Noslēdzot ūdenssaimniecības attīstības 3. kārtu, desmit gadu laikā Ventspils ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanā kopumā būs investēti vairāk nekā 55 miljoni latu.
Sagatavošanas procesā ir ap 1,6 milj. LVL vērts 4. kārtas projekts, kura realizācija ieplānota 2014. gadā.
Kopš 2004. gada dzidrs ūdens
Ūdenssaimniecības attīstības projekta 1. kārtā tika akcentēta dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana un notekūdeņu attīrīšana.
Tīra un kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanai ventspilniekiem Ogsilā, kas atrodas vairākus kilometrus attālu no dzīvojamiem rajoniem un rūpnieciskās darbības, tika izveidoti jauni 11 artēziskie urbumi un uzbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija. Rezultātā jau kopš 2004. gada ventspilniekiem centralizētajā ūdens apgādes sistēmā tiek piegādāts tīrs, dzidrs un visiem ES kvalitātes kritērijiem atbilstošs dzeramais ūdens.
Rekonstruētas ir arī notekūdeņu attīrīšanas ietaises, kas nodrošina pilsētas notekūdeņu kvalitatīvu attīrīšanu un videi draudzīgu novadīšanu jūrā.
Akcentē jaunu tīklu izbūvi
Ūdenssaimniecības attīstības projekta 2. un 3. kārtā galvenie uzdevumi saistās ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju. Kopumā līdz šā gada sākumam Ventspilī no jauna izbūvēti un rekonstruēti jau 183 kilometri ūdensapgādes un 164 kilometri kanalizācijas tīklu. Projekta ietvaros līdz gada beigām būs radīta iespēja centralizētai ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanas sistēmai pieslēgties vairāk nekā 97% Ventspils aglomerācijas iedzīvotāju.
Pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis uzsver, ka līdz ar projekta realizācijas gaitā paveiktajiem darbiem vairāk nekā 50% no kopējā tīklu garuma ir no jauna būvēti vai rekonstruēti, šāds jauno tīklu īpatsvara rādītājs ir viens no augstākajiem valstī, piemēram, Rīgā tas sasniedz vien 8%. Tas būtiski samazina ūdens zudumus, un rekonstruētajos kanalizācijas tīklu posmos vairs nav iespējama notekūdeņu nokļūšana gruntsūdeņos, tādējādi tiek samazināta slodze uz vidi.
Pirms tīklu rekonstrukcijas gadā notika simtiem avāriju, bet pagājušajā gadā bijušas tikai 40. Likumsakarīgi, ka visi minētie procesi atstāj pozitīvu iespaidu uz uzņēmuma darbības ekonomisko efektivitāti.
2010. gadā veiktā
3. kārtas būvniecības iepirkuma rezultātā izdevās ietaupīt 0,9 miljonus latu, ko šogad apgūst, realizējot būvdarbus papildus septiņos objektos. Tā ir uzskatāma par unikālu situāciju, jo citās pašvaldībās, kur tiek realizēti ES Kohēzijas fonda atbalstītie projekti, visbiežāk būvniecības iepirkuma cenas tik tikko iekļaujas plānotajā summā un bieži to pat pārsniedz.
Sasniegs 98,3% pārklājumu
Patlaban norit aktīvs darbs pie ūdenssaimniecības attīstības projekta 4. kārtas projekta sagatavošanas, kas kopā ar tehniski ekonomisko pamatojumu VARAM jāiesniedz līdz 16. septembrim. Plānotā summa ir 1,6 milj. latu, kas tiks investēti Krievlauku un Dienvidrietumu privātmāju rajonos, lai centralizēto sistēmu varētu izmantot arī šo rajonu iedzīvotāji. Rezultātā pieeja centralizētajiem tīkliem būs 98,3% ventspilnieku. Projekta 4. kārtu plānots ekspluatācijā nodot nākamā gada rudenī.
Top pieslēgumu regulējums
Patlaban Ministru kabinetā tiek izskatīts jaunais likums, kas regulēs pieslēgumu veidošanu centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai. Patlaban tā ir iedzīvotāju pašu izvēle – pieslēgties pieejamajiem tīkliem vai nē. Diemžēl liela daļa cilvēku izvēlas turpināt izmantot akas ūdeni un notekūdeņus uzkrāt nosēdakās, kas visbiežāk ir novecojušas un nenodrošina kvalitatīvu ūdeņu savākšanu. Edgars Daugelis uzskata, ka pieslēgumam vismaz kanalizācijas tīkliem ir jābūt obligātam, jo piesārņojums no lokālajiem kanalizācijas septiķiem nonāk gruntsūdeņos un tālāk pazemes ūdeņos, kaimiņu akās un tālāk arī jūrā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka savu notekūdeņu apsaimniekošana ir katra iedzīvotāja privātā izvēle – nekvalitatīva to apsaimniekošana atstāj iespaidu uz vidi daudz plašākā teritorijā.
Sadarbībā ar pašvaldību Ventspils ūdenssaimniecības uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas būtiski atvieglo pieslēgumu izveidošanu. Tās ietvaros potenciālais pašvaldības SIA Ūdeka klients var noslēgt līgumu ar uzņēmumu par izbūves darbiem un pakāpenisku izdevumu atmaksu – sākumā jāsamaksā ¼ daļa no kopējās summas, kas faktiski ir materiālu izmaksas, bet pārējo summas atmaksu var veikt kā dalīto maksājumu divu gadu laikā. Valdes priekšsēdētājs uzsver: «Jaunu pieslēgumu veidošanā esam atteikušies no privāto kompāniju piesaistes. Tagad pieslēgumu izbūves darbus uzticam pašu speciālistiem, kas izmaksā lētāk, vidēji 30 latu par 1 metra izbūvi.»
Pēc likuma pieņemšanas pastiprināsies kontrole un iedzīvotāji tiks sodīti gan par nelikumīgu pieslēgumu izveidošanu ūdens apgādei, gan nekvalitatīvu notekūdeņu apsaimniekošanu.
