Jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Limbažu novada domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Didzis Zemmers, kurš novada vadību vienreiz jau uzņēmās un nu ir gatavs to darīt arī turpmākos četrus gadus. Apņēmīgs attaisnot sev izrādīto uzticību.
–Šajās pašvaldību vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība ieguva 28,33% vēlētāju atbalstu un svinēja pārliecinošu uzvaru. Kādas ir sajūtas, atgriežoties mēra krēslā?
–Pirmkārt, jāpateicas vēlētājiem par atkārtotu uzticību un atbalstu. Godīgi sakot, izjūtu gandarījumu, jo, lai arī kādu brīdi nebiju šeit, domē, atgriežoties novadā un uzrunājot vēlētājus, viņi par mani atcerējās un atzina, ka redz mani šajā vietā.
–Vai atgriezās tas pats Didzis Zemmers, kuru kā novada domes vadītāju cilvēki iepazina 2009. gadā?
–Noteikti neesmu tāds pats kā 2009. gadā – šis tas tomēr ir mainījies. Esot Saeimā, ieguvu pieredzi un izpratni par to, kā risina jautājumus globālākā mērogā, kā arī esmu pabijis situācijā, kad jāizvērtē gan padarītais, gan jāizvirza mērķi nākotnei. Tas viss noteikti ir atstājis zināmas pēdas, bet pašam tomēr ir grūti objektīvi izvērtēt. No malas droši vien vislabāk redzams, vai esmu mainījies uz labo pusi vai tomēr savādāk (pasmaida).
–Vēlētāji novērtēja, un tagad viņu uzticība jāattaisno ar darbiem. Intervijā Limbažu Novada Ziņām esat minējis, ka viens no būtiskākajiem nākamajos četros gados veicamajiem uzdevumiem ir kvalitātes vadības principu ieviešana pašvaldībā. Kā tas izpaudīsies?
–Pirmie četri gadi jaunajiem novadiem bija ļoti grūti, jo tie veidojās lielākoties no nulles – lielāki, mazāki, ar dažādām pašvaldībām, pagastiem, pilsētām. Šajā procesā bija jāveido kopības izjūta un jāpanāk, lai iedzīvotāji saņemtu visus līdzšinējos pakalpojumus. Manuprāt, tas iepriekšējos četros gados ir izdarīts. Protams, ir lietas, kas jāpieslīpē un jāpilnveido, tieši tāpēc nākamais darbs ir kvalitātes vadības principu ieviešana – uzlabot šo mehānismu un veidot to tādu, lai iedzīvotājiem būtu nepārprotami skaidrs, kas, kur un kā darbojas. Ko vēl sevī ietver kvalitātes vadības principi? Noteikti struktūru pārskatīšanu, piemēram, apzināt katras struktūras atbildības sfēras, izvērtēt, vai atsevišķas kompetences pārklājas vai nepārklājas, un veikt labojumus, ja tādi nepieciešami. Lai veiksmīgi pārvaldītu šādu lielu novadu, bez kvalitātes vadības principiem neiztikt.
–Vai esat jau konstatējuši kļūdas?
–Savā laikā izveidojām pilsētas pārvaldi, kuras funkcijas principā dublējas ar novada domes funkcijām. Tas bija plānots kā īslaicīgs solis, lai, novadam veidojoties, pilsētā neapstātos komunālās saimniecības darbība, tomēr pilsētas pārvalde turpināja savu darbību visus četrus gadus, un nu man ir sajūta, ka pilsētniekiem nav īsti skaidrs, kādas funkcijas pilda pilsētas pārvalde un kādas pašvaldības administrācija. Tāpēc pirmais jautājums darba kārtībā – kā pilsētā izveidot tādu pārvaldību, lai cilvēkus vairs nemulsinātu. Iestrādes mums ir.
–Kādas ir jaunā sasaukuma prioritātes?
–Viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzņēmējdarbību. Krīze ir atstājusi sekas, un pārņem skumīga sajūta, redzot, ka pilsētā palikušas mājas ar tukšiem, tumšiem logiem, kur kādreiz darbojās uzņēmēji. Mums uzņēmēju vidū jārada sajūta, ka viņi šeit ir gaidīti. Šajā jomā darbs jau iesākts. Lauku konsultāciju un izglītības centrā sadarbībā ar pašvaldību izveidota štata vieta, kurā strādā speciālists, kurš nodarbojas ar uzņēmējdarbības aktualizēšanu – veido sadarbību ar uzņēmējiem un noskaidro viņu viedokli un vajadzības.
–Vai ir zināms, ar ko sākt, lai turpmākie četri gadi uzņēmējdarbībā būtu produktīvi?
–Nonācām pie secinājuma, ka jāveido detalizēta uzņēmumu datu bāze. Lai iegūtu objektīvu kopējo ainu, mums jāapzina esošo uzņēmumu darbība – kādā kvalitātē tie strādā, ar kādu kapacitāti. Atbilstoši jau esošajiem datiem Limbažos, ieskaitot pašvaldības uzņēmumus un biedrības, darbojas 400 nodokļu maksātāju, kas ir ļoti daudz, bet ne visi ir aktīvi. Kad būsim ieguvuši šos datus, nākamais solis jau būs saskarsmes veidošana. Vēlamies nonākt līdz uzņēmēju konsultatīvās padomes izveidei. Septembrī notiks semināra tipa tikšanās ar uzņēmējiem, kuras laikā tiks pārrunāti konkrēti problēmjautājumi, sniegta aktuālā informācija un būs arī diskusijas, lai uzklausītu viņu viedokli.
Viena no nākamajām prioritātēm – veicināt cilvēkos kopības izjūtu, lepnumu par savu pilsētu un novadu. Kā savdabīgu lakmusa papīriņu mēģināju izmantot nesenos Dziesmu un deju svētkus, un jāsaka, ka pirmie signāli ir labi. Svētkos piedalījās kolektīvi no visa novada, gājienā bijām vairāk nekā 700 dalībnieku. Sagaidot viņus pie Dailes teātra, sapratu – ir! Ir sajūta, ka visi jūtas vienādi. Kopības izjūtu lielākoties tomēr var panākt tikai caur pozitīvām emocijām.
–Tie ir īpaši pacēluma brīži, kas nav ikdiena. Ko darīt ikdienā, kas tomēr ir sūrāka par svētkiem?
–Jau pagājušā sasaukuma laikā tika izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kas turpmāk vēl jāpilnveido un jārod veids, kā dot tām vēl lielākas pilnvaras. Iedzīvotāju konsultatīvās padomes īpaši nepieciešamas lauku teritorijās, kur kādreiz kopā sanāca deputāti no katra pagasta un pieņēma lēmumus, pārzinot katru sīkumu savā teritorijā. Līdz ar novada izveidi to pazaudējām, bet ar padomes palīdzību varam atjaunot un veidot saikni starp pašvaldību, pagasta pārvaldi un iedzīvotājiem. Katrs padomes loceklis gluži kā ziņnesis nāk ar informāciju par savu apdzīvoto vietu – problēmām vai ieteikumiem, ko dara zināmu pārvaldes vadītājam, kuram savukārt uz to jāreaģē un jānodod šī informācija tālāk, lai tā sasniegtu dzirdīgas ausis pilsētā.
–Tātad tas ir viens no veidiem, kā panākt pilsētas un lauku pozitīvu mijiedarbību?
–Jā, viens no. Ne mazāk svarīgs ir jau pieminētais lepnums par to, ka esi limbažnieks, un prieks par to, kas notiek pagastos. Un otrādi – pagastu iedzīvotāju attieksme pret pilsētā notiekošo. Nav jau noslēpums, ka, jo spēcīgāka būs pilsēta, jo labāk klāsies arī lauku teritorijām. Kā piemēru varu minēt tūrismu. Mūs pazīst kā sudraba pilsētu, jo šeit ir sudraba muzejs, sudraba ezers – Lielezers un vēl citi objekti un jaunas vai jau esošas lietas, kas tiek apvītas ar sudraba stāstu. Tāpat mums ir unikāla vecpilsēta, kas patlaban diemžēl neizskatās tā, kā tai vajadzētu izskatīties, tāpēc tur jāsakārto daudzas lietas. Daudzas ēkas paliek tukšas, jo daļai privātīpašnieku trūkst līdzekļu, lai savas ēkas pienācīgi sakārtotu. Ideja par projektu konkursu vecpilsētas ēku renovācijai man bija jau sen, un šogad tika izsludināts pirmais konkurss, kura ietvaros piecas vai sešas ēkas jau ieguvušas atbalstu fasāžu krāsošanai un
remontdarbiem.
–Turpinot par ēkām Limbažu novada pašvaldība izsolē iegādājās SIA Saules parks nekustamo īpašumu Parka ielā 23, kur turpmāk atradīsies Limbažu Galvenā bibliotēka. Esat apliecinājuši, ka arī bibliotēkas jautājums ir viena no prioritātēm.
–Bibliotēkai iegādātā ēka atrodas ļoti labā vietā, klusajā zonā starp skolām, turklāt ir iespēja veidot āra lasītavu uz terases. Šobrīd notiek projektēšana, augusta sākumā tehniskajam projektam jābūt gatavam. Tad sekos iepirkuma procedūra, un, ja viss notiks kā plānots, jau šajā gadā sāksim remontdarbus. Bibliotēkai jābūt mūsdienīgai, daudzfunkcionālai, ar patīkamu vidi dažādām mērķauditorijām.
Darba kārtībā ir jauna bērnudārza ar divām grupiņām izbūve Pociemā, Katvaru pagastā. Tas atkal ir stāsts par lauku teritoriju harmonisku attīstību, jo iepriekšējā četrgadē Katvaru pagastā nācās slēgt pamatskolu nepietiekama bērnu skaita dēļ. Lielāki bērni var aizbraukt arī uz attālāku mācību iestādi, bet mazajiem nepieciešams būt tuvu mājām, tāpēc, veicot aptaujas un analizējot situāciju, nonācām pie secinājuma, ka bērnudārzs tieši šajā vietā ir ļoti nepieciešams.
Krietni apjomīgāks projekts ir tranzītielu izbūve pilsētā. Tā kopējās izmaksas ir trīs miljoni latu. Arī šis projekts, par kuru gan izvērtās diskusijas, izmainīs pilsētas seju, jo būs sakārtota teritorija, kas ilgu laiku stāv neizmantota un aizaugusi.
–Diskusijas par tā nepieciešamību vai arī sadzīviska rakstura pretenzijas – jāpiecieš neērtības un tamlīdzīgi?
–Redziet, ir jārisina jautājums par Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Iedzīvotāji neizprot, kādēļ jābūvē kaut kas liels, ja tajā pašā laikā ceļš gar viņu mājām ir slikts, bet tam līdzekļu nepietiek...
–...jo projekta uzsaukums ir tikai par to un neko citu un nepaņemt šo naudu arī nevar, citādi otras iespējas var nebūt.
–Tieši tā. Šobrīd situācija ir tāda: mums ir prioritāšu saraksts ar, piemēram, desmit pozīcijām. Tiek atbalstīta devītā, un mēs to, protams, realizējam, bet tajā pašā laikā pilsētā ir Jaunā iela ar vairākiem desmitiem aku vāku un nefunkcionējošu lietusūdens kanalizāciju, un, kaut arī tā atrodas augstākā pozīcijā, mēs nevaram ķerties pie darba, jo trūkst līdzekļu. Kā to atrisināt? Es ceru, ka nākamajā plānošanas periodā būs regulējums, kas ļaus pašvaldībai nākamajā plānošanas periodā saņemt noteiktu finansējuma grozu un, liekot pretī savu prioritāšu plānu, darīt lietas, kas patiešām ir aktuālas un nepieciešamas.
–No ļoti praktiskām lietām pie svētkiem. Šogad Limbaži no 31. jūlija līdz 4. augustam svinēs 790 gadu jubileju. Kāds būtu jūsu novēlējums gaidāmajos svētkos?
–Lai ikvienā svētku apmeklētājā un dalībniekā mostas svinētprieks un tas nāk no sirds! Īpaši Limbažu novada iedzīvotājiem gribu vēlēt šajos svētkos sajust un izbaudīt piederības izjūtu un atrast vairāk pozitīvā un vienojošā arī ikdienā.