Tiesa izrāda īpašu labvēlību miljonāram Gulbim

Lai gan miljonārs Ainārs Gulbis, kurš ir cietušais t. s. Lemberga prāvā, vakar pirmo reizi bija ieradies uz tiesas sēdi, pie liecināšanas viņš netika, jo ļoti sarežģīta izrādījās procedūra, kas tiesai uzliek par pienākumu noskaidrot, vai apsūdzētajiem ir saprotama apsūdzība.

Tomēr tas klātesošajiem deva iespēju novērot neparastu tiesas labvēlību pret A. Gulbi. Proti, tiesnesis Boriss Geimans vispirms uzsvēra, ka vajadzētu pēc iespējas ātrāk sākt nopratināt A. Gulbi, jo viņš Latvijā varēšot uzturēties tikai trīs dienas. Tomēr, kad tiesnesis saprata, ka procedūra ieilgs, viņš pārtrauca tiesas sēdes gaitu, atvainojās uzaicinātajam A. Gulbim, ka velti ir viņu traucējis, un piedāvāja miljonāram vai nu turpināt vērot tiesas procesu, vai arī atstāt zāli. A. Gulbis izvēlējās doties prom un kopā ar citu cietušo – miljonāru Vladimiru Krastiņu – atstāja zāli.

Teniss svarīgāks?

Visticamāk, A. Gulbja nevaļas iemesls ir Vimbldonas tenisa turnīrs, kurš sāksies nākamnedēļ un kurā startēs arī viņa dēls Ernests. Tomēr līdz ar to nav saprotams, kā procesa dalībnieki A. Gulbim varēs uzdot visus nepieciešamos jautājumus – neoficiāli avoti liecina, ka prokurori bija plānojuši A. Gulbi pratināt apmēram 40 stundas, turklāt likums dod tiesības uzdot jautājumus arī aizstāvības pusei.

Tiesas īpašā labvēlība pret ļoti aizņemto miljonāru ieguva skarbu vērtējumu. Piemēram, kad tiesnesis pārtrauca Aivara Lemberga runu ar nolūku panākt, lai viņš runā īsāk, Ventspils mērs uzreiz norādīja, ka šāda atšķirīga attieksme kārtējo reizi pierāda kriminālprocesa politisko raksturu. Tāpat viņš deva mājienus – notikušais varētu būt saistīts ar to, ka acīmredzot "ir noteikti termiņi", kuros lieta jāiztiesā, ka "ir noteikti uzdevumi", kas jāizpilda, un ka steiga arī ir saprotama – Gulbim teniss ir jāspēlē.

Paliek aizvien interesantāk Neatkarīgās aptaujātie advokāti norādīja – lai gan "tiesa var visu", šāda tiesneša rīcība ir neierasta prakse, kas varētu liecināt par tiesas atšķirīgu attieksmi pret procesa dalībniekiem, izrādot simpātijas A. Gulbim. Advokāts Māris Mezītis atzina, ka viņam šis tiesas piedāvājums A. Gulbim atstājis "zināmu servisa iespaidu".

Advokāts Aldis Alliks norādīja, ka "šajā lietā parādās aizvien vairāk pārsteigumu. Pakļaut procesu cietušo iegribām vai vēlmēm, atbīdot apsūdzēto tiesības, tā ir nepatīkama prakse. Šajā procesā katru reizi likuma dīvainas piemērošanas prakses latiņa tiek palikta aizvien augstāk, tādā veidā padarot pat par pašsaprotamām mazāka mēroga dīvainības. Līdz ar to attiecīgi rodas bažas, kāda ir tiesas attieksme pret vienu vai otru procesa dalībnieku. Man ir nesaprotama arī prokuroru attieksme. Prokurors vienmēr paliek valsts amatpersona, un viņam ir jāuzrauga visu procesā iesaistīto dalībnieku likumiskās intereses un tiesības. Bet kopumā – skatītājiem paliek aizvien interesantāk, bet juristiem paliek aizvien nesaprotamāk".

Advokāts Aivo Leimanis uzsvēra, ka "tiesa ignorē procesu, jo tas neparedz iespēju iztiesāšanas laikā kādam procesa dalībniekam atstāt zāli, kad kāds cits atreferē savu lūgumu vai pieteikumu".

Jautājumi izgaismo

Dīvainā situācija radās tiesas procedūras laikā, kas tiesai uzliek par pienākumu noskaidrot, vai apsūdzētie saprot apsūdzību. Gan Anrijs Lembergs, gan Aivars Lembergs norādīja, ka viņiem apsūdzība nav saprotama, un abi bija sagatavojuši argumentētu pamatojumu, kāpēc viņiem šī apsūdzība nav saprotama.

Piemēram, Anrijs Lembergs norādīja, ka viņam nav saprotami apsūdzībā lietotie termini "beneficārijs", "patiesā labuma guvējs", "patiesā labuma guvēja pārstāvis" u.tml. Viņš uzsvēra, ka nav zināma likumdošana, no kuras šie jēdzieni ir ņemti, kā arī – tie ir plaši traktējami. Līdz ar to, nezinot, kas ar šiem jēdzieniem konkrēti ir domāts, Anrijs Lembergs nevar sagatavot savu aizstāvības pozīciju un viņam tiek liegtas tiesības uz aizstāvību.

Aivara Lemberga viedoklis bija izklāstīts uz 71 lapas, un to lasīšanas laikā tiesnesis piedāvāja A. Gulbim iespēju atstāt tiesas zāli. Burtiski pa teikumam analizējot prokuroru sacerēto apsūdzību, Ventspils mērs lūdza izskaidrot vairāk nekā 100 konkrētus jautājumus.

Piemēram, apsūdzībā prokurori raksta: "..izsakot draudus A. Gulbim un liekot saprast, ka prasību neizpildes gadījumā viņš, izmantojot savas administratīvās varas iespējas un personisko ietekmi Ventspils ostas uzņēmumos, liks šķēršļus A. Gulbja uzņēmējdarbībai un peļņas gūšanai no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem, kuros A. Gulbim piederēja daļas vai akcijas, kā arī panāks, ka lielākie Ventspils ostas uzņēmumi izņems savus ieguldītos finanšu līdzekļus no Rīgas Apvienotās Baltijas Bankas (RABB), uz kuras daļu A. Gulbim bija īpašumtiesības, un ieguldīs tos citās bankās, kā rezultātā RABB radīsies nopietnas finansiālas problēmas, tādējādi nostādot cietušo A. Gulbi tādos apstākļos, kuros viņš ir spiests dot kukuli, lai novērstu kaitīgo seku iestāšanos savām likumīgajām interesēm." Sakarā ar šo pasāžu A. Lembergam radušies šādi loģiski jautājumi: a) par kādu valsts amatpersonas tiesību vai pienākumu izmantošanu šajā sakarā tiek celta apsūdzība jeb citiem vārdiem – kā Ventspils domes priekšsēdētājs var ietekmēt, kurā bankā šīs pilsētas uzņēmumi izvieto savus līdzekļus?; b) kādas tieši administratīvās varas iespējas ir domātas apsūdzībā?;

c) kāda konkrēti domāta A. Gulbja uzņēmējdarbība, kuros uzņēmumos A. Gulbim piederēja kapitāla daļas?; d) kas konkrēti domāts ar "lielākie Ventspils ostas uzņēmumi"?; e) kas tie ir par finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti RABB – vai tie bija kredīti, depozīti, ieguldījumi pamatkapitālā?; f) cik liela bija A. Gulbja "īpašumtiesību daļa" RABB (cik zināms, RABB bija vairāk nekā 10 akcionāru)?; g) ko konkrēti nozīmē "nopietnas finanšu problēmas"? utt. Uzdotie jautājumi nepārprotami parāda sastādītās apsūdzības kvalitāti.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais