Rīgas mākslas telpa visu šo nedēļu priecēs ar izstādi Dziesma top citādi. Tās akcents: dziesma var būt ne tikai izdziedama, bet arī ar krāsām, formu, faktūru, dažādiem materiāliem izteicama. Taču arī dziesmai te ir sava vieta, un to var noklausīties, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
Izstādē redzami ap 800 autoru, lielākoties amatieru, meistaroti darbi: audumi (segas, dvieļi, galdauti, jostas, brunču audumi), adījumi (cimdi, zeķes), keramika. Bet ir arī kas neparastāks, piemēram, arheoloģisko apavu darinājumi. «To autori, meklējot ādai lietojumu, bet nevēloties gatavot tradicionālos grāmatu vāciņus vai kastītes, apstājušies pie apaviem – un tieši autentiskajiem, kuru paraugi atrodami arheoloģiskajos izrakumos,» skaidro izstādes kuratore Linda Rubena. Taču arī tik ierastas lietas kā pinumi izstādē uzmirdz ar neierastāku redzējumu. «Nu nevar tos salīdzināt ar lētajām ķīniešu precēm. Tas pamatīgums, kas tajos ir iekšā. Tā tomēr ir ilglaicīga lieta, nevis pēc pāris gadiem metama laukā,» uzsver izstādes veidotāja, piebilstot, ka tas pats jāsaka par citiem latviešu darinājumiem – koku, rotām, metālkalumiem. Tāpat izstādē sava vieta ir tautas tērpiem – ne tikai tradicionālajiem, bet arī modernākiem, stilizētākiem. Savus akcentus uzliek dizaineri, kas arī piedalās izstādē – tuvinot pagātni tagadnei. Piemēram, parādot ne tikai tradicionālo podniecību, bet arī nedaudz avangardiskāk tverto.
L. Rubena teic, ka nav bijis tik viegli no vairāk nekā pusotra tūkstoša darbu izvēlēties izstādāmos. Lai gan it kā pat stingrāk atlasījuši nekā iepriekšējā reizē, taču vajadzējis vien rīkot vēl otru iekšējo konkursu, lai atlasītu gala variantu. «Galu galā centāmies atrast lietām savas vietas – segu mežā, toņu pārejās izvietojot cita materiāla akcentus. Segu bagātīgās krāsas atgādina par gadalaiku maiņām, vienlaikus liekot brīnīties par to radītāju meistarīgumu, pacietību, darbu. Te nav žēlota ne nauda, ne laiks, ne enerģija, lai izveidotu ko tādu,» emocionāli atzīst izstādes kuratore.
L. Rubena, vaicāta, kāpēc, viņasprāt, cilvēki to dara, atbild, ka tā ir refleksija. Tā nav vēlme pārdot, ražot preci, bet gan vairāk pašizpausme. Darinot ar rokām, atbrīvojas galva – no rūpēm, raizēm. Vairāk gan šeit redzamie darinājumi ir vecāka gadagājuma ļaužu veikums, taču ir arī jaunu cilvēku rokdarbi. Iespējams, ka ar laiku arī gados jaunākie sajutīs vēlmi šādi izpausties, jo mūža otrajā pusē, kad bērni pieaug, ir brīvāks laiks saviem vaļaspriekiem un pašizpausmei. Taču ir jaunieši, kas jau tagad, piekopjot seno dzīvesveidu, labprāt arī meistaro savām rokām.
Par laimi, esot pašvaldības, kas atbalsta šādu savu iedzīvotāju vēlmi izpausties – palīdz ar materiāliem, studiju telpām. Daudzviet darbojas arī amatu centri, kuri ir ļoti rosīgi.
Runājot par darbu kvalitāti, L. Rubena uzsver, ka tie ir kļuvuši atšķirīgāki, jo izejmateriālu piedāvājums ir ļoti plašs. Protams, daudz kas esot atkarīgs no audējas meistarības un prasmes salikt krāsas. Ir kas pārkrāso gatavās dzijas, lai iegūtu sev vēlamo rezultātu. Viņu visvairāk iepriecinot tas, ka krīzi šajā jomā nejūt. Ja citur vaimanājot, ka dzīve iet uz leju, tad viņa gan to nejūtot, jo atsaucība ir liela. Varbūt esot bijusi nedaudz līkne ar savu kritumu, bet nu atkal ir kāpums. Varbūt to varot dēvēt par tautas spītu un spēku. «Dziesmu svētki ir kā tāds vilkmes, atspēriena un piesaistes punkts. Ja tos atņemtu, tad gan laikam zaudējuma izjūta būtu milzīga. Tas būtu cirtiens saknēs vai Lāčplēša ausīs. Katrā laikā jau tie akcenti mazliet mainījušies, un tomēr tas vienojošais spēks nav noliedzams. Šobrīd – arī pašsaglabājošs, kas neļauj sagurt!» savu pārliecību pauž izstādes veidotāja. Viņa norāda, ka arī pasākumi starp Dziesmu svētkiem ir kā piesaistes punkti, kas mudina darboties, uzturēt garu. Gluži kā kora dalībniekiem, kam taču svarīgi ir darboties visu laiku, būt kopā, radīt. Arī mākslas studiju dalībniekiem ir līdzīgi.
Pasākumi Rīgas mākslas telpā
3.07. pulksten 18 pašdarinātu apģērbu demonstrēšana. Tērpus rādīs Zanes Krancmanes modeļu skolas dalībnieki.
Pēc Dziesmu svētkiem Rīgas mākslas telpa rīkos Amatnieku dienas sadarbībā ar Galeriju Centrs – Rīdzenes ielā būs apskatāmi dažādu meistaru darbi.
Izstādes laikā notiks novadu dienas:
17.07. Vidzeme,
31.07. Zemgale,
14.08. Kurzeme,
28.08. Latgale.
Izstādes noslēgumā 8. septembrī pulksten 14 būs tikšanās ar studiju vadītājiem, autoriem un meistariem no visas Latvijas.
Lielākie pasākumi, kas notiek ar Rīgas domes atbalstu:
3.07. – 6.07. 13. starptautiskais mūzikas festivāls Rīgas ritmi
3.07. – 31.07. starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls Rīgas Doms 2013
