Juris Binde: Pamatvērtības Latvijā joprojām ir "Dievs, Daba, Darbs"
Saruna ar ilggadējo LMT prezidentu Juri Bindi par telekomunikāciju attīstības nākotni, konkurenci, uzņēmuma un Latvijas valsts attīstības kļūdām un pamatvērtībām.
– Biznesā ļoti svarīgi ir pareizi prognozēt nākotni. Kādu redzat attīstības virzienu telekomunikāciju nozarei?
– Telekomunikācijās ir tāds profesionālais joks – cik tāla ir ilgtermiņa prognozēšana – seši vai deviņi mēneši? Nozare attīstās ļoti strauji, un vieglāk ir prognozēt to, kas notiks pēc divdesmit gadiem, jo par šādu prognozi man nebūtu jāuzņemas nekāda atbildība. Prognozes balstās iepriekšējā pieredzē. Šobrīd ir interesants periods, kad beidzās 20 gadu cikls, kura laikā telekomunikācijas ir attīstījušās vienā, pārsvarā balss telefonijas virzienā ar ķēžu komutāciju. Šobrīd ir sasniegts zināms piesātinājums un sākas jauns spirāles vijums, kas bāzēts uz datu pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka līdzšinējie tīkli, kas pamatā izmantoja ķēžu komutāciju, kļūs vairāk līdzīgi datu pārraides tīkliem, kas izmanto kā pamattehnoloģiju interneta protokolu (IP). Šī paradigmas maiņa infrastruktūras jomā noteiks attīstības perspektīvas nākotnē. Līdz ar elektronikas tālāko attīstību, to miniaturizāciju arvien palielinās galaierīču jauda un saskartnes kļūst daudz ērtākas. Piemēram, skārienjutīgie ekrāni no lietošanas viedokļa ir ergonomiskāki par taustiņu aparātiem. Šis virziens turpinās attīstīties, bet ir vēl viena svarīga komponente, kas noteiks tālāko procesu. Tā ir satura esamība un pieejamība.
– Ko ar to domājat?
– Ar saturu parasti saprotam piekļuvi dažādām datu bāzēm, internetvietnēm, kā arī dažādiem portāliem. Pārskatāmā nākotnē – piecu, septiņu gadu laikā – būs izveidota ceturtās paaudzes LTE (long time evolution) telekomunikāciju sistēma, kas ļaus mobilo telekomunikāciju tīklus, infrastruktūru izmantot dažādiem industriāliem pielietojumiem. Piemēram, telemetrijā. Jau šobrīd Latvenergo izmanto tā saucamos smart metering, kur ir saskartne starp elektroenerģijas skaitītāju un datu bāzi un šī informācija tiek noraidīta, izmantojot mobilo telekomunikāciju tīklu. Līdzīgi datus izmanto Rīgas siltums.
– Kā Latvija šajā attīstības nogrieznī izskatās uz pasaules fona?
– Šajā attīstības nogrieznī Latvija izskatās ļoti labi. 20 gados, kopš Latvijā darbojas LMT, un varam droši teikt, ka LMT ir uzņēmums, kas veidoja un virzīja Latvijas mobilo telekomunikāciju attīstību, esam nonākuši līdz tam, ka Latvijas telekomunikāciju tīkli, pakalpojumi un cenu struktūra ir viena no labākajām Eiropā.
– Atceros, ka gadu tūkstošu mijā valdīja ļoti asa konkurence starp LMT un tolaik vēl Baltcom (tagad Tele2). Vēlāk parādījās arī trešais operators – Bite – un konkurence vēl vairāk saasinājās. Kā konkurences cīņa ietekmējusi Latvijas situāciju?
– Konkurence turpinās visu laiku, un tā spēlē zināmu lomu, lai notiktu virzība uz priekšu. Tomēr ir gadījumi, kad konkurence nodara arī zināmu ļaunumu. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad jāveic ļoti lielas investīcijas. Piemēram, šajā brīdī, kad ir jāpāriet uz jauniem tīkliem. Kā jau minēju, šobrīd ir jauna attīstības spirāle, un, lai mēs varētu izveidot Latvijā normālu ceturtās paaudzes mobilo telekomunikāciju tīklu, šie ieguldījumi varētu būt diezgan lieli. Tajā pašā laikā, ja citi operatori uzskata, ka galvenais kritērijs ir tikai un vienīgi cena, tad ir jāveltī diezgan lielas pūles, lai varētu sasniegt savus plānotos mērķus. Telekomunikācijas ir ilgtermiņa bizness, un reālais atmaksāšanās laiks, atkarībā no tehnoloģijas, ir ne mazāks par pieciem gadiem.
– Latvijas iedzīvotāju skaits un blīvums ir salīdzinoši mazs. Ir trīs operatori, un katram bija jāuzbūvē visā Latvijas teritorijā retranslācijas torņi utt. Tagad nāk jaunā ceturtā paaudze un atkal jāiegulda, bet iedzīvotāju skaits, kas šīs investīcijas finansē, ir mazs. Vai tas nozīmē, ka trīs operatori uz šādu iedzīvotāju skaitu Latvijai ir par daudz?
– Trīs operatori ir diezgan optimāls skaits. Divi būtu par maz, bet četri jau par daudz. Ir arī negatīvi piemēri – Dānija, kur uz aptuveni 5 miljoniem iedzīvotāju ir 8 operatori un vēl kādi 50 virtuālie operatori. Tur šī cīņa notiek vēl briesmīgāk un rezultāts ir tāds, ka Dānijā ir diezgan sliktas kvalitātes pakalpojums. Uz jautājumu, vai ir jābūvē visā valsts teritorijā, mēs atbildam, ka ir jābūvē, jo telekomunikācijas nav tikai atsevišķs bizness, bet arī valsts ekonomiku nopietni ietekmējošs faktors. Veidojas noslēgts aplis. Daudzās vietās nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību vai pat dzīvot, jo nav telekomunikāciju, savukārt kāda jēga būvēt šo tīklu vietā, kur neviens nedzīvo. Ja domājam ilgtermiņā, tad mēs uzskatām, ka šādam pārklājumam jābūt visā valsts teritorijā. Šeit varbūt nepieciešams arī valsts atbalsts ar saprātīgu nodokļu politiku, jo vietās, kur ir kvalitatīva infrastruktūra, saglabājas saimnieciskā rosība.
– Jūs esat viens no ilggadējākajiem Latvijas lielo uzņēmumu vadītājiem. Jau vairāk nekā 20 gadu...
– (Smejas) ...Bet vēl neesmu sasniedzis Džeka Velča, General Electric vadītāja, 25 gadu slieksni.
– Kad ir liela pieredze, tad, skatoties atpakaļ, var labi redzēt, kur bijušas kļūdas, ko darītu citādi un kas bijis patiess veiksmes stāsts.
– Lielu, rupju, stratēģisku kļūdu nav bijis. Par vienu no kļūdām var uzskatīt ļoti daudzu pakalpojumu radīšanu laikā, kad attīstība bija ļoti strauja. Pirms gadiem desmit vai pat vairāk. Pat relatīvi maziem lietotāju segmentiem tika radīti pakalpojumi, kas katrs prasīja noteiktas izmaksas. Laika gaitā apaugām ar lielu skaitu pakalpojumu, kuru rentabilitāte bija apšaubāma. Tā bija vispārējā tendence visā pasaulē.
– Kādi ir jūsu uzņēmuma tuvākie attīstības plāni?
– Pēdējos divus gadus esam ieguldījuši 18 miljonus latu tīkla attīstībā un nedaudz mazāk plānojam investēt šogad. Pamatā šie ieguldījumi ir trešās paaudzes jeb UMTS kapacitātes un ātruma palielināšanai visā Latvijā un tajās vietas, kur ir parādījies nepietiekams pārklājums. Tas ir saistīts ar jauno viedtālruņu plašo izplatību un uzvaras gājienu. Diemžēl daudziem viedtālruņiem ir labi izveidotas dažādas lietotāju funkcijas, taču radio daļa nav kļuvusi labāka. Ir kļuvusi zemāka jutība. Tīkls nav pasliktinājies, bet, tā kā telefoni ir mazāk jutīgi, tad virtuāli izskatās, ka no tīkla ir pazudusi katra otrā bāzes stacija. Ar šīm problēmām saskaras visi operatori.
– Sociālajā vietnē twitter nupat gadījās lasīt kolēģes Ingas Gorbunovas retorisku jautājumu – vai kādam jebkad ir izdevies sazvanīt LMT informatīvo tālruni? Acīmredzot tur ir problēmas. Vai tiek domāts par šī servisa uzlabošanu un papildu darbinieku pieņemšanu, lai šis dienests būtu vieglāk sazvanāms?
– Šī ir problēma, ar kuru cīnāmies visu laiku, jo neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku strādātu šajā informatīvajā dienestā, vienmēr viņu izrādās par maz. Daudzos gadījumos cilvēkiem vienkārši gribas parunāties ar dzīvu operatoru, un tas rada šo pārslodzi. Šobrīd tas jūtams vairāk, jo līdz ar viedtālruņu un sarežģītāku lietotņu izplatību rodas arvien vairāk jautājumu. Mūsu speciālisti cenšas palīdzēt konfigurēt telefonu tā, lai tas normāli pildītu savas funkcijas.
– Jūs esat šajā amatā jau kopš Godmaņa pirmās valdības laikiem 1992. gadā un piedzīvojis visas valdības. Jums noteikti ir savs redzējums par Latvijas valsts attīstību. Kā to vērtējat?
– Godmaņa pirmajai valdībai bija ļoti grūts uzdevums, jo mainījās sociālekonomiskā formācija un iespēju izdarīt kļūdas bija ļoti daudz. Liela daļa no šīm kļūdām arī tika izdarītas. Vēlme tikt projām no sociālisma saimniekošanas sistēmas bija tik ļoti liela, ka piemetās zināms vistas aklums attiecībā uz kapitālisma vai brīvā tirgus ekonomikas spožumu un postu. Daudzas lietas, kuras vajadzēja ņemt vērā, netika ņemtas vērā. Viena no tādām kļūdām bija rūpnieciskās ražošanas stipra sašaurināšana, lai nelietotu vārdu iznīcināšana. Var jau teikt, ka VEF un daudzi citi uzņēmumi bija konkurētnespējīgi, bet tas jau nenozīmē, ka šie uzņēmumi nevarēja mainīties. Mēs redzam, piemēram, a/s Dzintars, kas bija nozares līderis padomju laikā, un arī šodien uzņēmums ir veiksmīgi atradis savu nišu un veiksmīgi strādā. Arī Iļja Gerčikovs ir viens no ilglaicīgajiem vadītājiem. Iznīdēt vienmēr ir viegli, bet mainīties ir daudz grūtāk. Mūsdienās lielākā problēma ir plaisa starp valsts iedzīvotājiem un valsts varas struktūrām. Uzticība ir ārkārtīgi zema. Gribētu piekrist premjera Valda Dombrovska Jaungada uzrunā teiktajam, kad viņš teica – veiksmes stāsts būs tad, kad katrs darīs to, lai šis veiksmes stāsts būtu viņam pašam. Nebūs laimes lāča, kas atnāks no malas un visas lietas sakārtos. Valdība nevar atrisināt visas problēmas. Ja atceramies Tautas frontes un Atmodas laikus, tad – kāpēc mēs sasniedzām izvirzītos mērķus? Tāpēc, ka iesaistījās visa tauta, visa tauta piedalījās un absolūti lielākā daļa neuzdeva jautājumu – kas man par to būs vai kur ar to es varēšu kaut ko nopelnīt? Ja šāda uz pozitīvu mērķi vērsta enerģija tiek pielikta noteiktā virzienā, tad rezultāts arī ir pozitīvs. Ja notiek ņaudēšana, ka viss ir slikti, visi zog un neviens nekā nedara, tad nekas arī nenotiek, jo jebkuras pārmaiņas jāsāk pašam ar sevi. Ja gribi sākt dzīvot labāk, tad sāc kaut ko darīt, lai dzīvotu labāk.
– Jūs esat vadītājs ar pieredzi, bet Latvijas politikā pieredze tiek uzskatīta par trūkumu un vienmēr tiek gaidītas jaunas sejas. Sprūdžs Līgatnes lāču kopējas Velgas Vītolas padzīšanu pamatoja ar to, ka tagad nākšot jauna komanda ar jauniem darbiniekiem un visu darīšot pareizāk. Kā vērtējat tendenci nemitīgu kadru rotāciju uzdot par attīstības neatņemamu sastāvdaļu?
– Tas jau nav nekas jauns. Savā laikā pēc 1917. gada oktobra apvērsuma Krievijā bija ļoti izplatīta proletkulta ideoloģija. Viens no šīs proletkulta ideoloģijas lozungiem bija – mēs jauksim nost vecos buržuāziskos dzelzceļus un būvēsim jaunos sociālistiskos. Destruktīvas ideoloģijas piekritēji nekad nav konstruktīvi. Nekad ne dzīvē, ne sociālajā jomā nenotiek tādi grandiozi lēcieni. Parasti notiek evolucionāra attīstība, kas ir balstīta uz iepriekšējo pieredzi un iepriekšējo paaudžu zināšanām. Normāla attīstība iespējama, tikai pateicoties šai pēctecībai. Arī mūsu uzņēmums ir
20 gadus saglabājis tirgus līdera pozīcijas, un galvenais iemesls tam ir tas, ka esam attīstījušies evolucionāri, balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Pamatvērtības uzņēmumā tiek saglabātas. Pamatvērtības Latvijā ir formulētas Annas Brigaderes darbā Dievs, Daba, Darbs, un nav jāizdomā nekāda jauna ideoloģija. Bez darba neviena vērtība nerodas. Ja nestrādās, tad arī nedzīvos labāk.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"