Pēc nule notikušajām vēlēšanām Talsu novada domes priekšsēdētāja amatā vienbalsīgi ievēlēts Aivars Lācarus, kurš savulaik pildījis gan Talsu rajona vadītāja, gan Talsu pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus.
– Četrus gadus esot ierindas deputāta statusā, atkal esat pašvaldības vadītājs. Tagad gan teritorija ir plašāka – viss novads. Vai jūtaties gatavs šim darbam?
– Jā, esmu bijis gan Talsu rajona padomes, gan pilsētas domes priekšsēdētājs, tāpat pēdējos četrus gadus, būdams domes deputāts, esmu rūpīgi sekojis procesiem un līdzdarbojies novada pārvaldīšanā. Teritorija man ir labi zināma, zināmas arī katras konkrētās vietas būtiskākās problēmas, un daudzus iedzīvotājus pazīstu personīgi.
– Iepriekšējā sasaukuma laikā Talsu novada domē bija visai izteikta pozīcija un opozīcija. Vai mēģināsiet situāciju mainīt?
– Vietējās, novada pašvaldības darbā ir svarīgi, lai visi deputāti uz projektiem un lēmumiem lūkotos saimnieciski, nevis politiski, jo pašvaldību deputātu uzdevums ir rīkoties vietējās sabiedrības, novada iedzīvotāju interesēs. Es vēlēšanās startēju no lokālās partijas «Talsu novada attīstībai» saraksta, kas nozīmē, ka mani un manas komandas biedrus nevar ietekmēt kādi ārējie spēki vai partijas uzstādījumi, kā tas ir lielajām partijām, piemēram, ZZS, «Vienotība», Reformu partija, «Saskaņas centrs», pēdējā gan Talsu novadā vispār nebalotējās.
Līdz ar to mums nav uzstādījumu no «augšas» vai «centra» – kā strādāsim un ko izdarīsim, par to arī atbildēsim. Mēģināsim darīt tā, lai deputātu korpuss būtu vienota komanda. Iepriekšējā domes sasaukuma laikā pārliecinājos, ka svarīgs ir iekšējais mikroklimats un cilvēkiem jāveido ne tikai lietišķas, bet arī cilvēcīgas attiecības. Viens no veidiem, kā to panākt, ir kopēja svētku svinēšana. Īsi pirms Jāņiem ielīgojot pabijām kopā, apciemojām interesantu lauku sētu, kur ar vieglu humora piedevu zvērējām uzticību darbam novada labā, bet nopietni – tas rosina visiem darboties kopā.
Ieviesīsim arī citu atalgojuma modeli – atalgojumu par darbu deputāti saņems pamatā par to, ko padarīs, t.i., ja būs ieradušies uz domes sēdi, ja tiks pieņemti lēmumi. Respektīvi, maksāsim par darbu, nevis statusu.
– Pilsētā virmo runas, ka tiks nomainīti esošie pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji. Kāpēc?
– Kuru mainīsim, kuru ne, tās ir spekulācijas. Lai ko tādu darītu, ir vispirms jāizvērtē uzņēmuma finansiālais un saimnieciski funkcionālais stāvoklis. Tas tiks darīts, analizēts un apspriests, taču varu pateikt, ka kapitālsabiedrību pārvaldīšanas sistēmā izmaiņas būs gan, un vispirms skaitliskas. Zinu, ka tajā laikā, kad tika izveidots novads, Talsu lielākajai kapitālsabiedrībai bija finanšu resursu rezerves – uzkrājumi, kuri nodrošinātu līdzfinansējumu ES projektu realizācijai vai varētu tikt novirzīti cita veida attīstībai. Tagad šī kapitālsabiedrība ir reorganizēta, bet tās atvasinājumi, jaunās kapitālsabiedrības knapi iekļaujas esošajā budžetā, un pakalpojumu tarifu celšana ir neizbēgama, savukārt uzkrājumu vairs nav.
Runājot par naudas plūsmu un ES projektiem, gribu vērst uzmanību, ka pašvaldībai pēdējo gadu laikā pēc ES projektu realizācijas nācies piemaksāt kopumā vairāk nekā 2 miljonus latu. Tās ir summas, kas pārsniedz ES projektos ieplānoto finansējumu – iepirkumi bijuši dārgāki, nekā to paredzēja apstiprinātie projekti, vai projektu realizācijas gaitā atklājušās nepilnības un nepieciešamība pēc papildu finansējuma. Pieļauju, ka daļa no minētā ir iztērēta objektīvu iemeslu dēļ, bet noteikti – ne viss. Projektu realizācijai jābūt pārdomātākai to sagatavošanas stadijā un aktīvākai, varbūt pat agresīvākai, konkrēto darbu izpildes periodā.
Domājot, kā samazināt riskus un darīt caurskatāmāku uzņēmumu vadību, plānojam kapitālsabiedrību vadīšanu uzticēt vairākiem valdes locekļiem, nevis vienam, kā tas ir šobrīd. Viena cilvēka atbildība un lemšanas tiesības rada pārāk daudz risku. Īpašs pierādījums tam ir SIA «Stendes nami» – šī brīža aktualitāte. Uzņēmums, kas jāglābj no maksātnespējas, vienlaikus nodrošinot komunālo pakalpojumu – ūdens apgādi – Stendes iedzīvotājiem un ES projekta sekmīgu pabeigšanu.
– Tātad izmaiņas gaidāmas arī pagastos?
– Pavisam noteikti. Patlaban pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus viens cilvēks veic vairākos pagastos. Ir pierādījies, ka šāda sistēma nedod vēlamo efektu, jo cilvēkiem nav brīvi pieejamas atbildīgās personas, kā arī pārvaldnieks nespēj būt lietas kursā par visu, kas notiek viņa pārziņā esošajos pagastos.
Teritorija ir pārāk liela, darba apjoms vienam cilvēkam nepaveicams. Ir domāts par pagastu un pilsētu valdēm kā pastāvīgām komisijām – pārvaldnieku darba atspaidam un lokālās pilsoniskās sabiedrības stimulējošs mehānisms.
– Kā vērtējat jaunās slimnīcas būvniecību?
– Talsu jaunās slimnīcas celtniecību atbalstīja visas partijas. Tas nenoliedzami būs ieguvums visam novadam. Tajā pašā laikā mums ir jādomā, kā piesaistīt slimnīcai speciālistus un jaunos ārstus. Viens no variantiem, ko praktizē, piemēram, Ventspilī, ir jaunā ārsta nodrošināšana ar dzīvojamo platību, īslaicīgas piemaksas pie darba algas, ārstam uzsākot praksi. Diemžēl Talsu pašvaldības dzīvojamais fonds ir ļoti ierobežots, un MK noteikumi neparedz ārpuskārtas dzīvokļu piešķiršanu mediķiem. Skatīsimies, kā rīkojas citviet, un mēģināsim rast optimālos risinājumus, lai mums būtu ne tikai jauna un mūsdienīga slimnīca, bet arī spējīgs un pilnvērtīgs mediķu kolektīvs. Jaunu un vajadzīgu speciālistu piesaiste Talsu novadam patiesībā ir aktuāla arī citās jomās – tautsaimniecībā, izglītībā, humanitārajās sfērās.
– Runājot par tīri saimnieciskām lietām, vai ir kādas ieceres, kas uzlabotu novada ekonomisko aktivitāti?
– Pašvaldības iespējas tiešā veidā palīdzēt uzņēmējiem ir ļoti ierobežotas, bet tomēr pastāv. Kā vienu no uzņēmējdarbības atbalsta punktiem novadā redzam Stendi, kur atrodas arī Stendes dzelzceļa stacija. Jau ilgus gadus, praktiski no Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanas laika, toreiz vēl Talsu rajona, tagad novada saimnieciskā prioritāte ir bijusi un joprojām paliek Stendes–Mērsraga ceļa rekonstrukcija. Šis ceļš būtu reģionāla maģistrāle, kas Kurzemes vidieni caur Stendi savienotu pa visīsāko ceļu ar Mērsraga ostu un tai piekļauto saimniecisko infrastruktūru. Uzskatu, ka šis ceļš ir viens no stūrakmeņiem ne tikai abu novada ekonomikas izaugsmei, bet arī reģiona attīstībai. Šā autoceļa sakārtošana nav iespējama sadarbībā tikai ar Mērsraga domi, nepieciešams piesaistīt arī ES un valsts finansējumu.
Stendē netālu no dzelzceļa stacijas uz esošās infrastruktūras bāzes plānojam izveidot industriālo parku – ierīkot elektroapgādes līnijas, sakārtot pievadceļu infrastruktūru, izveidot ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Tas būtu pamats investoru piesaistei, tālākais jau atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, bet arī tie ir jāieinteresē.
– Vai ir domāts arī par darbaspēka sagatavošanu atbilstoši novada vajadzībām?
– Nākamgad pašvaldības pārziņā plānots pārņemt Laidzes profesionālo vidusskolu. Tas pavērs iespēju šajā skolā realizēt tādas mācību programmas, kas nepieciešamas mūsu novada uzņēmējiem. Jāveicina profesionālās izglītības iestādes sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, tostarp piena un gaļas pārstrādē un kokrūpniecībā, kas ir mūsu novada galvenie uzņēmējdarbības veidi.
Protams, mēs centīsimies radīt apstākļus, lai novadā ienāktu investori, kuri vēlas ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams arī labi sagatavots speciālistu kontingents.
– Pēc profesijas esat ķirurgs un pēdējos gados pildījāt SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu slimnīcas virsārsta pienākumus. Vai varēsiet savienot ārsta praksi ar domes vadīšanu?
– Nē – slodze novada domē ir pārāk liela, un notikumi strauji mainās, tāpēc praktizēt arī slimnīcā nav iespējams. Piektdien man bija pēdējā pieņemšana – turpmāk, lai nezaudētu kvalifikāciju, laiku pa laikam paņemšu nakts dežūras vai slimnīcā pastrādāšu brīvdienās. Var teikt, ka medicīna paliks mans hobijs.
– 27. jūnijā sākas pilsētas svētki «Vasaras vidus svinēšana». Ko teiksiet sava novada ļaudīm?
– Kā cilvēks priecājas, tā strādā! Lai visiem Talsu novada ļaudīm un mūsu viesiem «Vasaras vidus svinēšana» būtu līksmi un piepildīti svētki. Svinēsim tā, lai viegli pārietu uz nākamajiem, XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem. Pēc Talsiem – uz Rīgu!