Smaga gan tā Lemberga lieta! Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tiešā nozīmē – uz tiesu sākotnēji tika nosūtīti 143 sējumi, bet tagad ir notikušas vēl tiesas sēdes un apjomam vajadzētu būt vēl pieaugušam.
Tā vien skaties, drīzumā procesa dalībnieki būs spiesti pirms kārtējās Lemberga lietas izskatīšanas īrēt kravas automašīnas un elektropacēlājus, jo ar rokām visu lietas makulatūru drīz vairs nebūs iespējams pārvietot.
Pārnestā nozīmē – Lemberga lieta ir ne tikai smaga, bet arī karsta kā kartupelis. Tiesneši no tās bēga kā velns no krusta – vairākas reizes lieta tika mētāta pa instancēm, tiesneši, kam draudēja šīs lietas izskatīšana, atrada dažādus aizbildinājumus, kāpēc viņi šo lietu nevar uzņemties. Tas arī ir cilvēciski saprotami, jo tiesneši jau arī skatās televīziju un lasa avīzes un viņiem nav grūti nojaust, ka lieta būs neparasta, politiska, tāda, kurā varbūt nebūs neviena likumpārkāpuma, tomēr būs ietekmīgas, ieinteresētas personas, kurām ļoti gribēsies, lai Lembergam tomēr kaut kas tiktu piespriests. Visbeidzot tika atrasts tiesnesis Boriss Geimans. Tagad atkal kārtējās peripetijas. Rezerves piesēdētāja, lai nezaudētu daļu pensijas, ir iesniegusi atlūgumu. Starplaikā pieņemti arī jauni grozījumi tiesu varas likumos, kā rezultātā turpmāk tradicionālo iemigušo tiesu piesēdētāju tiesās vairs nebūs. Tiesas sastāvs tagad tiks nomainīts – viena tiesneša lietā šīs lietas iztiesāšanā piedalīsies četri profesionāli tiesneši. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence ir novērtējusi lietu kā tik sarežģītu, ka ir izmantojusi savas tiesības norīkot uz to papildu spēkus. Tas arī ir saprotami, jo lieta citādi vēl nebūtu pārāk sarežģīta, taču tā daudzviet ir nesaprotama, murgaina, tajā darbojas mītu tēli, un tajā ir daudz sarežģītu teikumu, terminu un skaitļu. Viens cilvēks, lai ar cik stipru psihi viņš būtu, diezin vai spēs būt tikpat garīgi vesels lietas beigās, ja viņam vienam pašam būs jāuzņemas visa atbildība, ar nekādiem piesēdētājiem vai kolēģiem pat neapspriežoties.
Likums prasa, ka šādos gadījumos krimināllietu jāsāk skatīt no jauna. Tas nozīmē, ka būs tāds dežavū, ka nu, – atkal pa jaunam, turklāt diezgan ilgstoši, tiks atkārtotas visas vienreiz jau notikušas rituālās darbības, tiesneši iepazīsies ar procesa dalībniekiem, dalībnieki ar tiesnešiem, tiesneši iepazīsies ar lietu, puses iesniegs savas sūdzības, un Aivaram Lembergam vairākas dienas nāksies lasīt savus lūgumus. Šāda atkārtošanās un atkārtošanās beigsies ar to, ka visi procesa dalībnieki iemācīsies apsūdzību no galvas. Bet nu tas nav neiespējami – galu galā ir pasaulē varbūt pat simti, tūkstoši cilvēku, kas zina Bhagavatgītu, Korānu vai Bībeli no galvas, un nekas – smadzenes pa ausīm ārā viņiem tāpēc nav izspiedušās.
Tiesu šajā absurdumā nevar vainot – tā ir Ģenerālprokuratūra, kas uzspieda tiesai rīkot šo pasākumu, un varbūt tiešām apstākļu sagadīšanās pēc priekškaru nākas aizvērt, lai to vērtu vaļā no jauna.
Taču skumji tas ir. Jo katra šāda prāvas diena valstij maksā daudz naudas. Visa līdz šim prāvojoties iztērētā nauda tagad iznāk aizplūdusi notekcaurulē. Pa tukšo vējā ir izsviests arī liecinieku, apsūdzēto, tā saukto cietušo laiks. Bet nu prokurori laikam jau ir gluži priecīgi – viņi algu ir saņēmuši līdz šim un saņems atkal no jauna – tātad dubultā. Dārgi jau gan tas viss sanāk, tāpēc varbūt vajadzēja padomāt par kādu risinājumu, kā likt šai lietai kaut daļēji sevi atpelnīt? Varbūt būtu mērķtiecīgi šo krimināllietu rīkot kādā teātrī vai Rīgas cirkā un tirgot uz šiem pasākumiem biļetes?
Jo nekā cita kā tikai cirks jau šajā lietā nav. Un šā cirka mērķis acīmredzami ir bijis mēģināt kompromitēt cilvēku, kas, piemēram, šajā skumjajā finanšu laikā būtu spējīgs izvest valsti ārā no bedres, kurš varētu gan radīt, gan realizēt valsts glābšanas plānu. Vispār jau vienreiz vēsturē pirms 7 gadiem Ventspils bija īpaši skarbā nelaimē. Taču tas tika pārvarēts, un pilsēta uzplauka.
Līdzīgi cirki ir sarīkoti arī vēl vienam otram spējīgam, potenciālam līderim, bet nu Lemberga cūkošana pa tiesas zālēm ir pati svarīgākā, tai netiek žēlota ne nauda, ne kādi citi resursi.
Jo pārmēru lielu varas segmentu valstī kontrolē tie, kam saldais sapnītis ir Latvijas kolonizācija, sava procenta saņemšana no šīs kolonizācijas. Tāpēc valsti pašlaik vada lācīši, bet par spējīgajiem tiesiski ņirgājas, sacerot rēgaini nekonkrētas, beletristiskas apsūdzības.