Daugavpilī atklāj Marka Rotko mākslas centru
Vakar Daugavpils cietoksnī, piedaloties apmēram 200 viesiem, tika atklāts Marka Rotko mākslas centrs.
Daudzfunkcionālā centra atklāšanas ceremonijā piedalījās vairāku valstu Latvijā akreditētie vēstnieki, arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, augsti valsts ierēdņi, politiķi, mākslinieki, mākslas zinātnieki un mūziķi. Īpaši viesi, protams, bija pasaulslavenā mākslinieka bērni Keita Rotko Prizela un Kristofers Rotko. Viņi pauda gandarījumu, ka mākslinieku veikumu dzimtajā pilsētā atceras un novērtē, un atminējās, ka M. Rotko bieži atcerējies savu bērnības pilsētu. Marks Rotko – īstajā vārdā Markuss Rotkovičs (1903–1970) – Daugavpilī, toreizējā Dvinskā, pavadīja mūža pirmos desmit gadus, pēc tam ģimene emigrēja uz Ameriku.
M. Rotko mākslas centrs ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar Daugavpilī dzimušā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem. Centra atklāšanas pasākumu virkne iesākās jau pusdienlaikā un turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Pulksten 13 tā sākās ar M. Rotko mākslas centra ēkas, kura renovēta, īstenojot ERAF atbalstītus projektus apmēram divu miljonu latu apmērā, iesvētīšanu. Savu svētību centram deva trīs lielāko kristīgo konfesiju mācītāji – Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles dekāns Andis Lenšs, Daugavpils katoļu Dievmātes draudzes prāvests Juris Bukāns un Daugavpils rajona pareizticīgo prāvests Georgijs Popovs. Tad arī visiem klātesošajiem bija iespēja aplūkot gan sešus Marka Rotko darbu oriģinālus, ko atvēlējuši viņa bērni, gan pārējo ekspozīciju.
No šodienas centrs ver durvis visiem interesentiem, un pirmajā dienā pilsētnieki un pilsētas viesi to var apmeklēt par pazeminātām cenām – apskatot visus sektorus, izņemot Marka Rotko ekspozīciju, tikai par vienu latu, savukārt oriģināldarbu zāles apmeklējums maksā divus latus. Apmeklētāji aicināti apskatīt Markam Rotko veltīto ekspozīciju – tajā skaitā sešu gleznu oriģinālus, kā arī citas ekspozīcijas – Pītera Grifina (Lielbritānija) grafikas, Solomona Geršova (Krievija) gleznas, Pētera Martinsona (Latvija) keramikas darbus un Latgales mākslinieku veikumu.