Korupcijas skandāls Daugavpilī nebija "zibens spēriens no skaidrām debesīm"
Parādoties aizvien jaunai informācijai Daugavpils korupcijas skandāla sakarā, iedzīvotāju vidū tikai pieaug pārliecība, ka nav runa par atsevišķu gadījumu, bet par gadiem izveidojušos sistēmu.
Neapšaubāmi, pavērsiena punkts bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātes februāra pirmajās dienās. 1. februārī KNAB darbinieki veica pārbaudi pašvaldības akciju sabiedrībā Daugavpils siltumtīkli, tika aizturētas sešas personas – Daugavpils siltumtīklu vadītājs Māris Laudiņš, uzņēmēji Antons Oglodkovs un Sergejs Karnauhovs, Daugavpils vicemērs Vjačeslavs Širjakovs, kā arī firmas Batergo pārstāvji Jānis Sprinovskis un Gints Sorokins. Pēc tam ar tiesas lēmumu tika apcietināti V. Širjakovs, J. Sprinovskis un G. Sorokins, bet pārējie atbrīvoti, nepiemērojot ar brīvības atņemšanu saistītus drošības līdzekļus.
Neapmierinātība bija arī iepriekš
Taču nevar apgalvot, ka tas bija «zibens spēriens no skaidrām debesīm», arī iepriekš Daugavpilī notiekošais nereti tika salīdzināts ar «Bizantiju». Janvārī tika publiskoti Valsts kontroles veikto pārbaužu rezultāti. Veicot revīziju par Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka tās sniegušas pakalpojumus par ekonomiski nepamatotām un necaurskatāmām cenām, tādējādi no 2010. līdz 2012. gadam pakalpojumu saņēmējiem ir radušies vismaz 1,36 miljonu latu nepamatoti izdevumi. Daugavpils dome un kapitālsabiedrības gan vismaz daļai VK secinājumu nepiekrita un joprojām pastāv uz savu taisnību.
No VK puses pārmetumi bija četrām pašvaldības kapitālsabiedrībām – Sadzīves pakalpojumu kombināts, Labiekārtošana D, Daugavpils lidosta un Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums. Daugavpils siltumtīkli starp tām nebija un līdz 1. februārim tika pasniegts gluži kā parauguzņēmums. Taču, atskatoties pavisam nesenā pagātnē, līgums starp Batergo un Daugavpils siltumtīkliem, kas tagad ir korupcijas skandāla centrā, jau labu laiku pirms KNAB aktivitātēm izraisīja plašu neapmierinātību Daugavpils sabiedrībā.
Piemēram, pagājušā gada 12. novembrī vairāki simti cilvēku pulcējās protesta akcijā Daugavpilī pie pilsētas domes. Viens no akcijas rīkotājiem, sabiedriskās organizācijas Dvinskas tautas patriotiskās jaunatnes savienība vadītājs Jurijs Zaicevs pauda, ka 20 megavatu jaudas atdošana siltumenerģijas ražošanai privātuzņēmējiem SIA Batergo pašvaldības a/s Daugavpils siltumtīkli siltumcentrālē nr. 3 faktiski ir slēpta uzņēmuma privatizācija.
Tobrīd gan šīs aktivitātes neizsauca plašāku rezonansi, tās tika pasniegtas un daļā sabiedrības arī uztvertas kā atsevišķas marginālas grupas priekšvēlēšanu aktivitātes, bet latviskajā sabiedrības daļā vispār J. Zaiceva darbība, tiesa, citu iemeslu dēļ, neizraisīja uzticību. Viedoklis, ka līgums ir daugavpiliešiem neizdevīgs, figurēja gan sabiedrībā, gan regulāri parādījās vietējos medijos, taču trūka dziļākas analīzes.
Jautājums par mēra atbildību
Tūlīt pēc KNAB aktivitātēm Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, kura tagad pārstāv Reformu partiju, apgalvoja, ka, pēc viņas domām, KNAB veiktā pārbaude saistīta ar pilsētā sākušos priekšvēlēšanu politisko cīņu. Viņa arī pauda šaubas, vai pārbaudes gaitā Daugavpils siltumapgādes uzņēmumā tiks atklātas kādas nelikumības. Pat gandrīz divas nedēļas vēlāk sarunā ar Latvijas Radio Daugavpils domes priekšsēdētāja sacelto ažiotāžu skaidroja ar priekšvēlēšanu cīņām.
Taču vairāki Daugavpils domes deputāti ir norādījuši uz domes vadības, mēra Žannas Kulakovas atbildību. Trīs domes koalīcijas deputāti, kas pārstāv savulaik Ž. Kulakovas dibināto Attīstības partiju, – Ivars Šķiņčs, Jevgeņijs Ustinskovs un Sergejs Mihailovs – vietējā Dautkom televīzijā vērsās pie pašvaldības vadītājas ar prasību pēc atklātības un objektivitātes, lai pilsētniekiem tiktu sniegti paskaidrojumi par trim siltumstacijām, tāpat arī par iecerēto atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību un naftas bāzi cietoksnī. Viņi rosina piesaistīt neatkarīgus ekspertus Daugavpils siltumtīklu noslēgto līgumu izvērtēšanā. Kā pauda deputāti, mēra rīcība ir vismaz nesaprotama, ir informācijas vakuums un apgalvojumi, ka situācija tiek kontrolēta, bet tas tikai nokaitē atmosfēru sabiedrībā. Ja aicinājumi tiks ignorēti, deputāti atstāj sev tiesības uz atbildes soļiem. Pagaidām par pilsētas domes priekšsēdētājas atlaišanas iniciēšanu netiek runāts, taču, kā norādīja I. Šķiņčs, ja citas izejas nebūs, varētu prasīt arī Ž. Kulakovas atkāpšanos.
Savukārt pilsētas domes deputāts Pēteris Dzalbe laikrakstā Latgales Laiks saka: «Es iesaku pilsētas domes vadītājai atzīt savu vainu KNAB un nolikt pilnvaras. Esmu pārliecināts, ka līgums (ar firmu Batergo) tika absolūti bezatbildīgi parakstīts ar viņas ziņu, jo viņa, būdama domes priekšsēdētāja, ir uzņēmuma akciju turētāja.» Viņš atgādināja, ka jau iepriekš brīdinājis par iespējamām pārbaudēm un to sekām, bet tad viņš apvainots populismā. Deputāts uzskata, ka pašreizējā situācija vēl nav loģisks iznākums, iespējams, būs nepatīkami pārsteigumi.
Interesanti, ka par korupcijas skandālu klusē pirmais vicemērs Vitālijs Azarevičs, kurš tāpat kā apcietinātais Širjakovs tika domē ievēlēts no Saskaņas centra saraksta, un savu viedokli nav publiskojusi arī partija.
Uzsver Oglodkova un Karnauhova lomu
Korupcijas skandāls ir izskanējis laikā, kad iedzīvotāji ir saņēmuši dramatiskus rēķinus par siltumenerģiju, tādā situācijā daugavpiliešu reakcija ir pašsaprotama. To, ka dominē krasi negatīva attieksme pret domes vadību, var pārliecināties gan sarunās ar vienkāršajiem iedzīvotājiem, gan lasot komentārus interneta portālos.
Cilvēkus pārņem sašutums, gandrīz ik dienu lasot jaunas ziņas par darbībām, kas vairāku gadu garumā risinājušās pilsētā. Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns savā pētījumā uzsver minēto uzņēmēju Antona Oglodkova un Sergeja Karnauhova lomu. Pašlaik abu nozīmīgākais bizness ir saistīts ar akciju sabiedrību SpecATU un atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, bet izrādās, ka viņi dažādos veidos vairāku gadu garumā ir ietekmējuši pašvaldības darbību.
Piemēram, tagadējais Saeimas deputāts, bijušais mērs Jānis Lāčplēsis minētajā I. Leitāna pētījumā ir pārliecināts, ka būtiska loma tajā, ka 2011. gada pavasarī domnieki atcēla viņu no mēra amata un ievēlēja par pilsētas galvu Ž. Kulakovu, bijusi tieši A. Oglodkovam ar S. Karnauhovu. «Nepiekritu trešās siltumcentrāles privatizācijai, nepiekritu slēgt ielu uzturēšanas līgumu uz pieciem gadiem,» apgalvo J. Lāčplēsis. Viņš uzskaita abiem pietuvinātos deputātus – no LPP/LC ievēlētā Ž. Kulakova, no SC ievēlētie V. Širjakovs un domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs, Anžela RimvidaMickeviča no Latgales tautas, arī no LSDSP ievēlētie, tagad jaunizveidotās Mūsu partijas līderi Līvija Jankovska un Mečislavs Truskovskis.
Savukārt jau trešajā domes sasaukumā ievēlētais neirologs Viktors Butāns, kurš pabijis arī SpecATU padomē, ir Karnauhova svainis. Viņa māsa ir Lilija Karnauhova, uz kurai piederošās zemes netālu no dzīvojamajām mājām Ruģeļu mikrorajonā SpecATU tagad iecerējusi būvēt sadzīves atkritumu šķirošanas līniju. Cilvēki to visu tā arī novērtē – «krugovaja poruka», ko latviski varētu dēvēt par «riņķa danci», kur cits ar citu saistīti.
Vismaz līdz februāra sākumam A. Oglodkovs un S. Karnauhovs bijuši ļoti ietekmīgi, tāds domes lēmums, kas būtu pretējs viņu interesēm, nevarējis tikt pieņemts, uzskata J. Lāčplēsis. Līdzīgi A. Oglodkovu un S. Karnauhovu raksturo arī Pēteris Dzalbe, kurš uzskaita vairākas lietas, kuras, pēc viņa domām, sev par labu ietekmējuši uzņēmēji – gan neskaitāmās uzvaras pašvaldības iepirkumos par atkritumu izvešanu un ielu uzturēšanu, gan neseno atkritumu tarifa palielinājumu.
Sprinovska firmas jau vairākus gadus
Ja abi minētie pamatā ir Daugavpils mēroga darboņi, tad Jānis Sprinovskis tiek dēvēts par elektrības dubultā tarifa krusttēvu. Pēdējā laikā medijos ir parādījies daudz informācijas par viņa darbību. Ar uzņēmēju J. Sprinovski, kuru KNAB aizturēja dēvētajā Daugavpils siltumtīklu lietā, saistītas koģenerācijas stacijas pēdējos gados no a/s Latvenergo, kā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, saņēmušas dāsnus maksājumus – kopumā 9,626 miljonus latu.
Tagadējās korupcijas lietas centrā ir līgums ar J. Sprinovskim piederošo un G. Sorokina pārvaldīto uzņēmumu Batergo par siltumenerģijas pirkšanu Daugavpilī. Taču viņa darbība Daugavpilī ilgst jau vairākus gadus. Jau 2007. gadā J. Sprinovskim izdevās pirmo reizi uzvarēt Daugavpils siltumtīklu konkursā par siltuma piegādi. Gadu vēlāk bija apjomīgs līgums jau par cita mikrorajona apsildi. Pilsēta pat atteicās modernizēt savas iekārtas, tās daļēji nodeva J. Sprinovska rīcībā un turpināja pirkt siltumu. 2011. un 2012. gadā Daugavpils siltumtīkli atkal sarīkoja konkursus par siltuma piegādi un pieteikušās tikai J. Sprinovska firmas, kas arī uzvarēja.
Iedzīvotāju uzticības nav
Tādējādi var secināt, ka korupcijas skandāls nav tikai viena atsevišķa epizode, tas ir kā spilgts uzliesmojums ilgāku laiku gruzdošā ugunskurā. Pavisam drīz, 1. jūnijā, būs pašvaldību vēlēšanas, kurās acīmredzot startēs gan pašreizējā domes vadība un deputāti, gan arī agrāko laiku Daugavpils līderi. Pašlaik aktīvi dažādos jautājumos savu pozīciju pauž Jānis Lāčplēsis, mazāk to dara vēl viens bijušais Daugavpils mērs, pašlaik no ZZS Saeimā ievēlētais Rihards Eigims. Deputātu kandidātu saraksti vēl gan nav publiskoti, domājams, ka tagad ne viens vien Daugavpils politiķis apsver savu tālāko rīcību.
Pārmaiņas Daugavpilī ir nepieciešamas. Bažas izsauc tikai tas, ka uz skandālu fona politisko kapitālu var iegūt tādas partijas kā, piemēram, Vladimira Lindermana Par dzimto valodu, pagājušā gada nogalē Daugavpilī dibinātā Gods un kārtība, arī PCTVL, kuru lojalitāte latviskai Latvijai kopumā rada šaubas.