Turpinot kriminālprocesu t. s. Lemberga lietā, jaunajam tiesas sastāvam būs jāizlemj viens no vissvarīgākajiem jautājumiem šajā procesā – ko darīt ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumu izskaidrot viņam apsūdzību un sniegt informāciju par konkrētiem nesaprotamajiem jautājumiem.
Šādu jautājumu Ventspils mēram radies apmēram 200 (sk. www.nra.lv Lemberga apsūdzības pērles). Procesu paredzēts atsākt 6. augustā.
Ļoti būtiski ir tas, ka prāvas laikā, runājot par apsūdzības saprotamību, prokurors Aivis Zalužinskis uzsvēra – apsūdzība netiek rakstīta "tautas valodā", tā ir sarakstīta "juridiskā valodā", apsūdzība nevar būt nekāds romāns.
Lai noskaidrotu, cik pamatoti ir A. Lemberga uzdotie jautājumi un cik patiesi juridiska ir prokuroru lietotā valoda, Neatkarīgā centās izanalizēt vienu teikumu no prokuroru sarakstītās apsūdzības. Palīgā tika ņemti likumi, ekspertu viedokļi, dokumenti un publiskas datu bāzes.
Daži jautājumi
Apsūdzībā prokurori raksta: "Izsakot draudus A. Gulbim un liekot saprast, ka prasību neizpildes gadījumā viņš, izmantojot savas administratīvās varas iespējas un personisko ietekmi Ventspils ostas uzņēmumos, liks šķēršļus A. Gulbja uzņēmējdarbībai un peļņas gūšanai no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem, kuros A. Gulbim piederēja daļas vai akcijas, kā arī panāks, ka lielākie Ventspils ostas uzņēmumi izņems savus ieguldītos finanšu līdzekļus no Rīgas Apvienotās Baltijas bankas (RABB), uz kuras daļu A. Gulbim bija īpašumtiesības, un ieguldīs tos citās bankās, kā rezultātā RABB radīsies nopietnas finansiālas problēmas, tādējādi nostādot cietušo A. Gulbi tādos apstākļos, kuros viņš ir spiests dot kukuli, lai novērstu kaitīgo seku iestāšanos savām likumīgajām interesēm."
No pirmā acu uzmetiena šis šķiet viens no saprotamākajiem teikumiem apsūdzībā. Prokurori, visticamāk, ir gribējuši pateikt, ka A. Lembergs ir piedraudējis miljonāram Aināram Gulbim, ka kādi Ventspils uzņēmumi (kuri gan netiek nosaukti) izņems naudu no RABB un tad šai bankai radīsies "nopietnas finansiālas problēmas", līdz ar to bankai nebūs peļņas un tās īpašniekiem radīsies zaudējumi. Lai šie zaudējumi nerastos, A. Gulbis ir bijis spiests dot A. Lembergam kukuli, konkrētajā gadījumā – Lihtenšteinā reģistrētās kompānijas Ventk Company Limited akcijas.
A. Lembergs ir uzdevis jautājumus, kas viņam šajā apsūdzībā neesot skaidri:
1) par kādu valsts amatpersonas tiesību vai pienākumu izmantošanu šajā sakarā tiek celta apsūdzība jeb citiem vārdiem – kā Ventspils domes priekšsēdētājs var ietekmēt, kurā bankā šīs pilsētas uzņēmumi izvieto savus līdzekļus;
2) kādas tieši "administratīvās varas iespējas" ir domātas apsūdzībā;
3) kāda konkrēti domāta A. Gulbja uzņēmējdarbība,
4) kuros "Ventspils ostas uzņēmumos" A. Gulbim piederēja kapitāla daļas;
5) kas konkrēti domāts ar "lielākie Ventspils ostas uzņēmumi";
6) kas tie ir par finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti RABB – vai tie bija kredīti, depozīti, ieguldījumi pamatkapitālā;
7) cik liela bija A. Gulbja "īpašumtiesību daļa" RABB;
8) ko konkrēti nozīmē "nopietnas finanšu problēmas".
Tirgus sievu leksikons
Apsveicami šajā gadījumā ir tas, ka prokurori vismaz attiecībā uz A. Gulbi ir pārvarējuši sociālistiskās pagātnes aizspriedumus un uzskata, ka interese gūt peļņu ir likumīga. Tomēr tiešām nav saprotams, ko prokurori ir domājuši ar terminu "A. Gulbja peļņa".
Komerctiesību un nodokļu tiesību eksperts, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis skaidro, ka termins peļņa juridiski tiek lietots tikai attiecībā uz uzņēmumu gadījumos, kad tiek runāts par nodokļiem vai grāmatvedību. "Vienkāršā valodā runājot – peļņa ir viss, kas paliek pāri, kad no ienākumiem tiek atņemti izdevumi, un par ko tiek iesniegta kaut kāda veida atskaite, piemēram, gada pārskats vai nodokļu deklarācija," teica advokāts. Uz jautājumu, vai var runāt par fiziskas personas peļņu, J. Zelmenis atbildēja, ka "tirgus sievu leksikonā viss ir iespējams. Bet juridiski, lai runātu par peļņu, A. Gulbim būtu vismaz jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai vai individuālajam komersantam".
Pārbaudot, kā traktēts peļņas jēdziens likumdošanā, Neatkarīgā Komerclikumā atrada šādu definīciju: "Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri." Tāpat likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli un gada pārskatu likumā termins peļņa traktēts tikai un vienīgi kā uzņēmumu peļņa.
Uzņēmumi reģistrēti Rīgā
Pārbaudot Uzņēmumu reģistra datus Lursoft datu bāzē, var redzēt, ka A. Gulbis nekad nav reģistrējies kā individuālais komersants. Vēl vairāk – Lursoft dati liecina, ka A. Gulbim tiešā veidā nepieder un nekad nav piederējušas kapitāla daļas sabiedrībās, kuras ir reģistrētas Ventspilī.
Protams, pastarpināti ar uzņēmējdarbību Ventspilī varētu būt saistītas SWH Grupa (reģistrēta Rīgā, Skanstes ielā 13) un Software House Rīga (reģistrēta Rīgā, Kalpaka bulvārī 10), kurās atbilstīgi Lursoft datiem A. Gulbim piederēja un pieder akcijas. Piemēram, Software House Rīga piederēja kontrolpakete akciju sabiedrībā Interlatvija un daļas SIA Ventrans. Savukārt Interlatvijai piederēja akciju sabiedrības Ventkālijs (reģistrēta Rīgā, Aristīda Briāna ielā) akcijas un SIA Ventrans kapitāla daļas. Lursoft datos atrodamas piecas uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumā iekļauts vārds Ventrans – tās reģistrētas gan Ventspilī, gan Rīgā, Duntes ielā, gan Šveicē. Tomēr abās pieminētajās akciju sabiedrībās A. Gulbis nekad nav bijis akcionārs viens pats.
Ņemot vērā, ka Krimināllikuma 207. pants paredz kriminālatbildību par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, var izteikt ticamu pieņēmumu – apsūdzībā nav runāts par kādu nereģistrētu "A. Gulbja uzņēmējdarbību". No visa iepriekš minētā var secināt, ka A. Lemberga jautājums, lai apsūdzībā tiktu minēti konkrētu A. Gulbim piederošu uzņēmumu nosaukumi, ir tikai loģisks.
Tieši tikpat loģisks ir jautājums, cik liela bija "A. Gulbja īpašumtiesību daļa RABB", jo Lursoft dati šādas īpašumtiesības uz apsūdzībā minēto laiku (1994. gadu) neuzrāda. Līdz 1995. gada jūlijam RABB akcionāri līdzīgās daļās ir tās dibinātāji – Software House Rīga, Igaunijas banka Union Baltic Bank un agrofirma Ādaži. Vēlāk RABB kontrolpakete nonāk Software House Rīga īpašumā, bet par mazākuma akcionāriem kļūst Ainārs Gulbis, viņa brālis Alvils Gulbis, Māris Forsts, Zigurds Vaivods, Arnolds Laksa, Juris Savickis, Ilmārs Krūms un Aina Bataraga jeb, kā to dēvē publicistikā – visa "SWH ekonomiskā grupa".
Bet to starpā nav neviena, kuru kaut vai tautas valodā varētu nodēvēt par "Ventspils ostas uzņēmumu". Kā var izņemt ieguldījumus, kuru tur nav?
Protams, šajā gadījumā acīmredzams ir vēl viens jautājums, kuru A. Lembergs nav uzdevis (acīmredzot pietaupa priekšdienām) – kāpēc par cietušo atzīts viens pats A. Gulbis, nevis visi RABB akcionāri?
Vai lidosta arī ir osta?
Tikpat loģisks ir jautājums – kas konkrēti domāts ar "lielākie Ventspils ostas uzņēmumi"? Ja ar to domāti uzņēmumi, kas reģistrēti Ventspils brīvostas teritorijā, tad tādu ir simtiem, jo šajā teritorijā ir gan privātmājas, gan daudzstāvu mājas un pat Ventspils lidosta atrodas brīvostas teritorijā. Tāpat nav saprotams, pēc kāda kritērija šajā gadījumā jānosaka, kuri no uzņēmumiem ir "lielākie" – pēc apgrozījuma, darbinieku skaita, peļņas vai nomaksāto nodokļu apjoma?
Visu šo kritēriju minēšana nebūtu vajadzīga, ja prokurori vienkārši būtu nosaukuši konkrētus uzņēmumus, par kuriem ir runāts šajā apsūdzībā.