trūcīgā vai maznodrošinātā statusam un šo pabalstu saņemšanai, kā arī nodrošina šo pabalstu savlaicīgu izmaksu,» neslēpj Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Daiga Zipeva-Biumane. Bet pabalsti nav vienīgā Sociālā dienesta kompetence. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem, bezpajumtniekiem un citām iedzīvotāju grupām. Arī šis lauciņš prasa ievērojamu laika un darbinieku resursus.
Sadarbība ir svarīga
Ņemot vērā, cik specifiska, sarežģīta un sensitīva ir sociālā joma, uz to pilnībā attiecināms teiciens par to, ka viens nav karotājs. Tādēļ savā ikdienas darbā Sociālais dienests sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, bāriņtiesu, policiju, ģimenes ārstiem, izglītības iestādēm, psihologiem, nevalstiskajām organizācijām, reliģiskām konfesijām, fiziskām un juridiskām personām jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanu iedzīvotājiem. «Katram konkrētajam gadījumam piesaistām tieši tos speciālistus, kuri ir nepieciešami. Kopā ar viņiem pārrunājam, ko varam darīt un cik lielā mērā varam darīt, tādējādi nonākot pie ļoti būtiskām atziņām un lēmumiem,» skaidro D. Zipeva-Biumane. Pēc viņas domām, Latvijā trūkst pilnvērtīgas agrīnās iejaukšanās politikas. Tas ir dienestu un multiplu pakalpojumu (medicīnisku, sociālu, psiholoģisku) kopums bērniem no 0 līdz 5 gadiem un viņu ģimenēm, ja ir atklāti attīstības traucējumi vai pastāv attīstības traucējumu risks un bērnam ir nepieciešams speciāls atbalsts. Pēc būtības tas nozīmē, ka līdz ar bērniņa ienākšanu šajā pasaulē ģimenei palīgā steidzas vesela komanda – medicīnas darbinieks, fizioterapeits, psihologs, logopēds, ergoterapeits, fizioterapeits, mūzikas terapeits, speciālais pedagogs un sociālais darbinieks kā pakalpojuma koordinators. Šī komanda primāri izvērtē situāciju ģimenē un mazuļa vajadzības, lai garantētu un uzlabotu viņa attīstību, lai nostiprinātu pašas ģimenes kompetences, lai veicinātu ģimenes un bērna sociālo iekļaušanu.
Agrīnās iejaukšanās pakalpojuma saņēmēji varētu būt bērni ar speciālām vajadzībām (valodas, dzirdes, redzes, fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām), bioloģiska riska grupas bērni – tie ir neiznēsāti bērni un bērni ar mazu dzimšanas svaru, bērni, kuri dzimuši agrāk par grūtniecības 33 nedēļām, bērni, kuri dzemdībās cietuši no asfiksijas, bērni, kuri atradušies intesīvās terapijas nodaļās. Šie pakalpojumi būtu nepieciešami arī sociālā riska grupas bērniem – vardarbībā cietušiem bērniem, bērniem ar nopietniem uzvedības traucējumiem pēc pārdzīvota stresa, bērniem, kuru vecākiem ir alkohola vai narkotiku atkarība, psihiskas saslimšanas, nepilngadīgu vecāku bērniem. «Cik nav bijuši ielaistu gadījumu, kad tikai bērnudārzā vai skolā tiek meklēta logopēda palīdzība. Jo ātrāk tiek pamanīti potenciālo briesmu signāli un problēmas aizmetņi, jo vieglāk šos sarežģījumus risināt un pārvarēt,» uzsver D. Zipeva-Biumane. Viņa uzskata, ka ir vērts ņemt vērā citu valstu pieredzi, kur darbojas speciāli centri, kur ģimenēm ir iespējams nekavējoties saņemt visu iepriekš minēto speciālistu palīdzību.
Beidzot ārpus četrām sienām
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem galvenais šķērslis pilnvērtīgai dzīvei bieži vien ir apkārtējās vides un telpu nepiemērotība viņu vajadzībām. Ar vēlmi būt maksimāli neatkarīgam vien nepietiek, lai izkļūtu no mājas vai brīvi pārvietotos pa pilsētu, nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un līdzcilvēku atbalsts. «Pēdējos gados Ventspils pieejamības ziņā ir ļoti labi attīstījusies, piemēram, ietvēm ir lēzenas malas, lai cilvēkiem ratiņkrēslos, arī māmiņām ar bērnu ratiņiem būtu vieglāk pārvietoties, pie sabiedriskām ēkām ir uzbrauktuves, tāpat, aprīkojot luksoforus ar skaņas signālu, domāts par redzes invalīdiem. Jācenšas, lai arī ikviena telpa, pakalpojums, produkts vai informācija būtu pieejami cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,» teic D. Zipeva-Biumane.
Nozīmīgs solis vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai un invalīdu integrācijai sabiedrībā ir Ventspils pilsētas domes Sociālā dienesta iesaistīšanās Latvijas - Lietuvas programmas projektā Mana sociālā atbildība. Projekta ietvaros Ventspils Sociālajā dienestā ir izveidots pavadoņu-asistentu birojs, invalīdu vajadzībām ir izbūvēta tualete. Lai kvalitatīvi nodrošinātu pavadoņu-asistentu pakalpojumu, projekta ietvaros ir iegādāti divi ratiņkrēsli, divi mobilie pacēlāji Jolly, ar kuru palīdzību iespējams daudzdzīvokļu mājās cilvēkiem ratiņkrēslā pārvarēt kāpņu laidus un izkļūt no dzīvokļa uz ielas. «Cilvēki ir ļoti pateicīgi par šādu iespēju. Un šis pakalpojums arvien vairāk iekaro savu popularitāti. Nesen pie mums pēc palīdzības vērsās cilvēks, kurš ārpus mājas nav bijis sešus (!) gadus. Ir patiess gandarījums, ka mēs varam mainīt viņa un citu līdzīgu problēmu nomāktu cilvēku dzīves kvalitāti uz labo pusi,» saka D. Zipeva-Biumane.
Pavadoņa-asistenta pakalpojumu projekta ietvaros var saņemt ikviena persona ar funkcionāliem traucējumiem, lai atvieglotu šo cilvēku sociālo integrāciju. Tie ir medicīnas iestāžu apmeklējumi, dažādu nodarbību apmeklējumi, pastaigas pie jūras, teātru, koncertu apmeklējumi, iepirkšanās veikalā, tirgū, bankas apmeklējums u. tml. Domāts arī par to, lai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem pieejamāks kļūtu Ventspils Ūdens atrakciju parks un Piejūras akvaparks. Projekta Mana sociālā atbildība finansējums ir novirzīts arī pārvietojama pacēlāja Poollift 3200 iegādei, ar kura palīdzību personām ar funkcionāliem traucējumiem ir iespējams iekļūt peldbaseinā. Savukārt Piejūras kempinga teritorijā par projekta līdzekļiem ir izbūvēts bruģēts celiņš, lai atvieglotu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ratiņkrēslā, māmiņām ar bērnu ratiņiem nokļūšanu no Piejūras kempinga uz Piejūras parku un tad arī līdz pašai jūrai.