Ventspils abas katlumājas pāriet uz kurināšanu ar šķeldu. Nesen uzsākta pirmās rekonstruētās katlumājas darbība, kas jau ir vainagojusies ar apkures tarifa samazināšanu.
Vakar Ventspilī ar svinīgu pasākumu noslēgta Brīvības ielas katlumājas rekonstrukcija. Pilsētas mērs Aivars Lembergs atklāšanā atzina, ka projekta īstenošana negāja viegli, taču rezultāts ir sasniegts. Viņš ir gandarīts, ka pašvaldībai projektam izdevās piesaistīt sešu miljonu latu lielu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kaut arī sākumā šādiem projektiem bija iespēja piesaistīt tikai trīs miljonus latu. Pateicoties ventspilnieku aktīvajam darbam, tika pieņemti jauni MK noteikumi, no kā ieguvēji ir visi līdzvērtīgi projekti Latvijā, un saņemts lielāks finansiālais atbalsts. Tas, protams, pozitīvi atsaucas arī uz siltuma tarifiem, no kā ieguvēji būs visi ventspilnieki. Ventspils siltums maija beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedzis siltumenerģijas tarifa projektu, kas jau šogad paredz tarifa samazinājumu par 5,5%.
Projekta laikā ir uzstādīti ne tikai jauni, moderni un patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, bet arī izbūvētas kurināmā noliktavas, uzstādītas nepieciešamās palīgiekārtas – kurināmā padeves iekārtas, elektroiekārtas, veikti nepieciešamie pieslēgumi un tamlīdzīgi. Vērienīgie rekonstrukcijas darbi ilga vairāk nekā gadu.
Līdz ar Brīvības ielas katlumājas rekonstrukciju ir noslēdzies pirmais posms Ventspils pārejai no siltuma ražošanas ar dārgo mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu. Projekta ietvaros šobrīd tiek veikta arī otras centrālās katlumājas rekonstrukcija Pārventā, ko plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Tad jautājumu par siltuma tarifa samazināšanu varēs skatīt vēlreiz, un ventspilniekiem ir pamatota cerība nākamajā apkures sezonā sagaidīt vēl vienu tarifa samazinājumu.
Līdz rekonstrukcijai Ventspilī ar šķeldu saražoja ap 16% siltumenerģijas, bet pēc abu katlumāju rekonstrukcijas ar šķeldu tiks saražots jau ap 80% no kopējā siltumenerģijas daudzuma.
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 12,5 miljoni latu, un gandrīz pusi no tām sedz pašvaldības piesaistītais ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda.