Šodien Ministru kabinetā apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Tie neparedz obligāti iesaistīt dzīvnieku aizsardzības ekspertus ētikas jautājumos, tāpēc dzīvnieku aizstāvji uztraucas, ka Latvijā dzīvnieki tiks neētiski izmantoti eksperimentos.
Lasot šos noteikumus, šķiet: nav par ko uztraukties – tie paredz ētisku un labu izturēšanos pret dzīvniekiem. Eksperimentos zvēriņus izmantos minimālā skaitā un pēc iespējas samazinās tiem nodarītās sāpes un kaitējumu. Norīkota tiks atbildīgā persona, kas pārbauda dzīvnieku labturību un kopšanu. Tāpat tiks norīkota persona, kas nodrošina, ka darbinieki ir atbilstoši izglītoti, kompetenti un tos uzrauga, līdz tie ir pierādījuši, ka viņiem ir prasītās zināšanas noteiktajā darbības jomā.
Eksperimentu pieteikumu izvērtēšanu veiks tikai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone uzsver: “Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka katrs izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs izveido dzīvnieku labturības struktūru, kuras viens no uzdevumiem ir izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā konsultēties ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi (DzAĒP).”
Tas nozīmējot: PVD varēs izvēlēties – sadarboties vai nesadarboties ar ekspertiem no DzAĒP. L. Ansone piemetina: “DzAĒP var tikt iesaistīta kā padomdevējs jau pašā izmēģinājuma projekta izstrādes sākuma stadijā un pēc tam sekot līdzi izmēģinājumu dzīvnieku ētiskai izmantošanai izmēģinājuma projekta laikā, kā arī sniegt savu vērtējumu un padomu kā konsultatīva institūcija.”
Savukārt dzīvnieku aizsargu pārstāve, patversmes Dzīvnieku draugs pārstāve Laura Karnīte uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības Izmēģinājumu direktīvu, kur teikts, ka zinātniskus eksperimentus var īstenot tikai tad, ja tiek veikts izmēģinājumu objektīvs un neatkarīgs izvērtējums. Objektivitāti nevarot iegūt tikai no vienas iestādes izvērtēšanas. Noteikumi radot bažas, ka “ētiskais aspekts Latvijā, visticamāk, būs mazsvarīgākais elements eksperimentu pieteikumu izvērtēšanā. Ņemot vērā, ka iepriekš tieši DzAĒP vairākkārt liegusi no ētiskā viedokļa apšaubāmus eksperimentus, kas paredzēja gan dzīvnieku patversmēs nonākušu suņu izmantošanu, gan nevajadzīgu uztura bagātinātāju testēšanu, gan nežēlīgus izdzīvošanas izmēģinājumus militārām vajadzībām, ir pamatotas bažas, ka turpmāk Latvijā šādi izmēģinājumi varētu tikt atļauti,“ norāda L. Karnīte.
Pēc PVD datiem, Latvijā 2012. gada laikā tika izsniegtas 18 atļaujas veikt zinātniskos izmēģinājumus ar dzīvniekiem, kuros izmantoti 9264dzīvnieki - truši, žurkas, peles, cūkas, suņi, kaķi un vīngliemeži (tie kopskaitā netiek pievienoti). Neatkarīgā noskaidroja, ka dzīvniekus eksperimentiem šobrīd audzē LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior un Rīgas Stradiņa universitāte. Visas trīs iestādes ir reģistrētas PVD kā izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku audzētāji.