Lai ierobežotu mantraču rakšanu senvietās un kriminalizētu senlietu pārdošanu uz ārzemēm, Saeimā pieņemti grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību.
Likumā noteikts, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas un kultūras pieminekļu pagaidu izvešana iespējama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.
Arheologs Juris Urtāns Neatkarīgajai stāsta, ka jaunais likums stingrāk pasaka to, kas bijis noteikts jau iepriekš. Svarīgākais jaunajā likumā esot tas, ka jāziņo par senlietām, kas datējamas līdz 17. gadsimtam (ieskaitot), un tas jādara piecu dienu laikā. Viņš gan atzina, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šis neesot sevišķi stingrs noteikums, jo citur šādas ziņas jāsniedz 1 līdz 3 dienu laikā. Jautāts par to, kā šis likums pasargā Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktus, J. Urtāns skaidroja, ka jaunais likums nosaka, ka meklēt šīs senlietas vai izmantot metāla detektoru var, tikai sazinoties ar zemes īpašnieku, un vairākums zemes īpašnieku nemaz nevēloties, lai viņu teritorijā notiktu jelkādi rakumi.
Arī Latvijas valsts meži negribot, ka kāds rakājas viņu mežos. Tiem, kas meklē Pirmā un Otrā pasaules kara lietas, esot jārēķinās arī ar to, ka atradums var izrādīties sprādzienbīstams. Joprojām aktuāls esot aizliegums kaut ko meklēt vietās, kas atzīmētas kā kultūras pieminekļi. Tām noteikta arī aizsardzības zona – laukos līdz 500 metriem ap kultūras pieminekli un pilsētās līdz 100 metriem ap kultūras pieminekli, ja nav noteikts citādi. Bet Latvijas teritorija esot plaša, un detektoru lietošana vispār neesot aizliegta, to var lietot savā īpašumā vai pludmalē. Detektoru lietošanu ierobežo noteikums, ka nepieciešama atļauja, ja šo ierīci lieto kultūras pieminekļa teritorijā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas vadītāja Līga Ābele skaidroja: «Jaunais likums neattiecas uz Pirmo un Otro pasaules karu. Šobrīd Aizsardzības ministrija izstrādā likumprojektu, kas noteiks Pirmā un Otrā pasaules kara atsevišķo apbedījumu aizsardzību. Tajā būs noteikts, ka šos apbedījumus drīkstēs aiztikt, pārvietot vai rakt tikai ar Aizsardzības ministrijas atļauju. Galvenais, ko vēlamies panākt ar šo jauno likumu, – samazināt motivāciju rakt. Lai tas, kas ir izrakts, nepiederētu cilvēkam, kas izracis, bet valstij. Svarīgi ir ierobežot apriti peļņas nolūkos. Arheoloģijā nekas jauns klāt nenāk. Iespējams, ka pēc 20 gadiem būs jaunas metodes un iespējas izpētīt, bet to nevarēs izdarīt, ja viss būs izrakts jau tagad bez iespējām izzināt vēsturi, pateicoties konkrētajam priekšmetam. Likums attiecas uz lietām līdz 17. gs. (ieskaitot), jo 18. gs. jau parādās rūpniecība, priekšmeti nav tik unikāli, kā arī parādās rakstītie avoti, pēc kuriem iespējams uzzināt, kas ir bijuši zemes īpašnieki, utt. Pārejas noteikumi, ka līdz 30. martam ir jāpaziņo par senlietu Pieminekļu aizsardzības inspekcijai, nozīmē to, ka līdz šim laikam var pateikt, ka šī lieta pieder konkrētam īpašniekam, to deklarētu un pārdot nebūtu kriminālatbildība, jo priekšmets būtu deklarēts, ka nav valsts īpašums.»
***
Nozīmīgākie jaunievedumi
Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona ir paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Ziņojumā par senlietu jāsniedz to raksturojoša informācija, piemēram, krāsu fotoattēls, senlietas materiāls, izmērs milimetros, iegūšanas veids, iespējamais datējums, atrašanas apstākļi, vieta, laiks u.c. informācija.
Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Stingrāki noteikumi paredzēti arī metāla detektoru lietošanai, kas paredz, ka kultūras pieminekļu izpētē aizliegts lietot šāda tipa ierīces bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas un, lai izmantotu detektorus, nepieciešama konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka atļauja, kur paredzēts šo ierīci lietot.