Jūrmalas prokuroru kukuļošanas skandāla pēdas Igaunijā

Pagājušonedēļ Tiesa sākusi izskatīt skaļo kukuļošanas skandālu, kura gaitā pirms gada atstādināja Jūrmalas prokurori Irinu Bogdanovu, bet cietumā nonāca kādas pārvadājumu firmas SIA Konkordija AB īpašnieks Boriss Rjazanskis.

Izvirzīta apsūdzība, ka B. Rjazanskis it kā esot uzkūdījis kādu Jūrmalā dzīvojošu Igaunijas pilsoni Ralfu Milleru (pirms vairākkārtējām uzvārda maiņām viņš bijis pazīstams arī kā Ralfs Kopels un Vladimirs Milakovs) dot 25 000 latu kukuli, lai izbeigtu pret R. Milleru ierosināto kriminālprocesu par draudēšanu ar lauzni.

Tiesu atliek līdz februārim

Šo notikumu rezultātā I. Bogdanova ir saslimusi un pašlaik ir izņēmusi darba nespējas lapu, tāpēc tiesa atlikta līdz februārim. Pieprasot veikt medicīnisko ekspertīzi, lai pārbaudītu bijušās prokurores spējas aizstāvēties,

valsts apsūdzību tiesā aizstāvošā prokurore Velta Zaļūksne uzstājās tik pārliecināti, ka tiesnesis Andis Celms piekodināja abām pusēm izturēties ar cieņu. "Es biju plānojis šo lietu virzīt uz priekšu ātri – pierādījumu pārbaudi var pabeigt arī vienā dienā," tiesnesis neslēpa savus nodomus. Taču arī lietas atlikšana uz nākamo gadu neko nemainīšot – "pensijā iet netaisos", ironizēja tiesnesis.

Igaunijas organizētās noziedzības aizkulises

Tikmēr ziņas no Igaunijas liek domāt, ka šī lieta var pavērt ieskatu Igaunijas organizētajā noziedzībā. "Ralfa Millera/Kopela vārds mums ir pazīstams," apstiprināja Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas pārstāvis Tūli Hārsons. "Bet neko vairāk es nevaru pateikt. Lietas ir procesā."

R. Millera sieva Sanna Millere, kura ir viena no galvenajām lieciniecēm Jūrmalas prokurores iespējamās kukuļošanas lietā, savulaik bijusi biznesa partnere vienam no Igaunijas 90. gadu organizētās noziedzības bosiem – Haronam Dikajevam. S. Millerei savulaik piederējuši 12,5% daļu uzņēmumā Tallbest Invest OÜ, kurā 50% piederējuši H. Dikajevam. "Dikajevs Igaunijas organizētajā noziedzībā joprojām [pat pēc iznākšanas no cietuma] ir pirmā trijnieka figūra," pastāstīja leģendārais igauņu policijas virsnieks Koits Pikaro, kurš 90. gados bija redzamākais cīnītājs pret bandītiem un mafiju, bet vēlāk kļuva par Rīgikogu deputātu. "Ja Dikajevs nebūtu čečens pēc izcelsmes, tad droši vien būtu nr. 1 Igaunijas noziedzīgajā apritē." Jau rakstīts, ka H. Dikajevs ticis notiesāts par naudas izspiešanu, bet iepriekš bijis izmeklēšanā saistībā ar brutālu slaktiņu pret konkurējošu bandu (viens no konkurentiem atrasts miris, divi ir bezvēsts prombūtnē, bet bandas līderis nogalināts Polijā), kā arī par iespējamu saistību ar kādas igauņu avīzes izdevēja slepkavību, nelikumīga šaujamieroča nēsāšanu utt.

Algotu darbu nestrādā

Tiesā žurnālistiem neizdevās uzdot jautājumus ne R. Milleram, ne S. Millerei – viņi ieradās novēloti un aizgāja, pirms tiesnesis A. Celms pasludināja sēdi par slēgtu. Tāpēc joprojām nav zināmi Milleru ģimenes īpašumu un biznesa izcelsmes avoti. Pēdējo piecu gadu laikā R. Milleram, kuram it kā būtu jāspēj dot 25 000 latu kukulis, nav bijuši nekādi oficiāli darījumi, tikai neveiksmīgs biznesa projekts kopā ar kādu Jūrmalas nekustamā īpašuma uzņēmēju. Viņa paša dibinātā firma SIA RK Invest ar 2000 latu pamatkapitālu 2007. un 2008. gadā nav apgrozījusi nevienu latu, arī sieva – pēc R. Millera izteikumiem – nestrādājot algotu darbu. Taču tas netraucēja R. Milleram līdz 2008. gadam dot komercķīlas par kopējo apjomu 22,7 miljoni latu, bet viņš pats nopircis nekustamo īpašumu Jūrmalā par 2,04 miljoniem latu, pilnībā sedzot kredītu Parex bankā divas nedēļas pēc tā paņemšanas.

Pārrobežu sarunas

Starp Latvijas un Igaunijas čečeniem jau iepriekšējos gados pastāvējuši interesanti kontakti. "Pirms robežkontrole starp Latviju un Igauniju tika noņemta sakarā ar pievienošanos Šengenai, un vēl pirms H. Dikajevs iesēdās cietumā par reketu, mēs vairākkārt novērojām H. Dikajeva kontaktus ar Beslanu Krūmiņu, kurš ilgstoši ticis uzskatīts par Latvijas čečenu neoficiālo līderi. Notika tas tā: abi divi devās uz Ainažu/Iklas robežpārejas punktu, kur aprunājās, stāvot katrs savā robežas pusē. Līdz ar to robežsargi abās pusēs viņus nepārbaudīja datubāzēs. Tikai vēlāk viņi saprata, ka tur bija kameras un ka mēs visu filmējam," Neatkarīgā uzzināja tiesībsargājošajās institūcijās.

Svarīgākais