Elīza (16) dzīvo krīžu centrā, un viņas bērnam ir iecelts aizbildnis. Pabalstus viņa saņem pati, bet kļūt par aizbildni piekritusi kāda radiniece, kas arī nokārtojusi visas ar bērnu saistītās formalitātes.
Sākumā Elīza esot dzīvojusi kopā ar bērna tēvu pie viņa radinieces, kas bijusi Elīzas audžumāte. Ar audžumāti bijušas sliktas attiecības, un pēc bērna piedzimšanas attiecības pasliktinājušās arī ar bērna tēvu. Elīza no audžumātes aizbēga, un viņai ar mazuli atļauts uzturēties krīžu centrā, līdz bāriņtiesa atjaunos Elīzas mātes tiesības uz meitu. Viņa plāno iet vidusskolā un mācīties par frizieri. Bērniņu tikmēr pieskatīšot Elīzas māte.
Līdz ar bērniņa piedzimšanu Elīnai šķiet, ka dzīvē viss sagriezies kājām gaisā un viņai liegta arī aizbildniecība par savu mazuli, tomēr meitene ir spara pilnas gan audzināt mazuli, gan turpināt izglītoties un iegūt profesiju. Tādus stāstus Latvijas realitātē nākas dzirdēt bieži, bet, ja nepilngadīgas māmiņas un bērnu tēvi nolemj paši audzināt savas atvases, tad valsts paredz, kas ir atbildīgs par bērniem.
Normas nepilngadīgajiem
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pauž nostāju, ka atbildību par bērnu nevar uzņemties cilvēks, kurš pats vēl atrodas vecāku aizgādībā – tad meklē aizbildni. «Visbiežāk par aizbildni kļūst mazuļa vecmāmiņa līdz meitas 18 gadu vecumam. Ja nepilngadīgai māmiņai nav vecāku, bērnam meklē audžuģimeni,» stāsta A. Krasnogolovs un norāda uz problēmām bērna paternitātes atzīšanā. Lai ierakstītu bērna dzimšanas apliecībā tēva vārdu, uz dzimtsarakstu nodaļu jādodas aizbildnim un bērna tēvam, jo nepilngadīgai mātei šādu tiesību nav. «Nepilngadīga persona var tikt atzīta par pilngadīgu, ja ar vecāku vai aizbildņu atļauju stājas laulībā ar pilngadīgo. Tad sākotnēji pilngadīgā persona uzņemas atbildību gan par bērnu, gan faktiski nepilngadīgo laulāto,» skaidro bāriņtiesas priekšsēdētājs. Likumīgi bāriņtiesai ir tiesības atzīt par pieaugušu kādu personu arī bez laulības, atzīstot, ka cilvēks pats spēj sevi aprūpēt, nodrošināt un uzņemties atbildību. Bet A. Krasnogolovs nezināja nevienu gadījumu, kad bāriņtiesa būtu kādam pirms laika piešķīrusi pilngadību.
Dzimumattiecības ar nepilngadīgo, kas sasniedzis 16 gadu vecumu, neparedz kriminālatbildību, bet pastāv likuma ierobežojumi, kas nosaka, cik gados var kļūt atbildīgs par mazuli. Nepilngadīgiem vecākiem var nākties saskarties ar normatīviem sarežģījumiem, dalītu atbildību par bērnu vai pat bērna atdošanu audžuvecākiem.
Nonāk krīžu centros
Rehabilitācijas centra Vaivari realizētā projekta Jauno māmiņu māja sociālā darbiniece Modrīte Nereta Neatkarīgajai stāsta par darba pieredzi ar nepilngadīgām māmiņām. «Pie mums bija meitene no bērnunama, kurai bija 15 gadu un piedzimis puika. Bērna tēvs bija 18 gadu vecs un no atbildības neatteicās. Bērnunams sākotnēji bija plānojis mazuli atdot audžuvecākiem, tomēr deva atļauju meitenei 16 gados apprecēties, tā piešķirot pilngadību. Viņai kā bārenei iedeva dzīvokli, kurā nu mitinās jaunā ģimene.» Savukārt Misijas Pakāpieni vadītājs Viljams Šulcs atcerējās: «Pie mums bija 13 gadu jauna grūtniece, kurai māte bija ārzemēs, un meitene dzīvoja pie vecmāmiņas. Ģimene nolēma, ka meitenei vajadzētu padzīvot Pakāpienos. Vēlāk bērnu adoptēja tante, bet meitene savu mazuli apciemo.» Viņš skaidro, ka ne vienmēr jaunās meitenes no problemātiskām ģimenēm nonāk bērnunamu redzeslokā. Gadās, ka viņas izkrīt cauri institucionālajam sietam un nereti jau 14, 15 gados dzīvo ar vīrieti, lai arī likumā nav noteikts, ka tā drīkst.
Kriminālatbildība līdz 16 gadiem
Kriminālatbildība var iestāties, ja stājas dzimumattiecībās ar personu, kas jaunāka par 16 gadiem. Ja ir vismaz 16 gadu un bērns, jāinteresējas, kas ir bērna tēvs. Bērna likumīgais pārstāvis var būt bērna tēvs, ja viņš ir pilngadīgs. Ja tā nav vai māmiņa ir vientuļa, to dara aizbildnis. Ja jaunā māmiņa ir no bērnunama, viņa nokļūst krīžu centrā un atbilstošu aizbildni piemeklē bāriņtiesa. Bērnu mātei neatņem, ja bērns tiek aprūpēts vai barots ar krūti, bet gadās, ka māmiņas par saviem bērniņiem aizmirst, zināja teikt Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību departamenta direktore Inga Millere.
***
UZZIŅAI
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka:
• Ja māte ir sasniegusi 15 gadu vecumu, viņai ir tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus par bērnu. Savukārt aizbildnim ir tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un bērna uzturēšanu.
• Ja māte nav sasniegusi 15 gadu vecumu, visi pabalsti tiek piešķirti aizbildnim.
• Gadījumā, ja bērna tēvs ir pilngadīgs un atzīst bērnu, aizgādību realizē viņš.
• Ja māmiņa tiek atzīta par pilngadīgu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, viņai ir tiesības uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem.