Restorānu peļņas mēnesis ies secen

© Andrejs Terentjevs, f64

Pusdienojot bistro, klients atvēl naudas summu, kas nepārsniedz divus latus, tāpēc bieži atsakās no gaļas ēdieniem, ir novērojis restorāna Kaļķu vārti šefpavārs Ēriks Dreibants. Arī citviet, baudot maltīti, apmeklētāji rēķinās ar mazāku naudu.

Šāda iedzīvotāju paradumu maiņa spilgti atspoguļojas šogad vērojamā apgrozījuma kritumā. Arī gada nogale, kas ierasti restorānu biznesu ir lutinājusi, solās būt klusāka.

Taupa arī tūristi

"Tukšas palikušas gan pirmdienas, gan rīta stundas. Agrāk, sākoties darba dienai, cilvēki nāca pie mums padzert kafiju. Tagad viņi brokasto mājās," skaidro SIA DC restorāni ģenerāldirektors Sergejs Plotņikovs. Arī šeit pusdienojot, klienti atstāj mazākus līdzekļus – iepriekš tie bija vidēji 7,5 lati no galdiņa, bet tagad 6 lati, taču septembrī šī summa bija sarukusi līdz 5 latiem. Savukārt, restorānā iegriežoties vakarā, apmeklētājs pasūta kafiju, varbūt arī desertu, bet vakariņas ietur vēlāk mājās, norāda S. Plotņikovs. Taču taupa ne tikai vietējie – arī tūristi meklē iespējas maltīti baudīt, šķiroties no mazākas naudas summas. Tā piemēram, Double Coffee restorānos iebraucējs pirms gada par maltīti tērēja līdz 10 latu, bet šobrīd 5–7 latus.

Sarūk dzeramnaudas

Arī SIA Čilija pizza komercdirektors Artūrs Skadmans norāda, ka iedzīvotāji ēdienreizes ārpus mājas ietur retāk. Vēl apmēram pirms gada klients picērijā ienāca pat divreiz dienā, bet pašlaik – vienu, varbūt divas reizes nedēļā. Picēriju klienti, kuru vidū liela daļa ir jaunieši, arī biroja darbinieki, pusdienām visbiežāk atvēl līdz trim latiem. Sarukušas arī dzeramnaudas – nu vairs ne 10 procentus no rēķina summas, bet kaut ko atstāj, piebilst A. Skadmans. Taču tādu gadījumu, kad klients aizbēg, nesamaksājis rēķinu, neesot kļuvis vairāk. Tie joprojām ir seši septiņi gadījumi mēnesī.

Vasarā pelnošākās tīklā ir picērijas ar āra terasēm, bet šajā laikā labāk sokoties tām, kuras izvietojušās tirdzniecības centros. Turklāt veiksmīgākās dienas ir piektdienas un sestdienas. "Skaidrot to var vienkārši – joprojām brīvdienas pavadām lielveikalā," norāda A. Skadmans.

Ballējas kūtrāk

"Siltā laikā cilvēki dod priekšroku āra kafejnīcām, tāpēc kā krogam bez āra terases vasara mums bija īpaši grūta," atzīst muzikālā krodziņa Čau, Rasma vadītāja Liene Rjabkova. Iestājoties rudenim, cilvēku gan kļuvis vairāk, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums krities par 30 procentiem. Šeit pusdienojot, apmeklētāji joprojām atstāj 5–6 latus, taču biežāk atsakās, piemēram, no glāzes vīna.

Muzikālā krodziņa vadītāja novērojusi, ka iedzīvotāji šobrīd mazāk plāno izklaidi. "Parasti jau otrdien zinājām, ka visas vietas krodziņā nedēļas nogalē ir rezervētas. Pašlaik ir tā: vieni pazvana un galdiņu rezervē tajā pašā dienā, citi vienkārši ierodas vakarā. Taču cilvēku ir mazāk," stāsta L. Rjabkova.

Jāpiebilst, ka arī gada nogali restorānu biznesā gaida klusāku. Jau pagājušajā gadā gan valsts iestādes, gan arī privātais sektors ballējās kūtrāk. Šogad rezervēto vakaru ir vēl mazāk, arī svinībām atvēlētie līdzekļi kļuvuši pieticīgāki. Ierasti pirmās rezervācijas gada nogales svinībām veic jau ap Jāņiem, taču šogad ar to nesteidzas. Restorāna Kaļķu vārti šefpavārs atceras, ka vēl pirms pāris gadiem novembra sākumā visi decembra vakari jau bija rezervēti svinībām, bet šā gada nogalē ieplānoti kādi seši pasākumi. "Kaut gan nākamajā mēnesī būs par kādu pasākumu vairāk, tomēr ir skaidrs, ka decembris kā ierasti labs peļņas mēnesis šogad ies secen visiem," ir pārliecināts Ē. Dreibants.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais