Kā jau latviešiem ierasts, līdz Jāņiem savu saimniecību saved kārtībā arī Latvijas autoceļu uzturētāji (LAU), kas līdz šiem svētkiem appļaus A uzturēšanas klases ceļmalas un vismaz reizi nopļaus arī latvāņus, kas aug ceļu uzturētāju atbildības zonā.
Cīņā ar latvāņiem iesaistīti arī ceļinieki
Vasaras sezonā ceļu uzturēšanas uzdevumos paredzēta arī latvāņu pļaušana. Vismaz 2 reizes vasarā, pirms nogatavojušās sēklas, šis bīstamais augs ir jānopļauj. Šī darba veikšana prasa īpašu sagatavošanos un tehniku, jo pļaujot izdalās auga sula, kas rada bīstamas čūlas un apdraud cilvēka veselību. LAU Talsu ceļu rajona direktors Andris Pētersons atzīst, ka šādi izdodas tikai ierobežot latvāņu izplatību, bet ne iznīcināt to audzes, kas gadu no gada plešas plašumā.
Līgumā ar VAS Latvijas valsts ceļi ceļmalu appļaušana divas reizes vasarā paredzēta A uzturēšanas klases ceļiem, bet B un C kategorijas ceļiem vismaz vienu reizi. A. Pētersons teic: «Ja naudas pietiek, tad divas reizes appļaujam arī B uzturēšanas klases asfaltēto ceļu malas.»
Īpaša uzmanība Talsu ceļu rajonā tiek pievērsta arī grāvju un ceļa piegulošās teritorijas atbrīvošanai no krūmiem, jo nedrīkst pieļaut situāciju, kāda jau ne reizi vien ir piedzīvota – grāvji bija aizauguši tik tālu, ka tajos auga pat malka un lietaskoki.
Bedrīšu remonts beidzies nosacīti
Šopavasar Satiksmes ministrija uzdeva bedrīšu remontu uz A klases uzturēšanas ceļiem pabeigt 2 nedēļas agrāk nekā citugad – tas ir, līdz 18. maijam. Uz pārējiem ceļiem tas bija jāpabeidz līdz Jāņiem. Ceļu rajona direktors uzsver darbinieku ieguldījumu, lai laikus tiktu galā ar sarežģīto uzdevumu, jo pavasaris atnāca vēlu, tāpēc bedrīšu remontu laikā cilvēki strādāja praktiski bez brīvdienām. Vaicāts, vai bedrīšu remonts ir pabeigts, ceļinieks norāda: «Bedres veidojas atkal un atkal, jo asfalta segas ir nolietojušās un drūp nepārtraukti.» Vienlaikus vērojama pozitīva tendence – bedrīšu remonti pavasara periodā nedaudz samazinās, jo asfalta segumi tiek atjaunoti, īpaši valsts galvenajos ceļos, kā arī palielinās to ceļa kilometru skaits, kuriem ir veikta virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un šķembiņām. Laikus veikta virsmas apstrāde samazina bedrīšu rašanos. Profesionāļi uzsver, ka virsmas apstrāde ir skrupulozs darbs, kas prasa augstu profesionalitāti no tā veicējiem, jo jāņem vērā ne tikai esošā ceļa faktiskais stāvoklis, bet pat tas, cik spēcīgi konkrētais ceļa posms pakļauts satiksmes slodzēm un saules ietekmei.
Talsu ceļu rajona apkalpes teritorijas aptver arī Tukuma un Ventspils rajonu ceļi, bet šogad ieplānota virsmas apstrāde kopumā vairāk nekā 30 km ceļu Talsu un Tukuma nodaļās.
Grants ceļu uzturēšana notiek pēc pārpalikuma principa
Kopumā Talsu ceļu rajona pārziņā ir 2475 kilometri ceļu, kas izvietoti Talsu, Tukuma un Ventspils rajonu bijušajā administratīvajā teritorijā. Puse no kopgaruma ir grants ceļi. Pētersons norāda, ka diemžēl grants ceļu uzturēšana notiek pēc pārpalikuma principa – tas ir, ja pēc obligāto darbu veikšanas, kas prioritārā secībā tiek veikti uz asfalta seguma ceļiem, finansējums dod iespēju veikt remontus arī uz grants ceļiem, tad tas tiek darīts. Ja naudas nav, tad remonts nenotiek. Kur, kad un kādā apjomā jāveic darbi, reglamentē pasūtītājs – šajā gadījumā tie ir Latvijas valsts ceļi. Pašvaldību ceļu uzturēšana notiek pēc vietējo pašvaldību pasūtījuma, kas tiek saņemts konkursa kārtībā. Laba sadarbība izveidojusies ar Talsu un Tukuma pašvaldībām – šajās pilsētās LAU veic arī pilsētas ielu ziemas uzturēšanu, bedrīšu remontus un grants ielu uzturēšanu.
Gaida pozitīvas pārmaiņas
Jaunais satiksmes ministrs Anrijs Matīs nācis klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kas, pēc profesionāļu domām, varētu dot labus rezultātus. Plānots, ka konkrēto darbu veikšanu plānos ceļu uzturētāji, jo uz vietas ir labāk redzamas prioritātes. Ceļu uzturēšanas kvalitāte būs atkarīga no konkrēta uzņēmuma – patlaban atbildība ir kaut kur starp LAU un LVC, kuri šobrīd ir valsts ceļu saimnieki. Ja visa atbildība gulsies uz vienu uzņēmumu un konkrētu ceļu rajonu, tad būs gan konkrētas personas, no kā prasīt atbildību, gan vieglāk kontrolēt ceļu uzturēšanas kvalitāti. Pētersons atzīst: «LAU speciālistu skaits pieaugs, jo būs nepieciešami gan projektētāji, gan citi speciālisti. Viennozīmīgi kļūsim birokrātiskāki, taču ceram saglabāt spēju elastīgi reaģēt un visu paveikt vajadzīgajā laikā un kvalitātē.