Lasot jāņuzāles, var iedzīvoties 500 latu sodā

Neuzmanīgi jāņojot var iedzīvoties naudas sodos līdz pat 500 latiem, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta pārstāvji.

Šodien pulksten desmitos notika pirmais Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoru reids Rīgas Centrāltirgū. Atbildīgie inspektori meklēja aizsargājamos augus, kurus Latvijā aizliegts gan plūkt, gan pārdot: sods par šādu darbību privātpersonām ir no 20 līdz 500 latiem, tomēr bargās sakncijas augus no kaitējuma nav spējušas pasargāt iepriekšējos gados, tādēļ ļoti ticams, ka pārkāpumi tiks konstatēti arī šogad.

Dabas aizsardzības pārvaldes preses sekretāres Ritas Jakovļevas rīcībā vēl nebija informācijas par reida rezultātiem, tomēr, balstoties iepriekšējo gadu pieredzē, par "vispopulārākajiem" aizsargājamiem augiem, kuri neatļauti tiek plūkti visbiežāk, viņa nosauc Latvijā augošās orhideju šķirnes: naktsvijoles, arī dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Rita Jakovļevska norāda, ka cilvēki aizsargājamos augus visbiežāk plūc nezināšanas dēļ, tādēļ Jāņu pušķos un vainagos tiek aicināts likt tikai ziedus, ko paši pazīstam. Šādā veidā iespējams arī izvairīties no nejaušas indīgu augu iekļūšanas Jāņu rotās.

Būtībā 50 līdz 500 latu lielu sodu iespējams uzlikt arī par meiju ciršanu; šis process vispirms būtu jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem, tomēr Valsts mežu dienesta preses sekretāre Selva Šulce stāsta, ka "manā darba pieredzē nav bijis gadījumu, kad kāds ticis ķerts par meiju ciršanu". Lai arī uz meiju ciršanu, īpaši Jāņos, dienesti un īpašnieki skatās caur pirkstiem, drošības labad, lai Līgo svinības neapēnotu negaidīti naudassodi, zemes īpašniekus būtu vēlams informēt par meiju ciršanu. Ja jaunos kociņus cirst plānots Latvijas Valsts mežos, mežziņu kontaktinformāciju iespējams atrast organizācijas mājaslapā.

Iespējams, pazīstamākā Jāņu tradīcija ir ugunskuru dedzināšana; arī šajā ziņā jābūt uzmanīgiem. Visā valstī ugunskurus dedzināt ir aizliegts aizsargājamajās dabas teritorijās: par šādu rīcību dienesti var piemērot ļoti dažādus sodus, tomēr savā lauku īpašumā gada īsāko nakti ugunskura gaismā pavadīt nevar aizliegt neviens. Katrā pašvaldībā saistošie noteikumi, kas attiecināmi uz ugunskuru dedzināšanu ir savi, tādēļ ar tiem jāiepazīstas katram pašam.