Maina izpratni par siltināšanu

Energoefektivitātes uzlabošana lielākoties iedzīvotājiem saistās ar ēkas pamatu, fasādes, pagrabu un bēniņu siltināšanu, taču namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Adax 2 saviem klientiem piedāvā veikt arī apkures un siltā ūdens sagatavošanas sistēmas rekonstrukciju.

Izvērtējot konkrēto situāciju, lietderīga var būt arī autonoma apkures katla uzstādīšana. Veicot pilnu energoefektivitātes pasākumu plānu, siltuma, līdz ar to arī izmaksu ietaupījums var būt pat 70%.

Mazāk jāmaksā tūlīt pēc renovācijas

SIA Adax 2 valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevics uzsver: «Sastādot konkrētās mājas energoefektivitātes uzlabošanas plānu, tiek veikts ne tikai energoaudits, bet skrupulozi izvērtēts arī katra pasākuma, izmantotā materiāla un tehnoloģijas ekonomiskais pamatojums un prognozējamais ieguvums. Rezultātam ir jābūt tādam, lai uzreiz pēc darbu pabeigšanas iedzīvotāju kopējais maksājums par saņemto siltumu un kredīta atmaksu ir mazāks nekā iepriekšējā sezonā maksātā summa.»

Pirms trim gadiem darbu uzņēmumā uzsācis enerģētiķis Atis Bērziņš, kurš vēsta: «Tā kā esam namu apsaimniekotāji, regulāri sekojam procesiem jau renovētajās mājās – izvērtējot gan kopējo mājas, gan katra dzīvokļa patērēto siltuma daudzumu.

Siltumenerģijas patēriņu ietekmē gan dzīvokļa novietojums, stāvs, gan laika apstākļi (vējš), bet renovācijas mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem regulēt temperatūru dzīvoklī pēc vajadzības un maksāt atbilstoši par patērēto siltumu.»

Jāveic siltā ūdens sagatavošanas sistēmas rekonstrukcija

Siltā ūdens sagatavošana, it īpaši vasarā, ir ļoti energoietilpīga, kas nozīmē – dārga. Situāciju būtiski var mainīt, izveidojot jaunu sistēmu, kuras ietvaros faktiski siltā ūdens sagatavošana notiek katrā dzīvoklī individuāli. Tas būtiski samazina zudumus mājas stāvvados.

Kompleksa mājas siltināšana un siltumapgādes rekonstrukcija var samazināt patērētā siltuma daudzumu par 60–70%. Atis Bērziņš skaidro: « Mēs sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām pasaulē, kā arī konsultējamies ar RTU mācībspēkiem. Tādējādi mums ir ne tikai zinātniski pamatoti pētījumi, bet arī praktiskā pieredze.

Izpētot konkrētas ēkas un apkures sistēmas esošo tehnisko stāvokli, var pieņemt individuālu plānu situācijas uzlabošanai.

Labs piemērs ir veselības centrs Dundagā, kurā veicām šos kompleksos darbus un ieguvām ekonomisku siltuma apgādi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais