Ventspils tūristu skaits pieaug teju ģeometriskā progresijā. Viens no magnētiem ir arī Ventspils muzejs, kas apsaimnieko Livonijas ordeņa pili, Piejūras brīvdabas muzeju ar Mazbānīti, Ziemeļkurzemes amatniecības centru Amatu māja un Herberta Dorbes memoriālo muzeju.
Vienīgais Baltijā 600 mm šaursliežu dzelzceļš
Jau kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem, kad turpinājās Piejūras brīvdabas muzeja pilnveidošana, nozīmīga loma ir Mazbānītim, kas ir vienīgā darba kārtībā esošā tāda platuma šaursliežu dzelzceļa līnija Baltijā. Pirms vairākiem gadiem (1996. g.) pa pusotra kilometra garo maršrutu parka teritorijā sāka kursēt atjaunotā 1916. gadā Vācijā ražotā tvaika lokomotīve. Tagad komandai pievienojusies vēl viena šāda tipa lokomotīve, kas restaurēta un deponēta no Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja. Vēl viens vilciena sastāvs bija nepieciešamība, jo 2010. gadā uzbūvētā gandrīz 3 kilometru garā Kalna līnija, kas savieno Piejūras brīvdabas muzeju ar Piedzīvojumu parku, ar katru gadu piesaista arvien lielāku apmeklētāju skaitu. Muzeja direktore Margarita Marcinkeviča skaidro: «Piejūras brīvdabas muzeja uzdevums ir radīt priekšstatu par 19. un 20. gadsimta sadzīvi piejūras ciemos, ko ļoti labi raksturo arī Mazbānītis. Šaursliežu dzelzceļa aktīvo ekspozīciju bez jau minētajām vēsturiskajām tvaika lokomotīvēm un vagoniem veido arī Aizputes depo, Mazirbes un Pļavas stacijas replikas, estakāde un lokomotīvju griezulis. Tas un daudzi citi autentiski muzejiski priekšmeti rada sajūtu, it kā mēs atgrieztos gadu desmitiem senā pagātnē.» Jāatzīmē, ka Mazbānīša maršruta pagarināšana un atbilstošās infrastruktūras izveidošana nodēvēta par visromantiskāko ES fondu līdzfinansēto projektu.
Papildinot Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīciju, tiek radīts arvien skaidrāks priekšstats par pagājušā gadsimta dzīvi šajā pusē. Garīgo dimensiju veido uz brīvdabas muzeju 2012. gadā pārvestais Lielirbes lūgšanu nams – gandrīz simtgadīga koka arhitektūras baznīca, kurā savulaik darbojusies baptistu draudze. Rūpējoties par arhitektūras un kultūras mantojuma saglabāšanu, Latvijas baptistu draudžu savienība to dāvājusi Ventspils muzejam. Savukārt Ventspils pašvaldība parūpējusies par finansējumu ēkas pārcelšanai, interjera atjaunošanai atbilstoši pagājušā gadsimta divdesmitajos gados raksturīgajam un ekspozīcijas izveidei par baptisma vēsturi Latvijā. Turklāt baznīca nav tikai apskates objekts, tā pilda arī sabiedriskās dzīves funkcijas – te bieži norit koncerti un laulību ceremonijas.
Baptistu baznīca nav pirmā no ēkām, kas uz brīvdabas muzeju atceļojusi no citas vietas – nesen šeit tika veikta arī Smiltnieku mājas pārvešana un izbūve, kas uzskatāmi raksturo deviņpadsmitā beigu perioda Ventspils apbūves tendences.
Ieskaits Livonijas ordeņa brāļu dzīvē
Ventspils Livonijas ordeņa pils pirmo reizi rakstos minēta 1290. gadā, ko Ventspils pieņēmusi arī par pilsētas dibināšanas laiku.
Pēc tam, kad pili atstāja robežapsardze, deviņdesmito gadu vidū sākās plaši izpētes darbi, pēc tam uzsākta restaurācijas pirmā kārta. Margarita Marcinkeviča norāda: «Svarīgi ir pieņemt lēmumu – vai uz esošā būvapjoma bāzes radīt kādam konkrētam gadsimtam atbilstošu objektu, kas nozīmētu nojaukt nost vēlākos gados uzbūvēto un celt no jauna to, kas pazudis evolūcijas laikā, vai saglabāt vēsturisko telpu, kas ataino vairāku gadsimtu notikumus, procesus un tendences. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, pēc Aivara Lemberga kunga iniciatīvas tika sasaukta starptautiska vēsturnieku un muzeju speciālistu konference, kuras rezultātā pieņemts lēmums saglabāt ēku esošajā izskatā, izstrādājot rekonstrukcijas projektu, kas raksturo daudzo gadsimtu pārmaiņas.» Līdz ar to patlaban Livonijas ordeņa pils zālēs vienlaikus redzamas gan 14. gadsimta nišas, gan dažādu gadsimtu sienu gleznojumi, 17. gadsimta durvju ailas un 19. gadsimta cietuma durvis. Arī interjera priekšmeti nākuši no dažādiem gadsimtiem. Livonijas pils restaurācijas pirmā kārta tika pabeigta 2001. gadā un kopš tā laika ir atvērta apmeklētājiem.
Pils atjaunotnes otrā kārta, kas aptvēra pils otrā stāva rekonstrukciju, noslēdzās pagājušā gada vasarā. Muzeja direktore atzīst: «Gandrīz tūkstoš kvadrātmetru plašo telpu restaurācija bija komplicēts un finanšu ziņā ļoti ietilpīgs projekts, kura īstenošanu nedrīkstēja sasteigt. Iespēja saņemt finansējumu no ES fondiem bija atbalsts tā augstvērtīgā rezultāta sasniegšanā, ko tagad ir augstu novērtējuši daudzi – gan pils apmeklētāji, gan dažādu nozaru institūcijas. Būvkompānija Pilsbūve 2011. gadā saņēmusi Latvijas Būvnieku asociācijas balvu par labāko restaurāciju, muzeja speciālisti par ekspozīciju Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām – Muzeju biedrības balvu, bet arhitekts Pēteris Blūms un dizaina studija H2E bijuši Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skates finālisti par veikumu Livonijas ordeņa pils 2. stāva interjera projekta un ekspozīcijas dizaina izstrādē. Man ļoti īpaša šķita pavisam nesen piešķirtā Latvijas Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālbalva par sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā, jo tā bija atzinība, kas laika, satura un personāliju ziņā vispilnīgāk aptvēra visu pils gandrīz divdesmit gadus ilgušo pils atjaunotnes procesu. Savukārt ikdienā patiess prieks dzirdēt sajūsmas pilnus izteikumus no pils apmeklētājiem – gan ventspilniekiem, gan viesiem no tuvākām un tālākām ārzemēm.»
Pēc restaurācijas, kopš pagājušā gada augusta, apmeklētājiem ir pieejama kapitula zāle, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamzāle. Apskatāma senākā apzinātā baznīcas telpa Kurzemē un tajā redzamie 14. un 15. gadsimta iesvētīšanas krusti. Telpās izveidota ekspozīcija, kas raksturo ne tikai ordeņa brāļu dzīvi, bet arī vēlākos pilsētas attīstības periodus, tostarp hercogistes laikus.
Nerimstoša darbība arī pilsētas svētkos
Tieši hercoga laikmets tiks akcentēts arī pilsētas svētku laikā, kad muzejā notiks hercogistes laikam raksturīgas darbnīcas un trīs baroka laika mūzikas izrādes Ielūdz Antonio V., kurās muzicēs ap 70 mūziķu un baroka meistarklases dalībnieku.
Savukārt Amatu mājā aktivitātes saistīsies ar aušanu un citām tekstilmākslas jomām. Līdzās vietējiem daiļamata meistariem darbosies arī viesmākslinieki, un katram pašam būs iespēja iemācīties kaut ko no senajām aušanas tradīcijām.
Dzīvība kūsās arī Piejūras brīvdabas muzejā, kur svētdienā norisināsies Amatu diena – ar lielisko Kurzemes cepli, seno ēdienu degustācijām un, protams, neiztrūkstošo Mazbānīti.
Jāatzīmē, ka pilsētas svētku programma ir ļoti plaša, tāpēc jau pirms došanās uz Ventspili ieteicams iepazīties ar piedāvātajām iespējām un izvērtēt, kur tieši vēlaties pabūt un ko tieši vēlaties redzēt, lai vienmēr būtu īstajā vietā un īstajā laikā.
