Vērmanes dārzā uzstājas 11 etnisko kopienu pārstāvji

Šogad jau otro reizi Dziesmu un deju svētkos piedalās arī mazākumtautību pārstāvji; ar tautiskām dziesmām un dejām tie trešdien piepildīja trīs Vērmanes dārza skatuves, izpelnīdamies lielu publikas uzmanību.

Vērmanes dārzā uzstājas 11 etnisko kopienu pārstāvji - līvi, lietuvieši, ukraiņi, jakuti un krievi. Dziesmas viņi lielākoties dzied savās valodās, taču uz skatuves var dzirdēt arī latviešu valodu.

Dažādo skaņu jūkli, kas pieskandina Vērmanes dārzu Rīgas sirdī, nejaušs garāmgājējs varētu noturēt par absolūtu kakofoniju, tomēr tādu nav daudz: teju visi šeit ieradušies ar konkrētu mērķi - vērot mazākumtautību dziesmu un deju kolektīvu sniegtos koncertus XXV Dziesmu svētku un XV Deju svētku projektā "Gaismas avots". Pasākums nebūtu izdevies bez palīdzīgu roku iesaistīšanās, kā stāsta brīvprātīgie: „Skatuves Vērmanes dārzā cēlām līdz pat rīta gaismai.”

Biruta no Rīgas, kura Dziesmu svētku pasākumus apmeklē katru gadu, atzīst, ka ideja par mazākumtautību kolektīvu iesaistīšanos Dziesmu svētkos ir ļoti laba, jo tādā veidā mazākumtautību pārstāvji labāk spēj integrēties sabiedrībā.

Mazākumtautību kolektīvi Dziesmu svētkos piedalās otro reizi: arī iepriekšējā reizē koncertuzvedums "Vainags" notika Vērmanes dārzā, taču pirms tam - pie Kongresu nama, kad mazākumtautību kolektīviem paralēli organizēts atsevišķs festivāls. Sanākušie par koncertu izsakās pozitīvi un arī Vērmanes dārza projekta vadītāja Dace Jurka tradīciju vēlas turpināt: "Ja koncepcija sevi attaisnos, tad mazākumtautību kolektīvi būs arī nākamajos svētkos."

Baltkrievu kora dalībniece Lana, kas dzimusi un augusi Rīgā, šogad svētkos piedalās pirmo reizi. Viņai ideja par mazākumtautību kolektīvu iesaistīšanos šķiet lieliska. Lana kopā ar kori „Nadezda” piedalīsies arī 7.jūlija koncertos.