Daugavpils cietoksnis atdzimst par 20,5 miljoniem latu
Daugavpils cietoksnis pamazām kļūst par populāru tūrisma objektu. Iepriekšējās desmitgadēs šis objekts nolaists, taču pēdējos gados sakārtota infrastruktūra, informē Cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis un projektu eksperts Artjoms Mahlins.
Cietoksnī realizēti 11 pašvaldības projekti par 5,5 miljoniem latu, uzsvēra A. Mahlins. Turpinās divu projektu realizācija – ielu infrastruktūras sakārtošana, kas noslēgsies šā gada pavasarī, un Nikolaja vārtu un ielas rekonstrukcija, ko paredzēts pabeigt 2014. gada jūlijā. Vēl cietokšņa teritorijā īstenojas Valsts nekustamo īpašumu aģentūras projekts – Policijas ēku kompleksa izveide par 2,8 miljoniem latu. Cietoksnī kopumā pēdējos četros gados piesaistītas investīcijas – 20,5 miljoni latu.
Skaits vairākas reizes lielāks
J. Dukšinskis informēja, ka cietoksnis ir atklāta teritorija, tādēļ patiesais apmeklētāju skaits ir vairākas reizes lielāks, jo uzskaitīti tikai tie, kuri ienākuši Kultūras un informācijas centrā. Pēc informācijas analīzes var redzēt, ka visvairāk tūristu ir no Latvijas, seko Krievijas, Lietuvas, Vācijas un Polijas viesi. Pērn cietoksni apmeklēja 7276 tūristi, skaitam esot tendence palielināties, tūristi braucot visu gadu, tomēr vislielākais pieplūdums ir vasarā, jo maijā cietoksni apmeklēja 1011 tūristi, jūnijā – 1123, jūlijā – 1654, augustā – 1339, bet septembrī – 983 tūristi. Lielo infrastruktūras projektu dēļ cietoksnī nevarēja rīkot apjomīgus pasākumus.
Ir daudz cietokšņa patriotu, kuri brīvprātīgi palīdz pasākumu rīkošanā. Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas pateicību saņēma brīvprātīgie Ivars Magazeinis, Māris Grunskis un Aleksandrs Dmitrijevs. Viņi aktīvi darbojas arī pētniecības jomā un strādā ar tūristiem. M. Grunskis atcerējās, ka bērnībā kopā ar draugiem ložņājis pa cietokšņa kazemātiem un aizsargceltnēm, tas rosinājis fantāziju un bijis interesanti saprast, kas un kāpēc tur bijis un noticis. Tā pusaudža gados, sākot nopietnāk pētīt cietoksni, pamazām veidojies priekšstats, kā tur viss funkcionējis, radusies izpratne par būves unikalitāti. Tagad Māris ir brīvprātīgais ekskursiju vadītājs, viņš stāsta tūristiem par cietoksni, tā uzbūvi un vēsturiskajiem notikumiem.
Unikāls notikums
Speciālisti cer, ka šogad būs apmeklētāju skaita pieaugums, jo paredzēti vairāki interesanti pasākumi. 2013. gadā cietokšņa Informācijas un tūrisma centrs plāno iesaistīties Kultūras mantojuma dienu rīkošanā, kuru devīze būs Skolas kultūras pieminekļos. Šogad aprit 180 gadi kopš cietokšņa vaļņu izbūves un iesvētīšanas. Ir plānots plašāk iesaistīties Lāčplēša dienas pasākumos ar lāpu gājienu. Protams, cietoksnis piedalīsies pilsētas svētkos, Muzeju naktī, tūrisma konferencē. Pavasarī tur atklās Marka Rotko mākslas centru. 16. janvārī pēc vairākiem gadu desmitiem atkal tika atvērti Nikolaja vārti, kas tika demontēti, bet pēc restaurācijas autentiskie vārti būs pieejami apmeklētājiem un priecēs tūristus.
Ēkas arī valsts vajadzībām
Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka norāda, ka ir ieceres par cietokšņa parku, bet pagaidām risinās jautājumi ar valdību, jo parks pieder Finanšu ministrijai. Bet jau pašlaik parkā var baudīt ziemas priekus – tur ierīkota slidotava, var pastaigāties pa cietoksni. Cietokšņa attīstībai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar dažādām institūcijām, jo ne tikai pašvaldībai pieder īpašumi cietokšņa teritorijā. Plānots izveidot padomi, lai pulcētu ekspertus un institūciju pārstāvjus un kopīgiem spēkiem attīstītu unikālo objektu. Arī Valsts nekustamo īpašumu aģentūra aktīvi iesaistās, jo februārī plānota darba grupas sēde un tiks atjaunots darbs ar ministrijām par aktīvāku ēku izmantošanu valsts vajadzībām. 22. janvāra vakarā Daugavpils cietoksnī sveču gaismā tika aizlūgts par pirms 150 gadiem Inflantijā notikušās janvāra poļu sacelšanās bojāgājušajiem.