Limbažu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta trešās kārtas ietvaros padarīts aptuveni 75% ieplānoto darbu; no kopējās projekta attiecināmo izdevumu summas 1,9 miljoniem latu apgūti 1,4 miljoni.
Līdz rudens lietavām ieplānots projektu pabeigt, tostarp uzklāt asfaltu un atjaunot grants segumu projektā iesaistītajām ielām.
Darbus pakārto Pilsētas svētkiem
Ūdenssaimniecības attīstības projekta trešā kārta vērsta uz būtisku centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu, kas neizbēgami saistās ar apjomīgiem rakšanas darbiem pilsētas ielās. 2012. gada jūlijā ar būvniekiem noslēgts līgums par 7,6 km ūdensvada un 6,0 km kanalizācijas tīklu projektēšanu un izbūvi. Uzņēmuma Limbažu komunālserviss valdes priekšsēdētājs Normunds Zaķis informē: «Jau pagājušajā rudenī būvnieks veica darbus Mehanizācijas un Noliktavu ielās, kur līdz šim brīdim pabeigti arī labiekārtošanas darbi – atjaunots ielu segums, bet šopavasar darbi veikti arī Lielezera ielā – atlikuši vien seguma sakārtošanas darbi. Cenšamies darbus saplānot tā, lai tie netraucētu sociāli nozīmīgus procesus, it īpaši jūlijā beigās ieplānotos Pilsētas svētkus, kad pilsētā ieradīsies daudz viesu. Jūras un Ozolaines ielu krustojumā būvniekam uzlikts par pienākumu to savest kārtībā līdz minētajiem svētkiem, jo to laikā notiks arī Kapu svētki, bet būvobjekts ir tiešā kapu tuvumā.»
Atvieglo pieslēgumu izveidošanu
Apzinoties iedzīvotāju zemo maksātspēju, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neizmanto iespēju pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes un kanalizācijas savākšanas sistēmai, Limbažu komunālserviss sadarbībā ar novada domi ir izstrādājuši sistēmu, kuras ietvaros iedzīvotājiem iespējams izveidot pieslēgumu, samaksājot par to vēlāk. «Mūsu uzņēmuma darbinieki izveido pieslēgumu, bet jaunajam klientam par to jānorēķinās pakāpeniski – faktiski tas ir bezprocentu kredīts. Ieguvēji ir iedzīvotāji, kam rodas iespēja saņemt kvalitatīvu ūdeni un, rūpējoties par vides tīrību, savus ūdeņus novadīt kopējā kanalizācijas sistēmā. Arī uzņēmuma finanšu nodrošināšanai ir nepieciešami jauni klienti.»
Zināmu ekonomisko šoku radīja a/s Limbažu piens siera ražotnes darbības pārtraukšana, jo minētais uzņēmums bija lielākais un nozīmīgākais klients – tā darbība nodrošināja ap 8% no kopējā apgrozījuma. Pilsētas vadība aktīvi strādā, lai piesaistītu jaunus ražošanas uzņēmumus, kas uzlabotu arī pilsētas nodarbinātības rādītājus.
Notekūdeņu attīrīšana – veselības garants
Īstenojot ūdenssaimniecības attīstības programmu, viens no galvenajiem uzdevumiem ir samazināt vides piesārņojumu, ko rada notekūdeņu nekvalitatīva apsaimniekošana. Likumsakarīgi, ka ilgstoši noplūdinot notekūdeņus gruntī, piesārņojums nonāk gruntsūdeņos un vēlāk arī kaimiņu vai pašu akās, kā arī kopā ar pazemes ūdeņiem tālāk ceļo uz upju baseiniem un jūru. Izveidojot jaunus pieslēgumus, tiek samazināta ietekme uz vidi no izsmeļamajām bedrēm un nolietotām individuālajām notekūdeņu savākšanas iekārtām. Projekta ietvaros ir rekonstruētas arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Savukārt kvalitatīva dzeramā ūdens sagatavošana norit atjaunotajā ūdens sagatavošanas stacijā. Tāpat pērnā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots atjaunotais ūdens tornis, kas nodrošina nepārtrauktu un kvalitatīvu ūdens apgādi projektā iekļautajā teritorijā.
Pēdējā iespēja
Iespējams, ka patlaban atvērtā Kohēzijas fonda ūdenssaimniecību sakārtošanas programma apdzīvotās vietās līdz desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir pēdējā iespēja saņemt finansējumu un sakārtot ūdenssaimniecības mazajos ciematos. Normunds Zaķis norāda: «Limbažu novadā ir vismaz 15 apdzīvotu vietu, kurās ir daļēji centralizēta ūdens un kanalizācijas sistēma, bet līdz šim tikai desmit apdzīvotās vietās pēdējos desmit gados ir realizēti ūdenssaimniecības projekti, kuri paredzēja daļēju ūdenssaimniecības sakārtošanu. Taču vēl nepieciešams veikt darbus arī citviet, kā arī turpināt realizētos projektus, nodrošinot ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas teritoriālo paplašinājumu. Lādezera, Katvaru un Ozolaines ciemu ūdenssaimniecības attīstības projektu pieteikumus projektu atlases 7. kārtai esam iesnieguši izskatīšanai Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), taču saņēmām atteikumu. Uzskatām, ka atteikumam ir formāls pamatojums, tāpēc iesniedzām protestu par lēmumu un gaidām ministrijas atbildi.» Līdzīgā situācijā ir ne tikai Limbažu novada ciematu projekti. Tam ir vairāki skaidrojumi – šai aktivitātei šajā plānošanas periodā tika paredzēti aptuveni 30 miljoni latu, taču iesniegti projekti ir 47 miljonu latu apmērā. Tāpēc projekti tiek pedantiski vētīti un jebkuras neatbilstības gadījumā tiek noraidīti. N. Zaķis uzskata, ka pēc izmaiņām VARAM struktūrā samazinājies tās darbinieku skaits, tiek pārslogoti palikušie darbinieki, līdz ar to biežāk tiek pieļautas kļūdas. Tāpat jauno darbinieku profesionalitātes apgūšanai nepieciešams laiks, jo bijušiem darbiniekiem bija lielāka pieredze, strādājot projektu realizācijā. Vēl jāņem vērā, ka atbildība par projektu realizāciju pilnībā ir nodota pašvaldību vai ūdenssaimniecības uzņēmumu rokās, VARAM saglabājot kontroles funkcijas. Līdz ar to ne visas pašvaldības vai iepriekšminētie uzņēmumi ir spējīgi sekmīgi realizēt tos atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Rezultātā cietēji ir mazo apdzīvoto vietu (ciematu) iedzīvotāji, kam tiek liegta iespēja dzīvot atbilstoši 21. gadsimta iespējām.