No Latvijas Universitātes studentu padzen par smirdēšanu

Pērn Latvijas augstskolās kopumā mācības uzsāka aptuveni 125 tūkstoši jauniešu, taču, katru gadu vidēji 16 līdz pat 19 % studentu ir jāatvadās no sapņa par augstāko izglītību un tam par iemeslu ne vienmēr ir sliktas sekmes vai naudas trūkums. Piemēram, šoruden no Latvijas Universitātes kāds students "izmests" par smirdēšanu.

Eksmatrikulāciju jeb atskaitīšanu no augstākās izglītības iestādēm nosaka Augstskolu likums, kā arī katras augstskolas iekšējās kārtības noteikumi — to Neatkarīgajai apliecināja IZM Augstākās izglītības departamenta pārstāvis Anatolijs Melnis. Kā galvenos iemeslus studentu atskaitīšanai, A. Melnis minēja plaģiātismu, studiju maksas nemaksāšanu, nesekmību un arī augstskolu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu, kas dažkārt izpaužas visnotaļ negaidītā veidā.

Studenti raksta petīciju

Nevaru paciest kursabiedra krākšanu un smaku - ar šādiem vārdiem septembra sākumā Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes (DF) pirmā kursa studenti uzsāka diskusiju universitātes portāla forumā, lai meklētu risinājumu situācijai, kad viens no studentiem - Uģis Dzintarnieks - lekcijās ne tikai gulējis, bet arī nepatīkami smakojis.

„Teicām, lai viņš iet prom. Tas bija drausmīgi, jo smaka bija 20 metru rādiusā,” Neatkarīgajai stāstīja viens no pirmkursniekiem, kas vēlējās palikt anonīms. Cits DF pirmkursnieks situāciju ar Uģi skaidroja tā: „Baidījāmies pat viņam sēdēt blakus, lai kaut kas nepielīp.”

Savukārt pirmā kursa vecākais Rūdolfs Cibuļskis atzina, ka jau pirmajā mācību dienā, tikko ievēlēts par pirmā kursa vecāko, viņš saskārās ar kursabiedru Uģi, aptuveni 50 gadus veco vīrieti, kurš traucējis lekcijās. „Viņš sēdēja pašā aizmugurē un pirmā rindā sēdošie bija aizspieduši degunus. Smaka neciešama, studenti starpbrīžos pat devās svaigā gaisā, dažiem sāpēja galva” atceras R. Cibuļskis. Viņš devās pie Uģa, lai lūgtu atstāt auditoriju, taču sarunas nedeva nekādus rezultātus. Kursa vecākais atceras, ka Uģis uzreiz sācis stāstīt savas personīgās problēmas, ka trīs mēnešus dzīvojot uz ielas un ka nav gulējis. „Viņš nesaprata īsti uzdotos jautājumus, sāka stāstīt par savu dzīvi,” sarunu ar Uģi skaidro pirmā kursa vecākais.

Kad situācija jau kļuva neciešama, pirmkursnieki ķērās pie pēdējā salmiņa - petīcijas rakstīšanas. Petīcijā bija lūgums eksmatrikulēt studentu U. Dzintarnieku, pamatojoties uz LU Iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem, proti, savstarpējās attiecību kultūras neievērošana un tīrības un kārtības neievērošana telpās. Petīcijas organizators R. Cibuļskis nevarēja nosaukt precīzu skaitu, cik paraksti tika savākti, taču minēja, ka tie bija ap 70 vai pat 80 parakstiem no visiem120 pirmkursniekiem.

Cenšas palīdzēt

Jāsaka, ka pirms petīcijas rakstīšanas kursabiedri tomēr centās palīdzēt Uģim, izvirzot ideju par ziedojumu vākšanu un sadarbību ar kuratoru Jāni, taču neveiksmīgi, jo Uģa uzvedība nemainījās, un oktobra sākumā viņš tika atskaitīts no studijām DF.

„Nav šaubu, ka Universitātei ir jānodrošina normāli studiju apstākļi ikvienam. Tomēr tas nav Universitātes uzdevums nodarboties ar sociālo aprūpi.,” tā LU portālā situāciju ar U. Dzintarnieku komentēja DF dekāns J. Borzovs.

Iegūts augstākās izglītības diploms

Lai gan tam nav pierādījumu, Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs LU portālā pauda viedokli, ka U. Dzintarnieka motivācija iestāties DF bijusi saistāma ar vieglu iespēju iegūt stipendiju. Iestājoties Datorikas fakultātē, U. Dzintarnieks studētu par valsts budžetu, pie tam pretendētu uz stipendijas iegūšanu un dienesta viesnīcu, jo viņam ir invalīda apliecība.

Lai iestātos DF, ir nepieciešams tikai vidusskolas atestāts ar sekmīgiem vērtējumiem latviešu valodā un matemātikā. Pirmkursnieks Rūdolfs Cibuļskis stāsta, ka studijas uzsākt var jebkurš cilvēks, pat tāds, kas ne reizi nav ieslēdzis datoru. Jāpiebilst, ka ne Augstākās izglītības likums, ne LU uzņemšanas noteikumi neizvirza nekādus priekšnosacījumus uzņemšanai, atskaitot vidusskolas atestātu ar sekmīgām atzīmēm.

Tiesa, pēc informācijas, kas pieejama LU portāla forumā, U. Dzintarniekam savulaik izdevās iegūt LVU diplomu Vēstures un filozofijas fakultātē, taču pēc mātes nāves vīrietis mainīja savu dzīvesveidu. Šobrīd viņa dzīvesvieta nav zināma, tādēļ Neatkarīgajai neizdevās sastapt U. Dzintarnieku.

Ceļo no vienas skolas uz otru

Interesanti, ka LU nav vienīgā augstskola, kurai ir bijušas problēmas ar U. Dzintarnieku. Izrādās, ka pirms gada, septembrī, Ventspils augstskolā (VeA) U. Dzintarnieks iestājās Tulkošanas studiju fakultātē, lai maģistrantūras studiju programmā apgūtu Juridisko tekstu tulkošanu.

Kā pastāstīja VeA Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore Valda Rudziša, iestājoties Juridisko tekstu tulkošanas studiju programmā, bija jāuzraksta iestājpārbaudījums, kas sastāvēja no divām daļām – eksāmens latviešu valodā un tulkošana no angļu valodas. V. Rudziša stāstīja, ka ar U. Dzintarnieka iestājpārbaudījuma vērtējums bija „godīgi, labi nopelnīts 6”.

Lai gan arī Ventspils augstskolas studenti protestējuši pret jaunā kursabiedra un kopmītņu biedra higiēnas problēmām, ventspilnieki pret Uģi bija lojāli un centās šo faktu ignorēt. Lai gan profesore V. Rudziša atzīst, ka šāda situācija augstskolas praksē bija pirmoreiz, mācības U. Dzintarnieks pameta labprātīgi - vīrietis no studijām pazuda, tiklīdz saņēma vienreizējo pabalstu, ko augstskola viņam piešķīra par invaliditāti. Lai gan oficiāli U. Dzintarnieks no šīs augstskolas tika atskaitīts, eksmatrikulācijas iemesls bija studiju programmas noteikumu nepildīšana.

„Studijas viņu pārāk neinteresēja,” atceras V. Rudziša, atklājot, ka U. Dzintarnieks bija viens no budžeta vietas ieguvējiem, taču viņš necentās saglabāt to, kas iegūts.. „Man likās, ka tā ir viņa ideja – es esmu tāds un par to man kaut kas pienākas,” savu viedokli Neatkarīgajai pauž VeA asociētā profesore.

Iemeslus zina pašas augstskolas

Jāpiebilst, ka no lielākajām valsts augstskolām atbirušo studentu skaits 2007./2008. akadēmiskajā gadā svārstījās no 16 – 19%. Latvijas Universitātē no kopējā pilna laika studiju studentiem tie bija 16,6 % jeb 2621 cilvēki. RTU atskaitīto studentu skaits bija 19,7 % no kopējā studentu skaita, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē 18,7% no studentu kopskaita. Lielākajā privātajā augstskolā Biznesa augstskolā „Turība” atbirušo skaits sastādīja 797 studentus jeb 18,5 % no kopējā studentu skaita.

Kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis A. Melnis, konkrētas informācijas un statistikas par iemesliem, kāpēc studenti pārtrauc studijas, ministrijai neesot, tas zināms ir tikai augstskolām pašām.