Dziesmu un deju svētku kontekstā 3. jūlijā Lielajā ģildē notiek Latvijas labāko pūtēju orķestru konkurss. Divdesmit trīs orķestri rādīs savus priekšnesumus žūrijai, kā arī priecēs klausītāju ausis.
Konkursa noslēgumā tiks noskaidroti izcilākie orķestri trijās grūtības pakāpēs. Konkursa rezultātu paziņošana un apbalvošanas ceremonija gaidāma ap plkst. 22:00.
„Vienmēr jau var labāk, bet bija labi,” savos iespaidos par aizvadīto uzstāšanos Pūtēju orķestru konkursā dalās orķestra Tukums un Latvijas Universitātes pūtēju orķestra dalībniece Katrīna Kuģe. Viņai mūzikas pasaule nav sveša. Jau no bērna kājas muzicēšana Katrīnai esot bijis kas īpašs. Sākumā jauniete bija pianistes lomā, taču laikam ejot, meitene pievērsās dalībai dažādos muzikālos kolektīvos. Šobrīd Katrīna muzicē divos orķestros. Ik pa laikam viņa piespēlē Tukuma pilsētas kultūras nama pūtēju orķestrim, un paralēli jauniete nezaudē uzticību pašmāju Latvijas Universitātes orķestrim.
3. jūlijā Lielajā ģildē Latvijas labākie pūtēju orķestri sacenšas par labāko orķestra titulu. Visi orķestri ir klasificēti trijās grūtības pakāpēs. Proti, vidējā, augstākā un visaugstākā grūtības pakāpēs. Piedalīšanās šodienas finālskatē nebija veiksmes spēle. Kolektīviem bija jāiztur vairākas kārtas un tikai tad notika labāko atlase. Repertuārā iekļauti skaņdarbi gan no obligātās programmas, gan arī brīvi izvēlēti skaņdarbi.
„Gatavošanās finālskatei notiek visu gadu, varbūt pat vēl vairāk,” atzīst Katrīna. Dalībniece uzsver, ka mēģinājumos ieguldīts sūrs darbs, jo tikai regulāri strādājot ir iespējams kaut ko sasniegt un uzturēt formu. „Jāsaka, to visu nebūtu iespējams dabūt gatavu bez galvenā „mehānisma” jeb Tukuma orķestra diriģenta Māra Rozenberga. Māris ir ne tikai profesionālis savā jomā, bet arī cilvēks, kas spēj mūs visus saliedēt un radīt lielas ģimenes sajūtu.” Iespējams, tieši miers un līdzsvars varētu būt Tukuma pūtēju orķestra panākumu veiksmes atslēga, taču par to vēl agri spriest, jo konkurss vēl nav noslēdzies.
Šovakar Katrīnu sagaida vēl viens pārbaudījums-uzstāšanās ar Latvijas Universitātes pūtēju orķestri, kas ir ierindots visaugstākajā grūtības pakāpē. Tiks spēlēts izvēles skaņdarbs Acteku skices, kas ir neparasts ar indiāņu motīvu klātbūtni. Šajā grupā jauniete atzīst, ka konkurence ir visai liela.
Neatkarīgā jautāja apmeklētāju viedokli par orķestru skaņdarbu priekšnesumiem. „Tā kā esmu mūziķis un Dziesmu svētku dalībnieks, mani ļoti interesē pūtēju orķestra mūzika,” atzīst Andrejs. Vīrietis esot noklausījies daudzus trešās grupas (vidējā grūtības pakāpe) orķestru priekšnesumus un secinājis, ka viņu profesionālais līmenis ir pietiekami augsts, ja ņem vērā to, ka tie nav profesionāļi, bet gan amatieri. Andrejs saka - tas rada galvenokārt vislielāko interesi klausīties, kāds ir viņu obligāto un izvēles skaņdarbu izpildījums. Taču vīrietis šobrīd nespēj izcelt kādu konkrētu orķestri, jo katram ir sava odziņa.
Vestibilā sastapām arī daudzus interesentus, kas vēl tikai gaida savu kārtu, lai doties orķestru mūzikas pasaulē. Ēriks ir viens no tiem. Vīrietis ir ieradies, lai baudīt Dziesmu svētku kultūru un ir pārliecināts, ka visiem, kam ir tuvas patriotisma jūtas, tuvi ir arī par godu Dziesmu un deju svētkiem rīkotie pasākumi. „Bez mūzikas cilvēks nevar dzīvot,” atzīst Ēriks.