SIA ZDZ: kvalitatīvi būvēt ir patīkamāk

© Ojārs Lūsis

Gulbenē ir daudz objektu, kuru tapšanā piedalījusies vietējā būvniecības kompānija ZDZ. Viens no redzamākajiem ir pilsētas laukumā uzbūvētā strūklaka un tās apkārtnes labiekārtošana, tostarp īpaša dizaina bruģējums.

Stiprākā puse – bruģis

Katra būvniecības kompānija izvēlas savu specializāciju – ZDZ tie ir bruģēšanas darbi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Raģelis vēsta: «Uzņēmuma pirmsākumi saistās ar teritoriju labiekārtošanas darbiem, tajā skaitā bruģa ieklāšanu. Konkurējot būvniecības tirgū, laika gaitā uzņēmuma sniegto pakalpojumu klāsts ir pieaudzis, taču bruģēšana gan ar betona, gan dabiskā materiāla akmeņiem ir viena no tām nozarēm, kas mums padodas vislabāk. Mēs zinām, kā paveikt darbu tā, lai bruģis būtu skaists, līdzens un visādi citāti kvalitatīvs ne tikai vienu gadu, bet gan daudz, daudz ilgāk. Mums ir svarīgi, lai darbs, kuru veicam, būtu kvalitatīvs un cilvēkiem būtu prieks par darba rezultātu, kuru var redzēt un izmantot katru dienu. Tieši tāpēc būvnieku darbs ir gandarījumu pilns – pat pēc daudziem gadiem uzbūvētais objekts būs redzams, un tieši no mums ir atkarīgs, cik labi tas kalpo.»

ZDZ bruģa meistari savu arodu ir izkopuši līdz smalkākajām detaļām – problēmas nesagādā nedz liektas virsmas, nedz izlocītas līnijas. To uzskatāmi parāda arī strūklakas teritorijas bruģis – tas uzklāts pat pauguriņiem. Arī privātmāju teritorijās ir realizēti visdažādākie dizainiskie risinājumi, kas vidi padara estētisku un ērti lietojamu.

Uzņēmums ir saņēmis arī ceļu būvniecības, meliorācijas, komunikāciju un vispārējās celtniecības licences, kas nozīmē, ka atbilstošā kvalitātē spēj veikt gan ceļu, gan laukumu, gan arī ēku būvniecību, sākot no nulles.

Nepieciešamo darbu veikšanai uzņēmuma rīcībā ir augsti kvalificēts personāls un visa nepieciešamā tehnika, tostarp kravas automašīnas smilšu, grants un šķembu piegādei. Šo pakalpojumu ZDZ piedāvā arī citiem celtniecības uzņēmumiem un privātpersonām.

Garantijas uzturēšana solidāri jādala ar projektētājiem

Latvijā ieviesta prakse, kuras ietvaros visi garantijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš būvniekam. Kaspars Raģelis uzsver: «Kā zināms, izsludinot konkursus par darbu veikšanu, visbiežāk tiek izmantots zemākās cenas princips – tas attiecas arī uz projektētājiem. Rezultātā būvnieki bieži saņem pavirši izstrādātu projektu, kura elementus realizēt dzīvē reizēm pat nedrīkst, kā arī būvdarbu laikā rodas papildu izdevumi, kas nav iekļauti tāmē. Būvnieks, kurš zina, ka par visu nāksies atbildēt viņam, pārstrādā projektu un faktiski veic darbu, par ko jau kādam ir samaksāts. Zinu gadījumus, kad arhitekti klātienē pat nav apskatījuši būvniecības ieceres vietu, bet vadījušies tikai no plāniem un kartēm. Ja atbildību par objektu uzņemtos arī projektētāji un būvuzraugi, tad visas puses būtu ieinteresētas savu darbu paveikt godprātīgi.»

Otrs risinājums ir biežāk izmantot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principu, kas ilgtermiņa skatījumā viennozīmīgi būtu lētākais risinājums. Taču finansiālā situācija ir tāda, kāda tā ir, tāpēc pašvaldības ir spiestas pirkt lētāko pakalpojumu, labi zinot, ka tas nebūt nav labākais.

SIA ZDZ brigādes patlaban strādā desmit objektos, kas atrodas Vidzemes reģionā. Līdz gada beigām darba pietiks. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka būvniecības tirgus atdzīvojas – pasūtījumi atjaunojas arī no privātuzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot vai papildināt infrastruktūru.

Jāuzlabo jauno speciālistu apmācība

Nav noslēpums, ka uzņēmuma veiksmīgas attīstības pamats ir nevis stratēģija, bet gan cilvēki, kuri to īsteno. Piesaistot jaunus speciālistus, bieži nākas atzīt, ka, kaut arī ir pabeigti specializētie kursi vai pat arodskolas, cilvēki neprot strādāt. «Reizēm ekskavatorists bez apliecības savu darbu prot labāk par cilvēku ar speciālo izglītību, jo jaunais ekskavatorists reāli ar tehniku ir strādājis tikai dažas stundas. Viņš mums ir jāmāca, bet mēs esam darba devējs un būvniecības sezonā apmācībai izmantot pieprasītu tehniku mēs nevaram atļauties. Prakse arodskolās tiek organizēta vasarā, kad mums ir viskarstākā sezona. Ja prakse būtu ziemā un izglītības iestāde uzņēmumam apmaksātu kaut vai praktiskajā apmācībā iztērēto degvielu, mēs varētu palīdzēt sagatavot labus speciālistus. Arodizglītības sistēma ar steigu ir jāuzlabo.» Neskatoties uz problēmām jaunu speciālistu piesaistē, uzņēmumā strādā daudz pieredzējušu būvnieku, kas specializējušies kādā no darbības nozarēm. Tas ir paveiktā darba kvalitātes garants.

Latvijā

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no uzņēmuma "MikroTik" Eksakto zinātņu un tehnoloģijas fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes atbalstam, informē augstskola.

Svarīgākais