Pat jurisprudences studentiem joprojām cītīgi tiek mācīts, ka krimināllietās apsūdzībām jābūt saprotamām un konkrētām – uzzināja Neatkarīgā, pētot ļoti neordināro situāciju, kas izveidojusies tā sauktajā Lemberga prāvā.
Kā jau tika rakstīts, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans šajā procesā izsludināja pārtraukumu līdz 6. augustam, par iemeslu minot izmaiņas likumā Par
valsts pensijām un likumā Par tiesu varu. Visticamāk, pārtraukuma izsludināšana saistīta ar to, ka atlūgumu uzrakstīja rezerves tiesas piesēdētāja, kura bija strādājošā pensionāre un kurai vēl jūnijā bija jāizšķiras, vai turpināt darbu un saņemt par 70% mazāku pensiju vai tomēr izbeigt darba attiecības, saglabājot 90% no pensijas. Acīmredzot tiesa tagad ir smagas izvēles priekšā, kādā sastāvā turpināt šīs krimināllietas izskatīšanu.
Prokurori bārsta pērles
Tomēr vēl smagāks lēmums tiesai būs jāpieņem jautājumā, ko darīt ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumiem sniegt informāciju un izskaidrot viņam nesaprotamo apsūdzību.
Ja apsūdzība nav saprotama, tad apsūdzētais nevar sagatavot savu aizstāvības pozīciju, un tas ir viens no pierādījumiem, ka viņam tiek liegtas tiesības uz aizstāvību, kas ir smags cilvēktiesību aizskārums.
Jāatgādina, ka pašas apsūdzības apjoms ir rekordliels – 158 lapas. A. Lembergs to argumentēti ir analizējis burtiski pa teikumam, sastādot dokumentu uz 71 lapas, kas tika nolasīts tiesas sēdē. Analīzei viņš izvēlējies 73 dīvainākos un nesaprotamākos teikumus un to sakarā uzdevis gandrīz 200 ļoti konkrētus jautājums, kurus neizskaidrojot vai nekonkretizējot apsūdzība nav saprotama.
Savukārt, lai lasītāji paši varētu spriest gan par apsūdzības saprotamību, gan par A. Lemberga uzdoto jautājumu pamatotību, Neatkarīgā no šā dokumenta izvēlējās... pērles, publicējot tās interneta portālā www.nra.lv, rakstā "Lemberga apsūdzības pērles". Protams, cītīgākam lasītājam nebūs grūti atrast arī šā dokumenta pilnu tekstu, kas publicēts citos interneta resursos.
Nenoskaidrotie apstākļi
Piemēram, A. Lembergs vaicā, kas tas par kukuli, kurš, kā norādīts apsūdzībā, izspiests "laika posmā no 1993. gada rudens līdz 1995. gada 10. februārim". Viņš vaicā, ko nozīmē apsūdzībā lietotais termins "citas mantas slēpšana un maskēšana", ko nozīmē frāze "pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrota persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts daļā sakarā ar noilgumu", utt.
Tāpat apsūdzībā ņirb arī šādas frāzes: "pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā", "precīzi nenoskaidrotos apstākļos", "kādā no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotām Šveices Konfederācijas kredītiestādēm" utt.
Jāatgādina, ka šo lietu izmeklēja 10 gadus, izmeklēšanā bija iesaistītas vismaz 16 prokuratūras amatpersonas, vismaz 10 KNAB darbinieki, kā arī nezināms skaits SAB un MIDD darbinieku.
Slikti studenti?
Augsti kompetentiem juristiem Neatkarīgā vaicāja, vai apsūdzība var būt nekonkrēta un aptuvena. Atbilde bija – jurisprudences studentiem tiek mācīts, ka apsūdzībai jābūt konkrētai, saprotamai un izsmeļošai.
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes profesore Ārija Meikališa uzsvēra, ka apsūdzība (jeb, kā to dēvē Kriminālprocesa likumā, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības) nedrīkst būt abstrakta. Tajā jānorāda katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, ieskaitot vietu un laiku.
Ā. Meikališa atminējās, ka prokurors Juris Juriss, kurš ir viens no A. Lemberga apsūdzības autoriem un tās uzturētājiem tiesā, arī ir bijis viņas students. "Mēs viņus mācām un mācām, bet viņi vienalga visu dara pa savam," ar rūgtumu konstatēja profesore. "Ja ir izspiests kukulis, tad apsūdzībā konkrēti jānorāda, kā tas ir noticis. Tur jābūt norādītai konkrētai vietai un konkrētam laikam. Tāpat apsūdzībā nevar būt "citas mantas". Var būt tikai konkrētas lietas. Es taču to visu viņiem esmu mācījusi. Šie principi apsūdzībā ir ļoti būtiski, jo pretējā gadījumā apsūdzētais nevar sevi aizstāvēt. Apsūdzētais nevar sevi aizstāvēt pret abstraktu apsūdzību," skaidroja pieredzējusī juriste. Viņa pauda nožēlu par valdības lēmumu slēgt Policijas akadēmiju – vienīgo augstskolu, kura gatavoja speciālistus kriminālistikā.
Ticamība lieciniekiem – vissvarīgākā
Bijušais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, jurisprudences pasniedzējs vairākās Latvijas augstskolās, zvērināts advokāts Jānis Muižnieks, paužot līdzīgu viedokli, norādīja: "Tiesību norma ir abstrakta, bet apsūdzības faktiskajiem apstākļiem jābūt konkrētiem. Tajā precīzi jānorāda, kurš gāja, ņēma, nodeva. Par to nav šaubu."
Vaicāts, vai apsūdzībā ir pieņemts juridiskos terminus aizstāt ar literāriem terminiem, J. Muižnieks skaidroja: "Apsūdzībā par faktiskajiem apstākļiem jālieto tie termini, kuri konkrētā sabiedrībā, konkrētā laikā tiek lietoti. Apsūdzībai, aprakstot konkrēto situāciju, jāizvairās no sadomātiem svešiem jēdzieniem. Ja tādi tomēr tiek lietoti, tie ir jāpaskaidro. Noziedzīgo darbību izklāsts pēc būtības ir sadzīviskas situācijas izklāsts. Tādēļ savulaik tika ieviesta tiesu piesēdētāju institūcija, kāda ir Francijas tiesību sistēmā. Tiesu piesēdētāji sprieda gan par juridiskajiem jautājumiem, gan arī par veselā saprāta normām."
Ja apsūdzībā ir runa par kukuļa izspiešanu, tad "svarīgs ir ne tik daudz precīzs laiks, kad tas notika, bet gan – kā šī izspiešana izpaudās. Iepretim šiem izspiešanas izpaudumiem apsūdzībā jābūt konkrētiem pierādījumiem. Tam ir būtiska nozīme. Pateikt, ka spieda kukuli, vēl ir par maz. Jāparāda, kā tas tika izdarīts. Ļoti svarīgs ir ticamības moments konkrētam lieciniekam. Es jau saprotu, par kuru krimināllietu jūs runājat. Šajā krimināllietā izvirzās jautājums, un tas nevar neizvirzīties, par ticamību sniegtajām liecībām. Kā var tā būt, ka jūs te visu laiku dzīvojat un sakāt, ka viss ir kārtībā, bet tad pēkšņi sākat atcerēties par kaut kādiem noziegumiem?" retoriski vaicāja J. Muižnieks.
Viņš noliedza, ka abstraktu un neskaidru apsūdzību radīšana būtu jauna jurisprudences skola vai jauna apsūdzības taktika. Šajā sakarībā viņš aicināja atminēties Staļina laika krimināllietas, kur uz melīgu kaimiņu liecībām tika tiesāti nevainīgi cilvēki: "Vai esat lasījis 40.–50. gadu PSRS kara tribunāla spriedumus? Šo krimināllietu pamatā ir liecinieki, kuri apgalvojuma formā stāsta, ka konkrētā persona piedalījusies mežabrāļu komandā. Šajās krimināllietās ir pilns ar šādiem nepatiesiem apgalvojumiem.