Usmā muzejam uzdāvina ar detektoru atrastas senlietas
Atbilstoši jaunajiem grozījumiem likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību visas atrastās senlietas, kas datējamas ar 17. gadsimtu un senāku laiku, tagad pieder valstij. Tomēr Usmas pagasta iedzīvotājs Arvīds Betmanis Ventspils muzejam nolēmis atdot arī jaunāku laiku senlietas.
To vidū ir arī daži vērtīgi atradumi, kas atspoguļo vēstures notikumus. Ventspils muzeja vēsturniekus visvairāk ieinteresēja nelielais no zemes izraktais sudraba latu depozīts.
Usmas pagasta Amjūdzes iedzīvotājs Arvīds Betmanis ar dažādu senlietu meklēšanu tuvējā apkārtnē aizraujas vairāk nekā gadu. Talkā tiek ņemts metāla detektors. Pa šo salīdzinoši īso laiku jau ir savācies iespaidīgs atradumu klāsts – pārsvarā tās ir dažādas 20. gadsimta liecības, taču ir arī dažādi 18. un 19. gadsimta metāla izstrādājumi. Visu savākto Arvīds nolēma atdot muzejam. «Atdošu to visu muzejam ar lielu prieku. Man nemaz nav žēl,» uzsver Arvīds, kurš tādā veidā vēlas ierakstīt kādu teikumiņu sava novada vēstures lappusēs. Uz Amjūdzi devās muzejnieki Ingrīda Štrumfa un Armands Vijups, lai dāvinājumu aplūkotu un pieņemtu.
Usmenieks savas kolekcijas izrādīšanu sāk ar, viņaprāt, mazvērtīgākajiem atradumiem. Esot taču intriga jāsaglabā līdz beigām, kad tikšot rādīts visvērtīgākais. Vispirms muzejnieku vērtējumā nonāk atrasto pakavu kolekcija. Tajā ir gan jaunāki, gan vecāki pakavi, tostarp no Ulmaņa laikiem. Pēc tam seko dažādas medību un kara lietas – lodes, raķešu patronu čaulas, renkuļi, atsvari un citas mantas. Vēl citā kastītē ir saimniecības piederumi – kaltās naglas, skrūves, nazīši u.c. Interesanti, ka sirmgalvis ar metāla detektoru zemē atradis arī pats savu agrā bērnībā pazaudēto nazīti. Pēc brīža uz galda izbirst dažādas pogas, tostarp vācu armijas formas pogas, arī kāda sena apsudrabota poga un glīta blūzes poga ar iegravētu puķīti.
Ir arī vairākas rotaslietas – 19. gadsimta dāmu jostas fragments, maza krekla saktiņa, vīrieša gredzens, kas, iespējams, pat pieder Arvīda vectēvam, jo uz tā ir iegravēts kuģis, bet vectēvs bijis jūrnieks. Dažu atradumu lietojums sākotnēji tā arī nav saprotams. Piemēram, kāda lietiņa izskatās pēc ausu tīrāmās karotītes, bet iespējams tai bijis cits lietojums.
Nu ir pienācis laiks «saldajam ēdienam». Saimnieks ņem atslēgu, lai no aizslēgtās rakstāmgalda atvilktnes izņemtu vērtīgāko. To vidū ir atrastais nelielais depozīts –16 sudraba lati un sudraba rokassprādze. Tas viss bijis ietīts 1941. gada avīzē – tā laika radio programmā, kas arī ir ļoti labi saglabājusies. Savukārt pats sainītis ielikts katliņā, kas bija norakts aptuveni metru dziļumā. A. Vijupa vērtējumā tieši šis atradums ir vērtīgākais ne tikai pagasta, bet arī Latvijas mērogā, jo tas atspoguļo kara laikam raksturīgos mēģinājumus noslēpt mantu. Depozītā noglabātie16 sudraba lati būtu aptuveni tas pats, kas mūsdienu cilvēkam 50 lati, lēš A. Vijups. Tas nav ne daudz, ne maz. Tomēr tā ir sudraba nauda, ko kāds ir paslēpis nebaltām dienām.
Tāpat Arvīds muzejam atdeva atrastas monētas – gan senas zviedru monētas, gan arī kādu labi saglabājušos Kurzemes hercogistes laika šiliņu no 18. gadsimta, kas datējams ar 18. gs. 60. gadiem.
Muzeja acīs vērtīgs guvums esot arī priekšmeti no bunkura, kurā pēc Otrā pasaules kara no padomju režīma slēpies kāds Usmas iedzīvotājs. «Tās ir jaunāko laiku vēstures liecības, kas ar visu stāstījumu nonāks muzeja fondos,» akcentē A. Vijups, kas ir pateicīgs Arvīdam par viņa labo gribu un gatavību muzejam atdot liecības un ziņas par sava pagasta vēsturi.
Jāatgādina, ka 23. janvārī stājušies spēkā grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas paredz, ka visas atrastās senlietas, kas datējamas ar 17. gadsimtu un senāku laiku, pieder valstij. Tagad par katru šādu atrasto senlietu ir obligāti jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vai muzejam. Šajā dāvinājuma gadījumā neviens atradums nebija tik sens.