Jaunjelgavas piekautā skolēna lietā jauni satraucoši fakti

Aprīļa beigās Jaunjelgavas vidusskolas tualetē notika nežēlīgs uzbrukums pirmklasniekam.

Vecāku klašu zēni puisītim saspārdīja dzimumorgānus. Nu izmeklēšana veikta, un zēna traumas atzītas par maznozīmīgām, neņemot vērā emocionālo stāvokli.

Pēc ekspertīzes slēdziena piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta otrais punkts par maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu. Teorētiski uzbrukums izraisījis īslaicīgas un maznozīmīgas sekas. Tāpat secināts, ka uzbrukumā vainīgas divas personas, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.

Psiholoģe, kas strādāja ar cietušo zēnu krīzes centrā, Kristīne Umalas-Lūse atzina, ka zēna stāvoklis pēc rehabilitācijas uzlabojies. Ārstēšana gan jāturpina, jo posttraumatiskie simptomi var parādīties un traumas var atstāt būtiskas sekas zēna dzīvē.

Zēna intereses pārstāv zvērinātu advokātu birojs Borenius. Biroja advokāts Edgars Lodziņš pastāstīja, ka par piemērojamo sodu varmākām lems pašvaldības administratīvā komisija, izvēloties kādu no likumā paredzētajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Pašlaik vecāki kopā ar juristu vēl lemj, kādas būs turpmākās darbības šajā lietā.

Izglītības likuma 55. panta 8. punkts paredz, ka izglītojamam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē. Par drošību atbild gan izglītības iestāde, gan vardarbīgais bērns, gan viņa vecāki. Izglītības likumā noteikts, ka par iestādes darbību, tās rezultātiem un normatīvo aktu ievērošanu atbild izglītības iestādes vadītājs. Bērnu var saukt pie atbildības, ja tas sasniedzis 14 gadu vecumu. Svarīgi esot iemācīt bērnam sociāli pieņemamu uzvedību, tāpēc no 11 līdz 18 gadu vecumam soda vietā var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, piemēram, dalību uzvedības sociālās korekcijas programmā. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un bērna aprūpe nozīmē arī viņa audzināšanu. Par aprūpes pienākumu nepildīšanu pie administratīvās atbildības var saukt arī vecākus, skaidro Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Svarīgākais